Rail Baltica jaunbūvējamās dzelzceļa trases t.s. Rīgas loka izbūvei nepieciešamo īpašumu atsavināšanu iespējams veikt  laikus, lai starptautiskās lidostas „Rīga”  un Rīgas Centrālas stacijas posmos varētu sākt būvdarbus. Aptuveni 12.5 % no kopējā Rail Baltica trases skarto īpašumu skaita ir valsts un pašvaldību īpašumi, tas atvieglo atsavināšanas procesu un samazina atsavināšanai nepieciešamo finanšu apjomu.

Izskanējušas bažas, ka zemju un īpašumu atpirkšana var bremzēt projekta realizāciju. Jāņem vērā, ka Latvijā process notiek pakāpeniski, paralēli trases posmu projektēšanai, lai atsavinātu precīzu trasei nepieciešamo apjomu. „Visi apzinātie īpašumi, kas nepieciešami būvniecības uzsākšanai starptautiskās lidostas „Rīga”un Rīgas Centrālas stacijas posmos, tiek virzīti atsavināšanai, un, ja nebūs kādu īpašu juridisku šķēšļu, tie tiks atsavināti laikus. Turklāt zeme Rail Baltica lidostas stacijas būvniecībai, ar kuru sāks izbūvēt šo lidostas posmu jau nākamgad, pieder lidostai, un tas būs pieejams būvniecībai," saka Aigars Lipčiks, Eiropas Dzelzceļa līnijas Nekustamā īpašuma atsavināšanas departamenta pārstāvis.

Šobrīd atsavināšanas procesa termiņš – apmēram pusotrs, divi gadi privātajiem īpašumiem – ir juridiski noteikts un veidojas no tā, ka ir jāizpilda visas likumā nepieciešamās procedūras (paziņojums par īpašuma atsavināšanu un atbildes gaidīšana, valdības lēmumu pieņemšana, pirkuma līguma nosūtīšana īpašniekam un atbildes gaidīšana, arī mērniecības un zemes ierīcības u.c. darbi prasa noteiktu laiku). Ja būs politisks lēmums par atsavināšanas procesa paātrināšanu, tad arī šis process varētu notikt ātrāk.

Centrālās stacijas posmā ir vien divi nelieli privātīpašniekiem piederoši īpašumi, ar tiem panākta vienošanās, tādējādi tie būs pieejami līdz šā gada beigām, kad paredzēts uzsākt pirmos sagatavošanas un demontāžas darbus. Mazliet sarežģītākas sarunas norit par Centrāltirgus, Autoostas un t/c Titāniks skartajiem īpašumiem: tie ir lieli objekti, kuros tiek veikta komercdarbība, un šādos objektos taisnīgas atlīdzības noteikšana ir daudzpakāpju, jo skar īpašumu un komercdarbību, tādēļ īpašumu novērtēšanaitiek pieaicina eksperti, lai veiktu pieteikto zaudējumu aplēses.
„Runājot par pārējiem trases posmiem: jo ātrāk tiks saņemti tehniskie risinājumi (kur un kā tieši trase tiek novietota), jo ātrāk varēsim uzsākt atsavināšanas procesu,” paskaidro A. Lipčiks.

Jau ziņojām, ka sākotnējās izpētes laikā  Rail Baltica trases plānošanas procesā ir identificēti 1623 īpašumi (no tiem 1179 – privāto un juridisko personu, 444 – valsts vai pašvaldības īpašumi), kurus skars trase.  No šiem īpašumiem – Latvijas trases sarežģītākajos posmos - starptaustiskā lidosta „Rīga” un Rīgas Centrālās stacijas daļā - projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas ­sagatavojis atsavināšanai privātpersonām un pašvaldībai piederošus 123 īpašumus: 86 no tiem atrodas Rail Baltica stacijas un tās saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā „Rīgā” posmā (21,84 ha). Šajā posmā pabeigta arī zemes ierīcība.  37 īpašumi - Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā (1,3 ha).

Atgādināsim, ka nekustamo īpašumu atsavināšanas procesam nepieciešamie sagatavošanas darbi Latvijā tika uzsākti jau 2017. gadā. Pēc Rail Baltica trases un staciju projektēšanas uzsākšanas, tiklīdz ir zināma konkrēta atsavināmā platība, tiek uzsākta nekustamo īpašumu atsavināšana. Tāpēc atsavināšana notiek paralēli Rail Baltica trases un staciju projektēšanai. Šāds princips - projektēšana vienlaikus ar īpašumu atsavināšanu - ļauj iegūt precīzu nepieciešamo atsavināmo īpašumu apjomu, līdz ar to ļauj arī precīzi noteikt nepieciešamās izmaksas.
2018. gadā kā pirmo Latvijā sāka projektēt Rail Baltica staciju un tās saistīto infrastruktūru starptautiskajā lidostā „Rīga”. Vienlaikus ar projektēšanu tika uzsākta nekustamo īpašumu atsavināšana posmā no Zolitūdes ielas Rīgā līdz Dzirnieku ielai Mārupē. Tam sekoja projektēšanas darbi Rīgas Centrālās stacijas projektā, un pašlaik notiek darbs arī ar šiem skartajiem īpašumiem - posmā no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Abos minētajos Rail Baltica staciju posmos notiek aktīvs atsavināšanas process, jo tie ir posmi, kuros plānots uzsākt pirmos trases būvdarbus Latvijā.
2019. gadā kopuzņēmums RB Rail noslēdza līgumus par pamattrases projektēšanu. Eiropas Dzelzceļa līnijas uzsākušas atsavināšanai nepieciešamos sagatavošanās darbus arī šajos posmos:apzina skartos nekustamos īpašumus, īpašumu piederību, statusu, 349 īpašumu īpašniekiem nosūtīti paziņojumi par Rail Baltica trases projektēšanas darbu uzsākšanu konkrētā posmā.
2017. gadā Eiropas Dzelzceļa līnijas izveidoja Atsavināšanas procesa Konsultatīvo centru Rail Baltica trases skartajiem īpašumiem, lai veiktu atsavināmo īpašumu īpašniekiem nepieciešamo skaidrojošo darbu.
(Vairāk informācijas: https://edzl.lv/lv/atsavinasana).