Rail Baltica tiek dēvēts par simtgades projektu. Ne tikai tāpēc, ka līdzīga mēroga būves Latvijā nav tapušas pēdējā gadsimta laikā, bet arī tāpēc, ka infrastruktūra tiek veidota tāda, lai to varētu lietot vēl vismaz simt gadu. Tāpēc būtiski veidot projektu tā, lai tas apmierina ne tikai pašreizējos lietotājus, bet arī domājot par nākotni – radot ilgstspējīgu risinājumu infrastruktūru.

Par to, kādi ilgstpējīgi risinājumi tiek ieviesti Rail Baltica, konferencē „Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2021” stāstīja un arī detalizēti iepazīstināja projekta ieviesēji Latvijā.  

Globāls konteksts nākotnes infrastruktūrai

Ēriks Diļevs, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS tehniskais direktors Latvijā, iepazīstināja ar Rail Baltica projekta ilgtspējības aspektiem.
Šobrīd Rail Baltica globālajā projektā notiek aktīvi būvprojektu izstrādes darbi pamata trasei 643 km garumā (no kopējās 870 km garās trases Baltijā). Visās trijās Baltijas valstīs uzsākti būvdarbi, tostarp Latvijā tiek būvēti Centrālā mezgla objekti – Rīgas Centrālās stacijas posms un stacija, un infrastruktūra lidostā „Rīga”.
Konferences laikā Diļevs norādīja, ka „šajā „greenfield” (būvēts no nulles – red.) projektā ilgtspējība tiek skatīta globālā kontekstā, tostarp no turpmākās attīstības un funkcionalitātes viedokļa.” Projekta īstenošanas laikā pastiprināti tiek vērsta uzmanība uz vides aspektiem, lai samazinātu ietekmi uz dabas resursiem, piemēram, būvējot tiltu pār Gauju, tā balsti tiks izvietoti upes krastā nevis upē. Tāpat arī uzmanība pievērsta atjaunojamo resursu izmantošanai, lai samazinātu siltumnīcefekta radošo gāzu emisijas un mazinātu gaisa piesārņojumu.
„Rail Baltica globālais projekts nav tikai infrastruktūras projekts, bet gan tam jābūt par katalizatoru ekonomikai, cita starpā arī stimulējot citu infrastruktūras objektu izveidi un veicinot kravu pārvirzi uz dzelzceļu,” stāstīja Diļevs. „Pie projekta ieviesējiem vēršas gan ārvalstu, gan vietējie uzņēmumi, kas redz iespējas veidot pieslēgumus topošajai dzelzceļa trasei, piemēram, no sava industriālā parka, lai nākotnē kravas varētu pārvadāt pa dzelzceļu. Eiropā šāda prakse ir ļoti izplatīta.”
Rail Baltica ir uz nākotni vērsta infrastruktūra: projekta izveidei tiek pielietotas inovācijas, piemēram, plānojot multimodalitāti pasažieru un kravu pārvadājumos vai projektēšanā un lauka darbos izmantojot jaunās tehnoloģijas (piemēram, dažādu objektu skenēšanā izmantojot dronus). Arī nākotnē, apsekojot trasi, lai palielinātu efektivitāti, ir iecerēts izmantot dronus.
„Jau šobrīd redzam, ka autobūve kā enerģijas resursu arvien vairāk sāk izmantot elektrību. Rail Baltica būs pilnībā elektrificēts dzelzceļš, kas samazinās gāzu emisijas dabā un vidē, un iekļausies kopējā Eiropas zaļā kursa politikā. Ir veikti dažādi pētījumi par to, kā vilcienam bremzējot kinētiskā enerģija pāriet potenciālajā enerģijā un kā to novirzīt atpakaļ kopējā elektrotīklā, lai varētu atkārtoti uzlādēt akumulatorus. Pasaulē šāda pieeja jau tiek diezgan plaši izmantota un arī pats dzelzceļš var veicināt elektroenerģijas ražošanu,” pastāstīja Diļevs.  
Projektā plaši tiek izmantots arī sinerģijas princips, piemēram, kombinējot ceļa pārvadu ar dzīvnieku pārejām. Topošais tilts pār Daugavu pie Salaspils plānots autotransportam un vilcienam, un tāds tilta risinājums būs tikai ceturtais pasaulē. Arī pie reģionālajām pieturvietām jeb mobilitātes punktiem plānota multimodalitāte – park & ride, elektrouzlāde, auto, velo novietnes un citi risinājumi.  Tāpat plānos ir arī integrēt aviācijas un dzelzceļa pakalpojums ar tā saukto „Air-To-Rail” principu, kas ļauj nodot bagāžu stacijā un saņemt lidojuma galamērķī. Projekts pieturas arī pie tā sauktā „vienas lāpstas principa”, lai veicinātu, ka līdz ar dzelzceļa infrastruktūras izbūvi tiktu uzlabota arī blakus esošā infrastruktūra.

Trīs pīlāri ilgstspējīgai dzelzceļa pieturvietai

Sākot iepazīstināt ar ilgstspējas risinājumiem Rīgas Centrālā mezgla objektā – Rail Baltica Centrālās stacijas un pieguļošās infrastruktūras izveidē, Einārs Jaunzems, Eiropas Dzelzceļa līnijas projekta ieviešanas un vadības departamenta direktors, uzsvēra, ka projekta īstenotājam ir izdevies piesaistīt augstas raudzes arhitektu atbalstu.
„Ilgtspējas koncepts būvniecībā ir kļuvis saprotams un tiek biežāk pielietojams, bet kāda ir ilgtspējīga dzelzceļa stacija? Lai gan tā ir publiska ēka, tomēr tā nav tāda pati kā bibliotēka vai tirdzniecības centrs. Mēs esam daudz par to domājuši, un pieturamies pie trim pamatvirzieniem, kuri to nodrošina,” teica viņš. Pirmkārt: arī transports var būt ilgtspējīgs un dzelzceļš kā transporta veids ir visilgtspējīgākais transporta veids pasaulē. Šis sauszemes transporta līdzeklis ātruma ziņā ir salīdzināms ar aviāciju, jo ir iespējams pārvadāt lielu skaitu cilvēku un kravu, bet to ir iespējams darbināt ar pilnībā atjaunojamiem energoresursiem. Lai cilvēki izvēlētos lietot dzelzceļu kā transportu, ne tikai vilcieniem, bet arī staciju ēkām ir jābūt ērtām lietošanā, ar patīkamu, aicinošu vidi, kas ir arī ilgstspējīga. Otrkārt, dzelzceļa staciju būvniecība parasti skar daudz lielāku teritoriju nekā tikai vienas stacijas ēkas būvlaukumu. „Tā norisinās vairāku kilometru garā dzelzceļa posmā, mūsu gadījumā Rail Baltica Centrālās stacijas būvniecību sākam pie Lāčplēša ielas centrā un beidzam pie Jelgavas ielas Pārdaugavā, kas ir nepilnus 3 km garš ceļa posms. Ja mēs skaram pilsētvidi, pārbūvējam to. Mūsu uzdevums ir to pārbūvēt ilgtspējīgu, radot to gan patīkamu lietošanai, gan arī cilvēkus mudinošu izvēlēties ilgtspējīgus pilsētas apdzīvošanas paradumus,” teica E. Jaunzems.
Un treškārt: pārbūvēt staciju ēkas ir ilgs un dārgs process, nodrošinot dzelzceļa lietošanu arī būvdarbu laikā. Tādēļ šādi darbi notiek salīdzinoši reti. „Pēc mūsu būvdarbiem Centrālo staciju visticamāk nepārbūvēs vēl vismaz daudzas desmitgades. Apzinoties to, dizainam un tā risinājumiem ir jābūt ilgtspējīgiem,” teica Jaunzems.

Sociālais, ekonomiskais un vides aspekts

Konkrētāk ar ilgtspējīgiem arhitektūras risinājumiem Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas projektā, respektējot daudzveidīgos izaicinājumus un prasības, konferences dalībniekus iepazīstināja projekta būvnieka Bererix arhitektūras un ainavas dizaina koordinatore Emīlija Vanluka (Emilie VanLook). Viņa atzina, ka projekts ir ļoti izaicinošs, jo tas aptver ļoti plašu apkaimi, ietver jauna tilta pār Daugavu ar pieciem pieslēgumiem izbūvi, jaunas estakādes būvniecību (esošā uzbēruma vietā), jaunu sliežu ceļu izbūvi un, protams, pašas stacijas ēkas izveidi trijos līmeņos. Turklāt tas viss notiek Rīgas vēsturiskā centrā ar striktiem kultūras mantojuma sargu un UNESCO ierobežojumiem, turklāt izbūves laikā nepieciešams saglabāt strādājošu un pakalpojumus sniedzošu staciju, kā arī ir jārēķinās noteiktu finanšu „rāmi” un daudzām iesaistītajām pusēm.
E. Vanluka norādīja, ka ilgtspējība projektā ietver pašreizējā lietotāja vajadzību apmierināšanu, vienlaikus domājot par iespējām arī nākamajām paaudzēm. Centrālās stacijas gadījumā ilgtspējas risinājumi iedalāmi trijās grupās: sociālā (cilvēki un vieta), ekonomiskā un vides.
Domājot par cilvēkiem un konkrēto vietu, projektā rēķinās, ka tas būs kā ģenerators turpmākai pilsētvides attīstībai, tiek radīta vieta, kur ļaudīm satikties un socializēties (ne tikai stacijas ēkā, bet arī ārpusē). Tādēļ stacijai un tās apkārtnei ir jābūt pieejamai, ērtai un drošai ikvienam. Tiek minimizēti jebkādi drošības riski un ir veikti dažādi testi, piem., vēja testi, lai pasažieriem būtu  komfortabli uzturēties uz perona, ir pētīta konstrukciju triecienizturības ietekme, ieviesta ugunsdrošības stratēģija utt.
„Ar šī projekta palīdzību mēs ne tikai radām jaunu vizuālo identitāti pilsētas centrā, bet arī savienojam vietas un cilvēkus: tiks nodrošināts viegli sasniedzams transports (ne tikai dzelzceļš, bet arī sabiedriskais transports un privātais, ne tikai savienojums ar ārvalstīm, bet arī reģionāli). Tiek uzlabota savienojamība pasažieriem un kravām, stacija veidojas kā multimodāls centrs, kurā satiekas vilciens, sabiedriskais un privātais transports, riteņbraucēji un gājēji. Notiek arī pilsētas daļu savienošana: norokot uzbērumu, būs brīva nokļūšana no Vecrīgas uz Latgales priekšpilsētu, pa tiltu – savienojums centrs-Pārdaugava, kā arī izveidota jauna – Timoteja – iela kā Elizabetes ielas turpinājums,” stāstīja speciāliste.
Domājot par ekonomisko aspektu, projekts sekmēs veidot Rīgu kā biznesa centru un pievilcīgu tūrisma galamērķi – tā, lai Rīga būtu pievilcīga arī investīcijām nākotnē. Līdztekus tam Rail Baltica kopumā Baltijas reģionā rada vairāk nekā 36 000 jaunu darba vietu. Tiek nodrošināta know-how un tehnoloģiju pārnese un izmantošana, piesaistot vietējos un starptautiskos ekspertus, kas izmanto ne tikai savas zināšanas, bet arī jaunākās tehnoloģijas kā BIM modelēšana u.c..
„Centrālās stacijas projekts ir t.s. design and build (projektē un būvē - red.) projekts, kas jau projektēšanas posmā ļauj plānot efektīvu resursu izmantošanu. Detalizēta dizaina sagatavošana virtuālās realitātes vidē palīdz mazināt problēmas pirms būvniecības, samazināt būvniecības laiku, palīdz optimizēt darbības un enerģijas izmantošanas procesus, ietverot efektīvu materiālu un tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, dažādas monitorēšanas sistēmas, kā arī ļauj projektam integrēties pilsētas nākotnes attīstībā,” skaidroja Vanluka.
Vides aspekts attiecībā uz Centrālās stacijas projektu no ilgtspējas viedokļa: tiek veicināta zaļāka sabiedriskā transporta izmantošana, kā arī notiek videi draudzīgu tendenču integrācija projektā  dizainā un būvniecībā.
„Turklāt mēs sniedzam papildu „zaļo vērtību” pilsētai, radot jaunu zaļu ārtelpu pilsētas centrā,  stacijas apkārtni ievērojami apzaļumojot ar jauniem kokiem, stādiem, lai tā būtu patīkama visos gadalaikos,” piebilda viņa.

Dabai draudzīgi un vietējie materiāli

Starptautiskā arhitektu biroja Crew Architects pārstāvji Paolo Martinelli (Paolo Martinelli) un Federiko Prevosti (Federico Prevosti) iepazīstināja sīkāk ar Rail Baltica Centrālās stacijas projekta risinājumiem. Piemēram, viņi skaidroja, cik izaicinoši ir uzprojektēt jauno tiltu pār Daugavu ne tikai ievērojot kultūrvēsturiskā mantojuma aizstāvju prasības, bet arī radot tādu tiltu, kas vienlaikus būs izmantojams arī gājējiem un riteņbraucējiem. Tilta risinājumi izstrādāti tādi, lai tas var kalpot vismaz simt gadu. Piemēram, notikuši pētījumi, lai varētu izvēlēties izturīgus betona maisījumus un tie atbilstu visām tehniskajām un arhitektūras prasībām, lai varētu izmantot vietējo ražotāju piegādes, samazinot cementa saturu vai izmantojot videi draudzīgu cementu. Runājot par pašu stacijas ēku, speciālisti skaidroja, ka ir rūpīgi piemeklēti apdares un fasādes siltināšanas materiāli, jo ir jāpanāk efektīva izolācija. Ēkā ir lielas logu virsmas, kurām jābūt ar augstām siltuma noturības īpašībām, tāpēc izvēlēts trīskāršs stiklojums, ņemts vērā arī saules faktors gan lai nodrošinātu maksimāli daudz dienasgaismas, gan arī, lai nepārkarsētu telpas karstajā laikā. Veikti energoefektivitātes novērtējuma pētījumi. Ēkas jumta konstrukcija būs izgatavota no pārstrādājama un viegli demontējama/nomaināma materiāla, gaisa ventilācijas sistēmas izveidotas tā, lai samazinātu apkures/dzesēšanas zudumus. Tiks nodrošināta pastāvīga enerģijas patēriņa uzraudzība (BMS sistēma), lai automātiski pielāgotu patēriņu, uz peroniem jeb platformām apgaismojumam izmantos dienasgaismas sensorus, izmantos energoefektīvas spuldzes (LED apgaismojums, arī ielu apgaismojumā), būs uzstādītas gaisa apstrādes iekārtas, kas aprīkotas ar rekuperācijas funkciju utt.. Materiālu izvēlē priekšroka tiek dota zemas emisijas, vietējiem un dabai draudzīgiem materiāliem.
Ārtelpā, ainavu arhitektūrā, arī tiek ņemti vērā ilgtspējīgi risinājumi, norādīja speciālisti. Pilsēta tiks „zaļināta” tā, lai ap staciju radītu labu mikroklimatu, un, palielinot stādījumu bioloģisko daudzveidību, tas ļaus uzlabot gaisa kvalitāti centrā.  Īpaša vērība pievērsta lietus ūdens savākšanai, kā arī atkritumu šķirošanai, lai atvieglotu to pārstrādi.

Viss konferences „Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2021” ieraksts skatāms šeit

Prezentāciju par ilgtspējīgiem arhitektūras risinājumiem Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas projektā, respektējot daudzveidīgos izaicinājumus un prasības skat šeit.

Konferenci „Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2021” organizēja biedrība Building Design and Construction Council.