Sabiedriskās organizācijas un velo entuziasti izstrādā priekšlikumus Rīgas centra velo satiksmes infrastruktūras attīstībai
Pēc marta sākumā notikušās apvienotās darba sēdes, ko organizēja lokālplānojuma izstrādātājs G93 un projekta Rail Baltica attīstītāji, sabiedriskās organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” dalībnieki izstrādājuši un iesnieguši konkrētus priekšlikumus, kas, viņuprāt, Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē - Gogoļa ielā - nodrošinātu skaidri izveidotu un nodalītu velo infrastruktūru.
Einārs Jaunzems, Rail Baltica projekta attīstītāja Latvijā - uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas Projekta ieviešanas departamenta direktors, norāda, ka darbs turpinās attālināti. ““Pilsēta Cilvēkiem”, balstoties uz šobrīd pieejamajiem būvprojekta un lokālplānojuma risinājumiem, ir atraduši iespēju plānotajā ielas šķērsprofilā izvietot veloceliņus. Pilsētvidē ierobežotas telpas apstākļos jāsadzīvo visiem transporta veidiem un, ja ierosinājumi gūs atbalstu lokālplānojuma izstrādē, esmu pārliecināts, ka arī Rail Baltica projekta robežās spēsim sagatavot platformu risinājumu īstenošanai dzīvē. Sabiedrības iesaiste ir būtiska. Tā ir iespēja sabiedrības vajadzības lielākā mērā integrēt projektā jau tā izstrādes laikā. Tāpēc sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām uzsākām 2018. gadā, uzsākot projektēt Rail Baltica starptautiskajā lidostā “Rīga”," saka viņš.
Marta sanāksmē velo entuziasti tika iepazīstināti un tika dikskutēts par plašu jautājumu loku un konkrētiem priekšlikumiem, ko velosatiksmes infrastruktūrai jau izstrādājis pilsētplānošanas uzņēmums G93. Plānotā lokālplānojumā velo infrastruktūra ir 12 km gara, ieskaitot jaunā Rail Baltica tilta pār Daugavu savienojumu ar stacijas Ziemeļu laukumu un esošo velo infrastruktūru. Tika diskutēti konkrēti risinājumi, kā, piemēram, velo josla 13. janvāra ielā, kas ir daļa no velo loka ap Vecrīgu, Ģenerāļa Radziņa krastmalā saglabāts esošais divvirzienu veloceļš blakus brauktuvei, jāizveido jauna velorampa Maskavas ielas galā – pieslēgums jaunajam tiltam; velojoslas Dzirnavu ielā veidojamas abās ielas pusēs; Centrāltirgus ielā un atsevišķos Maskavas ielas posmos jāveido veloielas. Noteikta gājēju prioritāte plašās teritorijās ap Centrāltirgu un virszemes gājēju pārejas. Gājēju tuneļu vietā – koplietošanas un apsargātas velonovietnes. Darba sēdes laikā tika ierosināts, ka velo entuziasti varētu izstrādāt un iesniegt konkrētus priekšlikumus Gogoļa ielas risinājumiem, ko tad izskatītu lokālplāna uz projekta Rail Baltica attīstītāji, vērtējot, kā iespējams tos integrēt.
Neils Balgalis, pilsētplānotājs, G93 vadītājs: “Konsultāciju procesā būsim kopīgi radījuši 21. gadsimta mobilitātei atbilstošu infrastruktūru, kādas pašlaik Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē nav. Tālāk nepieciešama apņēmīga rīcība, ieviešot lokālplānojuma risinājumus”.
Pagājušajā nedēļā tika saņemti pirmie priekšlikumi, ko iesniedza “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvji un tie attiecināmi uz Gogoļa ielu. “Viestura Krūmiņliepas skicēs uzrādīts, kādā veidā arī Gogoļa ielā velojoslas un veloceļus varētu ieviest. Pēc Timoteja-Elizabetes ielas tuneļa atvēršanas autotransportam, Gogoļa ielā jādod prioritāte sabiedriskajam un velo transportam. Velo un sabiedriskā transporta joslas Gogoļa ielā iespējams izveidot, nepārbūvējot ielu”, uzskata organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Oto Ozols.
Jāatgādina, ka 2016. gada vasarā vēl pirms Ministru Kabinets 2016. gada 24. augustā izdeva rīkojumu "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu", Rīgas dome pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas pieņēma lēmumu par “Par publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” trases teritorijas lokālplānojuma kā Rīgas teritorijas plānojuma 2006.–2018.gadam un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu”. Paredzēts, ka ar Rīgas centrālās stacijas būvniecības posmu saistītās teritorijas lokāplānojuma risinājumi tiks izstrādāti jeb sinhronizēti ar Rail Baltica būvprojektēšanas laika grafiku. Tas nodrošinās iespēju Lokālplānojuma izstrādes procesā balstīties uz tehniskajiem risinājumiem un parametriem, kas var tikt definēti tikai būvprojektēšanas stadijā un ir būtisks priekšnosacījums pilnvērtīgai Lokālplānojumā nostiprināmo risinājumu izstrādei.
Atbilstoši laika grafikam, šobrīd norit RCS būvprojekta pamatrisinājumu izstrāde un 2020. gada augustā tiek plānota šo pamatrisinājumu integrācija Lokālplānojuma 1. redakcijā, kuras publiskā apspriešana varētu tikt organizēta šī gada nogalē. Savukārt Lokālplānojuma gala redakcijas izstrāde un tā apstiprināšana ir saistāma ar iespējamu redakcijas pilnveidošanu, kas varētu īstenoties gada laikā.