Zviedrijas, Īrijas un Šveices tirdzniecības kameru rīkotās brokastis 31. janvārī bija veltītas tēmai „Rail Baltica izaicinājumi Rīgai” (Rail Baltica challenges the city of Riga). Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas tirdzniecības kameru pārstāvjus iepazīstināja ar jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta attīstību, kā arī ar turpmāk veicamajiem darbiem, iezīmējot mūsu valstī izaicinošākos Rail Baltica izbūves posmus: Rīgas Centrālās stacijas izveidi Rail Baltica vajadzībām un stacijas izbūvi starptautiskajā lidostā „Rīga”. 

Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) Attīstības un sadarbības departamenta direktors,
stāstot par lidostas „Rīga” projektu, kur Rail Baltica stacijā vilcieni pienāks uz  estakādēm, norādīja, ka paredzēts darbus veikt tā, lai netiktu ietekmēts lidostas darbs. Tuvāko mēnešu laikā paredzēts noslēgt līgumu par tehniskās projektēšanas darbiem, lai 2019. gadā varētu uzsākt būvniecību. Rail Baltica dzelzceļa stacijas izveide notiks vienlaikus ar starptautiskās lidostas „Rīga”  attīstības 6. kārtu.
 A. Driksna piebilda, ka katras modernas lidostas viens no pamatelementiem ir savienojums ar dzelzceļa tīklu, un Rail Baltica paplašinās Rīgas lidostas potenciālo pasažieru loku gan Lietuvas, gan Igaunijas virzienā, kur varēs nokļūt vien pāris stundu laikā.
Viens no sarežģītākajiem posmiem visā projektā ir Rīgas Centrālās stacijas izbūve Rail Baltica vajadzībām. Šī gada nogalē plānots uzsākt projektēšanas darbus, lai projektu realizētu  2022. gadā. Līdztekus darbam ar abu staciju projektiem norisinās arī nepieciešamo īpašumu atsavināšana. A. Driksna uzsvēra, ka pēc abu Rail Baltica staciju izveides Rīgā, pilsēta pamatoti kļūs par Baltijas centrālo transporta mezglu.

Bijušais Rīgas galvenais arhitekts un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla starptautiskā metu konkursa žūrijas pārstāvis Jānis Dripe savā prezentācijā uzsvēra, ka Rail Baltica izveide sekmēs jauna ekonomiskā koridora izveidi. Klātesošie varēja apskatīt fotogrāfijas, kā Rīgas Centrālā stacija izskatījās Padomju laikos, jo kopš tiem laikiem tā nav piedzīvojusi ievērojamus remontus un uzlabojumus. Dalībnieki varēja iepazīt pērn pavasarī notikušā Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla starptautiskā metu konkursā izvēlēto risinājumu un citu autoru priekšlikumus.  J. Dripe piebilda, ka Rail Baltica Centrālās stacijas izbūve ir vēsturisks moments mums visiem un būs arī lielākais izaicinājums pilsētai, jo projekts tiek īstenots daļā no UNESCO aizsargājamās zonas, kas kopumā aizņem 1.43% pilsētas teritorijas, un tādēļ jāņem vērā īpašās prasības, aizsargājot kultūrvēsturisko mantojumu.

Latvijas Telpiskās plānošanas asociācijas valdes loceklis un SIA Linstow Center management projektu direktors Andis Kublačovs, uzstājoties runāja par Rail Baltica sniegtajiem izaicinājumiem un iespējām Rīgā. Viņš, ieskicējot iespējas, teica: „Projekts ir kā katalizators, kas var „iekustināt” līdz šim snaudošos attīstības projektus (sleeping projects), tai skaitā biznesa un apkārtējās vides projektus, radot labu augsni sadarbībai ar privāto kapitālu.” Savukārt, runājot par izaicinājumiem, eksperts kā pirmo svarīgāko minēja starpinstitucionālo sadarbību, kura ir vitāli nepieciešama, īstenojot šādu projektu. Ir jādomā par to, kā attīstīt apkārtējo pilsētvidi, kuras izveidi, kā zināms, projektam atvēlētā ES nauda nesedz. Kāpēc gan neiesaistīt privāto kapitālu, veidojot privātās un publiskās partnerības projektus (PPP - private partnership projects), jautāja viņš, piebilstot, ka tas esot valdības un pilsētas vadības jautājums.

Pēc uzstāšanās notika domu apmaiņa, un diskusijas laikā A. Driksna (EDZL) uzsvēra, ka „būtu jārunā ne tikai par dzelzceļa līniju, kurai varam novilkt striktas robežas, bet arī par to, kā šis projekts attīsta apkārtējās teritorijas un sniedz pienesumu arī reģionu līmenī, tai skaitā paaugstinot transporta mobilitāti”. AECOM Baltijas reģiona direktors Arnis Kākulis diskusijā piebilda, ka „Rail Baltica projekts nav tikai Latvijas vai arī Lietuvas un Igaunijas ambīcija, tas ir Eiropas līmeņa prioritārs projekts”. A. Kākulis piekrita, ka projekta posms Rīgā ir sarežģīts, bet viņš esot optimists: ja jau tagad ir zināmi risināmie, strīdīgie jautājumi, tie jāliek galdā, un, ja jau Londonā, Parīzē vai citur Eiropā var realizēt sarežģītus projektus, arī Rīgā varēs, teica viņš.
Uz jautājumu, vai būs pietiekoši darba roku, kam turēt āmurus, būvējot Rail Baltica, zinot, ka no Baltijas valstīm ir daudz emigrējušo, A. Driksna atbildēja, šis jautājums ir plašāks un ir aktuāls ne tikai Rail Baltica ietvaros. Notiek izpēte, piemēram, kādi materiāli būvniecībai ir pieejami uz vietas un kādi būtu jāimportē, tas pats attiecas uz darbspēku. A. Kublačovs piebilda, ka nevajadzētu arī baidīties importēt darba spēku, ja tāds būs nepieciešams, kā arī nebaidīties piesaistīt ārvalstu uzņēmumus ar viņu kompetenci.

Fotogaleriju apskatīt zemāk