Piedāvājam iepazīties ar žurnālā "Būvinženieris" (2023. gada septembra numurā) publicēto rakstu par Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktiem. Publikācija sadarbībā ar žurnālu "Būvinženieris".

Uz jaunbūvējamās Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijā būs ne tikai divas starptautiskās un 16 reģionālās stacijas, bet arī divi infrastruktūras apkopes punkti – Iecavā un Skultē. Lai gan apkopes punktu pamatfunkcija būs Rail Baltica dzelzceļa tīkla uzturēšana un remonts, tomēr tie sniegs pievienoto vērtību pirms tiešās darbības. Jau Rail Baltica izbūves laikā posmā Rīga – Lietuvas robeža un Igaunijas robeža – Rīga apkopes punkti Iecavā un Skultē ļaus nodrošināt būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu un nepieciešamos sagatavošanas un apstrādes darbus. 

Abu infrastruktūras punktu būvprojektēšanu veic Latvijas un Itālijas uzņēmumu apvienība – SIA BRD projekts un Itālijā dibināts inženieru uzņēmums Sintagma Srl, un tā ir noslēguma posmā (raksts tapis septembra sākumā; septembra beigās jau informējām, ka no Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas saņemts noslēdzošais būvprojektēšanas saskaņojums par Iecavas infrastruktūras apkopes punkta projektēšanas nosacījumu izpildi pirmajai būvatļaujai-red.). Tāpēc iepazīstinām Būvinženieris lasītājus detalizētāk ar to, kas paredzēts šajos Rail Baltica infrastruktūrai nozīmīgajos punktos.

Jāuztur droša un ilgtspējīga infrastruktūra                                  

„Lai gan apkopes punktu projektēšana un būvniecība nav tik komplicēta kā, piemēram, starptautisko staciju izveide, tomēr būtiska ir arī šo objektu pārdomāta izveide, ieplānojot visu nepieciešamo infrastruktūru, gan arī veidojot abu sliežu platumu – esošo 1520 mm un Eiropas 1435 mm – dzelzceļu un ceļu tīkla pieslēgumus,” saka Oskars Geide, Rail Baltica ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas Projekta ieviešanas un vadības departamenta Infrastruktūras apkopes punktu projekta vadītājs.
Viņš skaidro, kāpēc nepieciešami šādi – dzelzceļa – infrastruktūras apkopes punkti: sliežu ceļiem, tā pat kā jebkura cita veida infrastruktūrai, nepieciešama tās uzturēšana darbderīgā stāvoklī, lai nodrošinātu efektīvu un, galvenokārt, drošu transporta kustību, lai sliežu ceļi ir uzticami un ilgtspējīgi. Tāpēc sliežu ceļiem un saistītai infrastruktūrai regulāri jāveic diagnostikas un uzturēšanas darbi, priekšlaicīgi novēršot bojājumus un pārmērīgu nolietojumu, lai netiktu izraisīti negadījumi. „Sliežu ceļi ir ilgtermiņa investīcija. Mēs visi vēlamies, lai jaunizbūvētā infrastruktūra kalpo ilgu laiku un sniedz maksimālu ieguvumu, tāpēc, lai infrastruktūru un sliežu ceļus uzturētu labā stāvoklī, nodrošinātu efektīvu un drošu transporta kustību, nepieciešami šādi apkopes punkti,” stāsta O. Geide.

Pamatojas uz starptautisku pieredzi dzelzceļa nozarē

Infrastruktūras apkopes punktu pamatfunkcija būs nodrošināt darbinieku un dzelzceļa infrastruktūras apkopes un remonta tehnikas, t.sk., ritošā sastāva dislokāciju Rail Baltica infrastruktūras drošai uzturēšanai. Šo darbu sekmīgai veikšanai infrastruktūras apkopes punktos paredzēts izveidot atbilstošu infrastruktūru, turēt vajadzīgo aprīkojumu un tehniku, kas ļauj veikt sliežu ceļu materiālu uzglabāšanu, montāžu, atjaunošanu, dzelzceļa sistēmu elementu uzglabāšanu, infrastruktūras tehniskās apkopes ritošā sastāva ekipēšanu un uzturēšanu darbspējīgā stāvoklī. Paredzēts, ka infrastruktūras apkopes punktu teritorijas Rail Baltica pamattrases būvniecības laikā izmantos kā būvniecības bāzes. Tās kalpos kā būvniecības materiālu un tehnikas uzglabāšanas un transportēšanas novietnes, biroja vieta un autostāvvieta būvdarbu veicējam un būvuzraugiem, tostarp šīm teritorijām izbūvējot pieslēgumus esošajam 1520 mm sliežu ceļu tīklam, lai būvmateriālu un tehnikas transportēšanai maksimāli izmantotu dzelzceļu. Pirmie sagatavošanās darbi būvniecībai sāksies pēc tam, kad tiks noslēgts pamattrases būvniecības iepirkums Latvijā, un tiks izvēlēts atbilstošākais būvdarbu veicējs, kas pēc līguma parakstīšanas uzsāks visas nepieciešamās aktivitātes.

Rail Baltica projekta ietvaros Latvijas teritorijā tiks izveidoti divi infrastruktūras apkopes punkti: Skultē (Limbažu novads) un Iecavas pusē (Bauskas novadā). Infrastruktūras apkopes punktu izvietojums izvēlēts, pamatojoties uz starptautisku pieredzi dzelzceļa nozarē un veikto izpēti, izvēloties optimālāko lokāciju, jo šajās vietās krustojas abu platumu – gan 1520 mm, gan 1435 mm – dzelzceļi un tuvumā ir šosejas. Kopumā abos infrastruktūras apkopes punktos paredzēts izbūvēt 1435 mm platuma sliežu ceļus aptuveni 14 km garumā, kā arī izbūvēt pieslēgumus tuvumā esošajiem 1520 mm platuma sliežu ceļiem gandrīz 13 km garumā.
Skultes infrastruktūras apkopes punkta teritorija ir izvietota netālu no Skultes – Skultes pagasta Mandegas ciema ziemeļu pusē, un tā teritorija plānota aptuveni 16 ha platībā. Ņemot vērā plānoto Skultes infrastruktūras apkopes punkta teritorijas izvietojumu un projektējot sliežu ceļu pievedceļu 1435 mm pamattrasei, tiek paredzēts viens pieslēgums no infrastruktūras apkopes punkta teritorijas pie 1435 mm platuma sliežu ceļa pamattrases no austrumu puses. Esošās dzelzceļa līnijas savienojums ar Skultes infrastruktūras apkopes punkta teritoriju materiālu piegādei pa 1520 mm platuma sliežu ceļiem tiek paredzēts no austrumu puses ar pieslēgumu pie esošiem stacijas Skulte 1520 mm platuma sliežu ceļiem. Autotransporta piekļuve Skultes infrastruktūras apkopes punkta teritorijai tiks nodrošināta, izmantojot valsts autoceļu V128.
Iecavas apkopes punkts Rail Baltica trasē drīzumā būs jo īpaši nozīmīgs, jo tieši posmā Rīga-Lietuvas robeža jau nākamgad norisināsies Rail Baltica pamattrases būvdarbi. Iecavas infrastruktūras apkopes punktu izvietos lauku teritorijā netālu no Iecavas, tuvākā apdzīvotā teritorija atrodas rietumu virzienā – Iecavas novada Dimzukalna ciems. Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorija plānota aptuveni 16,5 ha platībā, un tā atradīsies paralēli jaunajai 1435 mm platuma sliežu ceļu pamattrasei, nodrošinot piekļuvi no 1435 mm platuma sliežu ceļa pamattrases ziemeļu pusē, bet dienvidu pusē tiks izbūvēts 1520 mm sliežu ceļu savienojums ar esošo sliežu ceļu infrastruktūru dzelzceļa stacijā „Iecava”. Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijai nav nodrošināta autotransporta piekļuve ar esošu valsts vai pašvaldības ceļu, tāpēc tiek projektēti jauni autoceļi, nodrošinot piekļuvi teritorijai. Kā jau līdz šim, iedzīvotājiem tiks nodrošināta līdzšinējā piekļuve īpašumiem, kā arī veidotas jaunas piekļuves atbilstoši būvprojektos iekļautajiem būvdarbu gala risinājumiem. Ceļu tīkla pārbūve notiks pakāpeniski, iedzīvotāji tiks savlaicīgi informēti par sagaidāmajām satiksmes organizācijas izmaiņām.

Abos apkopes punktos ēku veidi un skaits būs identiski, bet teritorijas robeža, ēku izkārtojums un sliežu ceļu garums – atšķirīgi. Gan Iecavas, gan Skultes infrastruktūras apkopes punkta teritorijā plānotas vairākas būves. Tajos atradīsies materiālu pārkraušanas laukums, kurā paredzēts uzglabāt un pārkraut beramo materiālu (balastu). Izbūvēs vienstāvu biroja ēku, kurā būs biroja, sanāksmju un tehniskās telpas, sanitārais mezgls, uzgaidāmā zāle, telpas apkopes personālam, piemēram, telpas uzkopšanas inventāram, ģērbtuves. Būs arī noliktavas, ritošā sastāva (vilcieni un lokomotīves) apkopes punkts, autostāvvietas, vieta ugunsdzēsības un glābšanas vilcienam, kā arī sliežu ceļu virsbūves uzglabāšanas un montāžas laukums, un materiālu uzglabāšanas laukums. Sākotnēji Rail Baltica pamattrases būvniecības materiālu piegāde tiek plānota pa autoceļiem, savukārt nozīmīgāko no ārvalstīm piegādājamo materiālu piegāde tiks organizēta pa esošo 1520 mm dzelzceļa infrastruktūru. Uz būvniecības bāzi tiks piegādāti dzelzceļa būvniecībai nepieciešamie būvmateriāli, iekļaujot arī tiešās piegādes no ražotāja vai ostām: sliedes, pārmijas, gulšņus, šķembu balasts utt. Būvniecības bāzes teritorijā gar šķembu balasta laukuma malām tiks izbūvēti paralēli gan 1520 mm sliežu ceļi, gan 1435 mm sliežu ceļi, tādējādi nodrošinot tiešo materiālu un būvizstrādājumu pārkraušanu no 1520 mm dzelzceļa vagoniem uz 1435 mm vagoniem. Būvdarbu laikā materiālu uzglabāšanas laukumā tiks novietotas beramās kravas (balasts), sliežu ceļu virsbūves materiāli (sliedes, pārmijas, kontakttīklu balsti un pamati u.c). Projektēšanas stadijā infrastruktūras apkopes punktu projektētāju komandā ir piesaistīti un darbojas pieredzējuši vides aizsardzības speciālisti, kuri jau ir izstrādājuši paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo novērtējumu, ietverot visus nepieciešamos apkārtējās teritorijas un vides aizsardzības pasākumus, kurus ieviest būvniecības laikā. Par Iecavas infrastruktūras apkopes punktu jau ir saņemts apstiprinājums no Valsts vides dienesta.

Labs placdarms reģiona biznesam

Rail Baltica nav stāsts tikai par fiziskas dzelzceļa trases izbūvi. Drīzāk fiziski izbūvētā infrastruktūra veicinās jauna ekonomiskā koridora izveidi. Tas ne tikai veidos spēcīgu mijiedarbību Baltijas valstu ekonomikām, bet arī integrēs Eiropas un globālas nozīmes piegādes ķēdēs.
Izveidojot apkopes punktus, būs radīti arī labvēlīgi priekšnosacījumi un iespējas loģistikas, ražošanas u.c. nozaru uzņēmumiem tuvumā esošajās teritorijās nākotnē attīstīt uzņēmējdarbību un veicināt nodarbinātību. Izbūvējot Rail Baltica trasi, reģioniem pavērsies iespēja iekļauties nākotnes Rail Baltica kravu apgādes un loģistikas asinsritē, veidojot tiešus pieslēgumus pamatlīnijai, kas ļaus savienot reģionāli nozīmīgus industriālos centrus līnijas tuvumā, kā arī atsevišķus uzņēmumus ar nozīmīgu kravu bāzi.

Piedāvajam noskatīties video, kurā apkopots skaidrojums, cik nozīmīgs Rail Baltica projektā Latvijā ir sekmīgi noslēgtais pirmais projektēšanas posms jaunbūvējamai dzelzceļa trasei ārpus Rīgas. To sniedz Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors Kārlis Enģelis, Rail Baltica projekta īstenotāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Arnis Staltmanis.