Izstrādāts pirmais Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa ieviešanas ikgadējais progresa ziņojums.

To veidojusi  specializēta ekspertu darba grupa, kuras sastāvā ir eksperti no LTG Infra AB (Lietuva), SIA Eiropas Dzelzceļa Līnijas (Latvija) un Rail Baltic Estonia OU (Igaunija), kas ir atbildīgas par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa attīstību Baltijas valstīs. Ziņojumā sniegts pārskats par šī gada laikā tapušā Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādes rīcības plānu. Viens no galvenajiem nākamā gada uzdevumiem ir paplašināt diskusijas ar topošajiem Rail Baltica infrastruktūras lietotājiem, lai modelis, kas pašlaik tiek veidots, atbilst tirgus gaidām.

Ilgtermiņa rīcības plāns Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa attīstībai tika izstrādāts gada sākumā un aptver divpadsmit galvenās Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības tēmas, piemēram, vienotas platformas izveide saziņai ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kopējie maksas noteikšanas principi, jaudas sadale, kustības vadība, drošības pārvaldība u.c. Ikgadējā progresa ziņojumā ir apkopoti galvenie aspekti, kas ir izvērtēti šī gada laikā. Ekspertu darba grupas sagatavotais ikgadējais progresa ziņojums ir publiski pieejams Eiropas Dzelzceļa līnijas mājaslapā šeit 

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris saka: „Rail Baltica infrastruktūras pārvaldība ir pamats sekmīgai jaunās dzelzceļa infrastruktūras lietošanai. Uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt ciešu integrāciju infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanā, lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, to klientiem un trešajām pusēm, kas nākotnē pretendēs uz infrastruktūras lietošanu. Paredzam to īstenot sadarbībā ar kaimiņvalstu partneriem, izstrādājot kopīgu Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli. Tas ir darbietilpīgs, pakāpenisks process, kas noslēgsies, kad dzelzceļa infrastruktūra būs uzbūvēta, pārbaudīta un nodota ekspluatācijā.”

Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa izveide uzsākta 2020. gadā. Baltijas valstu premjerministri 2020. gada 21. decembrī ir atzinuši panākto progresu saistībā ar Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību un rosinājuši izstrādāt tālāku rīcības plānu kopīgi pieņemtā Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa attīstībai. Lai nodrošinātu infrastruktūras pārvaldītāju saskaņotu darbību jaudas sadalē, maksas noteikšanā un kustības vadībā, ir nolemts pielietot vienotu lēmumu pieņemšanas mehānismu kopīgai infrastruktūras pārvaldībai.

Jāatgādina, ka Rail Baltica ir dzelzceļa infrastruktūras projekts, kura mērķis ir veicināt Baltijas valstu integrāciju Eiropas transporta tīklā. Lietuvā, Latvijā un Igaunijā tiks izbūvēti 870 km elektrificēti ātrgaitas divsliežu ceļi, vilcieniem kursējot ar ātrumu līdz 249 km/h. Jaunā 1435 mm platuma dzelzceļa līnija ietvers maršrutu Tallina-Pērnava-Rīga-Paņevēža-Kauņa-Lietuvas-Polijas robeža un Kauņas-Viļņas posmu.

 Rail Baltica dzelzceļa trase Latvijā sākas pie Lietuvas–Latvijas robežas, un turpinās caur 10 pašvaldību teritorijām: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadiem, galvaspilsētai Rīgai, turpinoties Igaunijas virzienā caur Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadiem.