Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi un saskaņošanai nosūtījusi informatīvo ziņojumu “Par Latvijas dzelzceļa tīkla attīstību 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā”. Dokumentā izklāstīti priekšlikumi esošā dzelzceļa tīkla un Rail Baltica projekta turpmākai integrētai attīstībai, nodrošinot konkurētspējīga pasažieru dzelzceļa transporta izveidi Latvijā. Pasākumu finansēšanu nodrošinās, veicot SM pārziņā esošo dzelzceļa nozarei plānoto ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam un Atveseļošanas fonda (AF) finansējumu 534,12 miljonu eiro apmērā pārskatīšanu un optimizēšanu.

Šī gada 11. jūnija valdības sēdē pieņemts konceptuāls uzstādījums par Rail Baltica projekta infrastruktūras pārvaldības iekļaušanos kopējā Latvijas dzelzceļa sistēmā. Tādējādi mainīta līdzšinējā pieeja, kas paredzēja savstarpēji nodalītu esošā 1520 mm dzelzceļa tīkla un Rail Baltica 1435 mm dzelzceļa tīkla attīstību, tostarp pārvaldību.

Dzelzceļa pārvadājumu tirgus Latvijā pēdējos gados ir strukturāli mainījies, un dzelzceļa tīkla noslodzē arvien vairāk dominē pasažieru pārvadājumi. Ņemot vērā pasažieru pārvadājumu tirgus sagaidāmo attīstību, dzelzceļa tīklu arī nākotnē izmantos galvenokārt pasažieru pārvadājumiem, taču tajā joprojām būs nozīmīga loma arī militārajiem, iekšzemes un tranzīta kravu pārvadājumiem. Ņemot vērā Rail Baltica projekta ieviešanu, ar kuru tiek veidota jauna dzelzceļa infrastruktūra Eiropas sliežu platumā – 1435 mm, kā arī sākotnējo vērtējumu, ka visa esošā 1520 mm sliežu tīkla nomaiņa uz 1435 mm nav ekonomiska pamatota un izpildāma vismaz tuvākajās desmitgadēs, Latvijas dzelzceļa tīkls nākotnē sastāvēs no 1435 mm un 1520 mm līnijām, dzelzceļam nostiprinoties par Latvijas transporta sistēmas mugurkaulu.

SM sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un Rail Baltica projekta ieviesējorganizācijām – RB Rail AS un SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas ir sagatavojusi Latvijas vienotā dzelzceļa tīkla attīstības priekšlikumus 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodam.

Izstrādātais risinājums paredz izveidot 1520 mm dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas (RCS) līdz RIX Rīgas lidostai (RIX) un pabeigt būvdarbus abās Rail Baltica starptautiskās pasažieru stacijās, lai pēc iespējas ātrāk tās izmantotu1520 mm pasažieru vilcienu apkalpošanai, pirms tiek pabeigta Rail Baltica projekta pirmā kārta. Vienlaikus paredzēts veikt uzlabojumus 1520 mm dzelzceļa infrastruktūrā, tai skaitā modernizēt pasažieru pieturas punktus dzelzceļa līnijā RCS – “Daugavkrasti” (Salaspils), kā arī modernizēt LDz pasažieru apkalpošanas infrastruktūru – staciju un pieturas punktu platformas (peronus) citās līnijās.

Nozares ekspertu skatījumā, savlaicīgi attīstot abu platuma līnijas (1435 mm un 1520 mm) kā saistītu un vienotu sistēmu, tiks nodrošināts izmaksu ziņā optimāls, bet vienlaikus lietotājam ērts savienojums starp Rail Baltica pirmajā kārtā izbūvējamo infrastruktūru un galvenajiem dzelzceļa mezgliem Rīgā. Vienlaikus ar pieejamo finansējumu tiks turpinātas investīcijas esošā 1520 mm sliežu platuma infrastruktūras modernizēšanā pasažieru vajadzībām, elektrifikācijai un IT sistēmu nomaiņai.

Dzelzceļa infrastruktūras attīstības īstenošanai SM sagatavojusi priekšlikumus ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam investīciju pārskatīšanai un optimizēšanai, kā arī priekšlikumus AF plāna investīciju pārskatīšanai, lai mazinātu finansējuma neizmantošanas riskus un veicinātu nozarei būtisku investīciju projektu attīstību.

Pārdalot AF finansējumu, SM rosina novirzīt 114,63 miljonus eiro Rail Baltica projektu saistītajām aktivitātēm Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, lai varētu izmantot staciju pasažieru pārvadājumiem, negaidot Rail Baltica projekta pabeigšanu. Ar šo finansējumu paredzēts nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras, tostarp sliežu ceļu, signalizāciju un kontakttīklu, kā arī piekļuvi uz platformām, izveidi. Minēto finansējumu veido 74,4 miljoni eiro, kas sākotnēji tika plānoti bezemisijas dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektam un 40,23 miljoni eiro Metrobusa projekta īstenošanai. Abi minētie projekti nevar tikt īstenoti atbilstoši AF finansēšanas nosacījumiem.

Savukārt pārdalot ES fondu finansējumu, SM priekšlikums paredz 419,49 miljonus eiro novirzīt Rail Baltica Rīgas posma izbūvei un dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektiem. Ierosinātie grozījumi paredz arī attiekties no vairāku iepriekš plānotu dzelzceļa attīstības projektu īstenošanas, tostarp bezemisiju (bateriju) vilcienu iegādes.

Dokumentā skaidrots lēmums par atteikšanos no bezemisijas jeb BEMU vilcienu iegādi, kas pieņemts, ņemot vērā, ka dzelzceļa infrastruktūras pielāgošanu BEMU ekspluatācijai nav iespējams realizēt AF programmas ietvaros. Nav pieejamas nepieciešamās ražošanas jaudas elektroapgādes apakšstaciju u.c. projektam būtisku komponenšu ražošanai noteiktajos termiņos. Bezemisijas vilcienu iepirkumā noskaidrots tikai viens pretendents un tādējādi nav iespējams piedāvāto cenu salīdzināt ar citu tirgus spēlētāju piedāvājumiem, lai racionāli rīkotos ar pieejamo finansējumu. Pārvērtējot BEMU programmu, SM ir secinājusi, ka piedāvātie risinājumi bez būtiskām papildu investīcijām elektrifikācijas infrastruktūrā nav optimāli satiksmes organizācijai tālajos maršrutos (Daugavpils, Rēzekne, Zilupe un Liepāja). Vienlaikus, SM, lai lemtu par turpmāku rīcību pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu, tai skaitā kopsakarībā ar iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu tirgus atvēršanu konkurencei, izvērtēs tirgus atvēršanas scenārijus un dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājuma modeļus. 

Rail Baltica projekta un Latvijas dzelzceļa tīkla turpmākas integrētas attīstības risinājumu plānots iekļaut arī Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2023–2027, ko SM virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā tuvākajā laikā.

Pēc SM pārziņā esošā finansējuma pārdales saskaņošanas, Finanšu ministrija plāno iesniegt programmas grozījumus apstiprināšanai MK 2024. gada rudenī, secīgi nodrošinot tālāku oficiālo iesniegšanu Eiropas Komisijā. 

Informāciju sagatavoja Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa