Sarunu festivālā Lampa 21. jūnijā diskusijā par Rail Baltica militāro mobilitāti eksperti atzina, ka Rail Baltica projekts, kas sākotnēji iecerēts kā ilgtspējas iniciatīva, galvenokārt koncentrējoties uz pasažieru un kravu pārvadājumiem, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir mainījis tā nozīmi. Tagad tas nav tikai par brīvāku, ātrāku un ērtāku pārvietošanos – Rail Baltica ir ES solidaritātes demonstrējums aizsargātai un savienotai nākotnei, un ir kļuvis par militārās mobilitātes mugurkaulu Latvijā un reģionā.

Diskusiju ”Rail Baltica militārā mobilitāte: trends vai nepieciešamība?”, kas 21. jūnijā norisinājās uz DOTS skatuves Cēsu pils parkā, Eiropas Dzelzceļa līnijas organizēja sadarbībā ar Satiksmes ministriju.

Rail Baltica savienos Lietuvu, Latviju un Igauniju ar Eiropas dzelzceļu tīklu, ievērojami mainot mobilitāti, kravu kustības iespējas un militāro drošību visā reģionā. Projekts ir guvis lielu uzmanību, ņemot vērā arī tā iespējamo ietekmi uz reģiona ekonomisko attīstību un stratēģisko nozīmi NATO militārajā koridorā.  
Vai Rail Baltica un militārā mobilitāte ir tikai trendīgs apzīmējums atbalstam no Eiropas un nacionālā mērogā, vai arī attīstītai un savietojamai dzelzceļa infrastruktūrai ir izšķiroša nozīme reģiona aizsardzības gatavībā? Kādus ieguvumus sniedz Rail Baltica militārā mobilitāte, kāda ir iedzīvotāju attieksme pret šīs komponentes iekļaušanu projektā, kādi „urbānie mīti” apvij projekta militāro mobilitāti – par šiem un citiem jautājumiem eksperti runāja diskusijā, akcentējot projekta devumu reģiona drošības stiprināšanā.

Diskusijā piedalījās satiksmes ministrs Atis Švinka, Māris Dzelme, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs un pulkvedis Māris Tūtins, NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta vadītājs.

Diskusiju uzsākot, moderators LTV žurnālists Gundars Rēders norādīja: Krievijas sāktais karš Ukrainā apliecināja – dzelzceļš Ukrainā kļuva par dzīves līniju – tas ir nozīmīgs transporta koridors cilvēku pārvietošanai uz drošām zonām, militārai palīdzībai, pārtikas piegādēm.

Satiksmes ministrs Atis Švinka diskusijā norādīja, ka Rail Baltica ir mobilitāte un savienojamība, un projekts ir pirmais solis ērtam savienojumam ar Eiropu. „Krievijas impērijas sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūra ir vēsturisks mantojums, kas ir strauji jāmaina, nodrošinot reģiona un Eiropas drošību – Rail Baltica ar Eiropas sliežu platumu ir sākums mūsu dzelzceļa infrastruktūras pārveidē. Rail Baltica ir neatņemama ES prioritārā militārās mobilitātes koridora sastāvdaļa, un Rail Baltica veidojam kā duālas nozīmes infrastruktūru ar militāras nozīmes komponentēm,” teica ministrs.

Māris Dzelme, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs, diskusijā stāstīja, ka Rail Baltica būvdarbi projekta ieviešanas pirmajā posmā vērsti uz to, lai līdz 2030. gadam izveidotu funkcionējošu dzelzceļa savienojumu ar Eiropu, kā arī runāja par to, kā projektu veido kā drošības infrastruktūras kodolu.
„Rail Baltica projekts, sākotnēji iecerēts kā ilgtspējas iniciatīva, galvenokārt koncentrējoties uz pasažieru un kravu pārvadājumiem, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, ir mainījis tā nozīmi. Jau projektējot, ņemot vērā arī Eiropas kritērijus, projektu veidojam kā drošības infrastruktūras kodolu – Rail Baltica tiek pielāgots un dažādi risinājumi integrēti arī krīzes un aizsardzības vajadzībām.” Viņš atzīmēja, ka Rail Baltica ievērojami uzlabos Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģiju, pateicoties tā kapacitātei un pilnīgai integrācijai Eiropas 1435 mm standarta sliežu dzelzceļa tīklā. Rail Baltica, kas projektēts kā divējāda lietojuma civilā/militārā infrastruktūra, nodrošinās ritošā sastāva kapacitāti un darbības elastību, lai pielāgotos gan liela mēroga pasažieru pārvadājumiem, gan militārās loģistikas prasībām. Dzelzceļa transports ne tikai samazina ceļu infrastruktūras nolietojumu, bet nodrošina arī drošāku un efektīvāku specializēto kravu, tostarp smagās tehnikas un potenciāli bīstamo kravu, kustību.

Latvija ir ES un NATO robeža ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju, tāpēc militārā mobilitāte ir būtisks Eiropas drošības aspekts. Latvijai izbūvēt Eiropas platuma dzelzceļa līniju Rail Baltica ārkārtīgi svarīgi ne tikai ekonomisko ieguvumu un militārās mobilitātes dēļ, diskusijā norādīja Māris Tūtins, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks.

„Mēs, Latvija, esam ģeopolitiskās krustcelēs: no vienas puses ar mūsu valsti robežojas agresorvalsts Krievija un tās satelītvalsts Baltkrievija, otrā pusē ir Krievijas anklāvs Karaļauči. Militārā mobilitāte ir nozīmīga, jo iespējama militāra konflikta gadījumā dzelzceļš ir risinājums. Saskaroties ar militāriem draudiem, Baltijas drošība ir tieši atkarīga no NATO sabiedroto izvietošanas ātruma, un dzelzceļš sniedz šo pārvietošanās ātrumu bez sastrēgumiem – var operatīvi pārvietot gan pasažierus, gan kravas. Rail Baltica uzlabo militāro mobilitāti un pastiprina kolektīvās aizsardzības gatavību, un mums efektīvi un gudri jāuzlabo savas militārās spējas. Projekts ir svarīgs ne tikai mentāli, mums arī fiziski beidzot nepieciešams atdalīties no Krievijas arī transporta infrastruktūras ziņā, beidzot savienojoties ar Eiropu,” teica M. Tūtins.

Drošības kontekstā eksperti runāja arī par mūsdienu aktualitāti: dezinformācijas draudiem, tostarp minot, ka tiek organizēta melnā propaganda, iestājoties arī pret Rail Baltica projektu.
Plkv. Māris Tūtins norādīja: „Dezinformācija visefektīvākā ir tā, kur daļā patiesības ir iekšā indes deva. Novērojam, ka Krievija strādā pret visu, kas nodrošina mūsu ilgtermiņa neatkarību un pastāvīgu drošību, redzam kampaņas pret energoneatkarību, auto ceļu un arī dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem.” M. Dzelme piebilda: „Krievija tādējādi vēlas mūs joprojām noturēt savās enonomiskajās važās. Savukārt mums ir jāskatās uz ieguvumiem, ko varam sasniegt ar Rail Baltica projektu, un jākonsolidējas ap šo projektu.”
Satiksmes ministrs Atis Švinka norādīja, ka negatīvajam informatīvajam fonam ap Rail Baltica ir trīs iemesli – viens ir Krievijas propaganda ar mērķi sabotēt šo projektu kā nevajadzīgu, lai pēc iespējas ilgāk Latviju un Baltijas valstis saglabātu Krievijas ietekmes zonā. Otrs iemesls ir tas, ka projekts ir ērts politiskajai retorikai – skaļš, jūtīgs, temats, ar kuru var sasniegt plašu auditoriju. Trešais iemesls ir konstruktīva kritika, tādēļ Rail Baltica projektā iesaistītajiem ir jāskaidro katra sīkākā projekta detaļa, tostarp, lai atspēkotu mītu, ka projektā ieguldīto naudu būtu bijis saprātīgāk izlietot citiem mērķiem, piemēram, izglītībai, veselībai. „Latvija līdz šim saņēmusi 1,5 miljardus eiro no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļiem, kas citādi Latvijas ekonomikā nebūtu ieplūduši,” teica ministrs.

Jau ziņojām – Rail Baltica ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā: par katriem ieguldītajiem 150 tūkstošiem eiro nodokļos atgriežas 203 tūkstoši –  īstenojot Rail Baltica Latvijā, investīcijas sniedz ieguldījumu mūsu valsts tautsaimniecībā vēl pirms dzelzceļa pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā.

Diskusijā iesaistījās arī klātesošie, uzdot jautājumus un izsakot savus komentārus. Paula, kura mācās Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā, dalījās savās atziņās, kā viņa, jauniešu auditorijas pārstāve, uztver Rail Baltica projektu. „Tas ir ērts un ātrs transporta savienojums ar Eiropu, kas sniedz iespējas ceļot un studēt visā Eiropā. Jauniešiem arī svarīgi, ka projekts ir arī zaļš un videi draudzīgs. Tomēr Rail Baltica nav tikai ceļošanai, jauniešiem jāapjauš, ka tas palīdzēs arī reģiona drošībai.”