No 15. novembra mainīts piebraucamais ceļš pie lidostas Rīga: autovadītājiem pēdējā regulējamajā krustojumā pirms lidostas jāseko norādes zīmēm un jābrauc nevis taisni kā ierasts, bet diagonāli pa labi. Arī atpakaļceļš Rīgas virzienā jāmēro pa jauno ceļu. Jaunā ceļa izbūve saistīta Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecību pie lidostas Rīga.

Sākot no regulētā krustojuma ar Ziemeļu un Dzirnieku ielu, satiksme tiks novirzīta uz jaunizbūvēto 840 metru garo L1 ceļu, kurš virzīts blakus Torņa ielai. Transporta kustība tiek saglabāta lokveida, vedot gar lidostas termināli un dodoties pa jaunizbūvēto ceļu uz Rīgas centru. L1 ceļš virzienā uz Rīgu pieslēgsies P133 brauktuvei netālu no Ziemeļu un Dzirnieku ielas krustojuma. Atļautais maksimālais braukšanas ātrums uz jaunā autoceļa būs 50 km/h. Lidostas tiešā tuvumā tiks saglabāta ātruma ierobežošanas zona ar atļauto maksimālo braukšanas ātrumu 30km/h. Tāpat jaunajam ceļam L1 tiks uzstādīts pagaidu apgaismojums, kas nodrošinās labu redzamību un tiks izmantots līdz pastāvīgo apgaismojuma objektu izvietošanai 2023. gadā.

Lai mazinātu būvdarbu ietekmi uz satiksmi, darbus pie lidostas Rīga realizē posmos. Plašāka informācija par Rail Baltica būvniecības laikā plānotajiem satiksmes vai gājēju kustības ierobežojumiem ir publicēta https://info.railbaltica.org/lv/satiksmes-ierobezojumi#view-mode-map.

Noskatieties interviju ar projekta būvnieka  – apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas locekli Maiju Baltgalvi, kura LTV skaidro satiksmes izmaiņas:

Jau iepriekš ziņots, ka pēc Rail Baltica stacijas un infrastruktūras lidostā ''Rīga'' būvniecības pabeigšanas tiks uzlabota publiskā piekļūšana stacijai un lidostai, izbūvējot vairākus plašākus pievades ceļus, nodrošinot ērtāku piekļūšanu ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni gan virzienā no lidostas uz pilsētu, gan no pilsētas uz lidostu. Tā, piemēram, jau 2023. gadā, taisnā P133 ceļa vietā braucot uz lidostu būs loģiska, lokveida kustība. Virzienā uz lidostu pēc pēdējā luksofora krustojuma būs jāieņem labā josla. Savukārt, braucot projām no lidostas, jauns ceļš vedīs apkārt topošajam Rail Baltica dzelzceļa terminālim virzienā uz Rīgu.

Atgādināsim, ka Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve lidostā „Rīga” sākās 2021. gada jūnija beigās. Projekta gaitā jāuzbūvē 6 km ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu un pašu staciju vairākos līmeņos ar daudzfunkcionālu un pasažieru ērtībām atbilstošu infrastruktūru, kas veido šo avio un dzelzceļa savienojumu, tostarp ar kravu pieslēguma iespējām. Plānots, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu nokļūt stacijā un lidostā pasažieri varēs ne tikai ar Rail Baltica ātrvilcienu, bet arī ar regulāri kursējošu reģionālās satiksmes vilcienu.

Pilnsabiedrība B.S.L. Infra  ir projekta Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” izbūves realizētājs. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG 
un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA Binders un viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kas specializējies daudzfunkcionālu objektu būvniecībā, AS LNK Industries. Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja — trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) — projektu. Būvuzraudzību veic personu apvienība, kas sastāv no  SIA Forma 2 (Latvija) un Prointec S.A.U. (Spānija).

Rail Baltica projekts lidostas „Rīga” teritorijā būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā. Būvniecības darbus pilnsabiedrība B.S.L. Infra plāno veikt secīgi piecos posmos – līdz 2025. gada decembrim. Pirmais darbu posms — Rail Baltica dzelzceļa stacijas termināla, piebraucamo ceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras izbūve — būs jāpaveic līdz 2023. gada decembrim.

Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma, Itālija, Prodex, Slovākija, un Vektors T, Latvija) – projektu. Būvuzraudzību veic personu apvienība, kas sastāv no SIA Forma 2 (Latvija) un Prointec S.A.U. (Spānija).

Šā projekta finansējumu 81–85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija.