Esam ceļā uz pilnvērtīgu iekļaušanos pašu labāko Eiropas dzelzceļa staciju tīklā.

To Satiksmes ministrijas organizētajā diskusijā „Rail Baltica būvniecība Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā – iespējas veidot mobilitātes centru” norādīja Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš, runājot par Rail Baltica Rīgā – kā modernu Eiropas ātrgaitas staciju, atzina: jau kopš Centrālās stacijas plānošanas pirmajiem soļiem bijis skaidrs, ka lielākie izaicinājumi nav saistīti tikai ar dzelzcļa stacijas funkcionalitāti, kurā vairums no ērtībām, kas tajā tiks iekļautas, mūslaikos ir pašsaprotamas (moderni eskalatori, lifti, informācijas sistēmas, uzgaidāmās telpas utt.). 
„Jau plānojot staciju, atklājām, ka modernas ātrgaitas dzelzceļa stacijas panākumu atslēga ir cieši saistīta ar tās iekļaušanos vietējā transporta sistēmā un pilsētvidē kopumā. Mūsu pārliecību apstiprināja arī 2018. gadā publicētais Eiropas Revīzijas palātas audita ziņojums, kurā tika analizētas 11 Eiropas ātrgaitas dzelzceļa līnijas, kas ietver arī jaunas vai pārbūvētas dzelzceļa stacijas. Šo plašo analīzes materiālu mēs izmantojām, lai „piemērītu” mūsu Centrālās stacijas plānus. Atklājām, ka mūsu plāni par 100 % atbilst labākajiem Eiropas Savienības dzelzceļu staciju piemēriem. Varam droši apgalvot, ka šobrīd esam ceļā uz pilnvertīgu iekļaušanos starp pašām labākajām Eiropas dzelzceļa stacijām, kādas ir Vācijā, Francijā, Spānijā u.c.,” diskusijā teica K. Vingris.
Šādu ambiciozu apgalvojumu ļauj izteikt Rail Baltica Centrālās stacijas atbilstība auditoru četriem kritērijiem, kas mūsu gadījumā ir pat virs vidējā Eiropas ātrgaitas dzelzceļu rādītāja. Rail Baltica Centrālajā stacijā ir ievērots „Pilsēta pilsētā” princips:

• Transporta plānojums ar daudzveidīgu transporta pieejamību/Mobilitāte – stacijā pietur 1435 mm un 1520 mm dzelzceļa tīkli, atrodas multimodālā sabiedriskā transporta zona, stacijas tuvumā izbūvēti jauni gājēju un velosipēdistu ceļi, pilsētas transporta pieturas;
• saistīto teritoriju savienojamība – tiek savienoti divi pilsētas rajoni pēc uzbēruma norakšanu (Vecrīga un Latgales priekšpilsēta), kā arī tiek savienots Daugavas kreisais un labais krasts ar izbūvētu jaunu gājējiem un velosipēdistiem pieejamu tiltu. Savienotas pilsētas daļas rada priekšrocības pilsētas attīstībai, radot jauanas teritorijas un priekšnoteikumus tūrisma nozares attīstībai;
• stacijas papildu pakalpojumu nodrošināšana – Rīgas Centrālajā stacijā atradīsies ne tikai transporta pakalpojumi, bet arī restorāni, kafejnīcas, uzgaidāmās telpas, pasažieriem nepieciešamie veikali u.c. pakalpojumi;
• sasniedzamība – 1 h brauciena laikā Rīgas Centrālā stacija ir sasniedzama 847 000 cilvēku, t.i., gandrīz pusei valsts iedzīvotāju, savukārt, ieviešot reģionālos Rail Baltica marštutus – pat vēl lielākam skaitam cilvēku.

Vingris atzīmēja, ka pašlaik Centrālās stacijas un apkārtējās infrastruktūras projekts ir iegājis pilnvērtīgas realizācijas posmā (par pirmo būvdarbu pusgadu un tajā paveikto varat lasīt šeit).
„Eiropas auditoru kritēriji tiek īstenoti dzīvē, būvobjektā. Līdztekus notiek darbs ar partneriem, un tas turpinās arī ārpus moderna multimodālā transporta mezgla izveides robežām. Šajā projektā ļoti svarīga ir sadarbība ne tikai ar daudzajām institūcijām, kuras izvirza tehniskos noteikumus, bet arī ar nevalstisko sektoru. Sadarbības gaitā ir radušies dažādi papildinājumi un uzlabojumi, piemēram, risinājumi tilta izmantošanai gājējiem un velobraucējiem, plašāki jumtiņi virs platformām, veloceļa savienojumi, apzaļumošanas un labiekārtojuma risinājumi u.c.,” norādīja K. Vingris.

Diskusijā par būvniecības risinājumiem Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla attīstībā, uzsverot ilgtspēju, sadarbību un mobilitāti, runāja Guntis Āboltiņš-Āboliņš, projekta būvnieka BERERIX pārstāvis. Viņš ieskicēja pusgadā būvniecībā paveikto, un īpaši uzsvēra ilgstspējas faktoru šajā projektā, jo „mēs būvējam ne tikai multimodālu, modernu satiksmes mezglu, bet arī palīdzam veidot Rīgas centru vismaz turpmākajiem simt gadiem”. BERERIX pārstāvis skaidroja, kā notiek sadarbība ar dažādiem partneriem, tai skaitā, NVO, un kā projektā top dažādi risinājumi. Piemēram, tiks izbūvēti 2.5 km pavisam jauna veloceļa, kas iekļaujas pilsētas kopējā velo infrastruktūrā. „80 % no saņemtajiem ierosinājumiem ir ņemti vērā, un ir iekļauti projektā,” teica viņš.

Attēlos: sadarbībā ar partneriem rastais risinājums, kā novirzīt velo un gājēju plūsmu no jaunbūvējamā dzelzceļa tilta uz Zaķusalu, plānotais skvērs pie nojaucamā t/c„Titāniks” un iecerētais jaunais tiltiņš pār kanālu pie tirgus. BERERIX vizualizācijas

K. Vingra prezentāciju varat skatīt šeit

G.Āboltiņa-Āboliņa prezentāciju var skatīt šeit