Saeima 3. lasījumā apstiprinājusi Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto likumprojektu “Rail Baltica projekta likums”. “Šajā ģeopolitiskajā situācijā Rail Baltica projekta nozīmīgums ir ļoti augsts, tāpēc ir svarīgi lieliem soļiem to virzīt uz priekšu,” uzsver SM parlamentārā sekretāre Linda Medne.

“Pēdējos gados projekta progress ir bijis straujš – Rīgas Centrālajā stacijā un Rīgas lidostā notiek Rail Baltica būvniecība. Taču likums ir svarīgs pamattrases būvniecībai, ko plānots uzsākt nākamā gada otrajā pusē. Pašlaik notiek darbs pie pamattrases izbūves iepirkuma,” saka Linda Medne.

Būvniecības darbus plānots veikt pa posmiem, prioritāri dienvidu virzienā posmā Misa – Lietuvas robeža. Šāda stratēģija ļaus arī nodot ekspluatācijā līniju posmos uzreiz pēc būvniecības pabeigšanas. “Likumprojektā ietvertās normas atvieglos projektēšanas, zemju atsavināšanas un būvniecības darbus, kas ir nozīmīgi Rail Baltica būvniecības fāzes uzsākšanai ārpus Rīgas,” skaidro Linda Medne.

Lai sekmētu Rail Baltica projekta savlaicīgu pabeigšanu paredzētajos termiņos ar noteikto finansējumu, likumā izstrādāti vairāki risinājumi projekta ieviešanas šķēršļu novēršanai gan pirms būvdarbu uzsākšanas, gan būvdarbu veikšanas laikā.

Likums konkretizē Rail Baltica projektam izsniedzamo tehnisko noteikumu tvērumu, lai izvairītos no nesamērīgu un uz projektu neattiecināmu prasību izvirzīšanu tā īstenošanai. Likums paredz regulējumu rīcībai ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem objektiem, kas atrodas Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā, izņēmuma kārtā pieļaujot kultūras pieminekļa izslēgšanu no aizsargājamo objektu saraksta. Likums nosaka aizsargājamo koku nociršanas kārtību projekta vajadzībām, kas īstenojama kā galējais līdzeklis pēc citu alternatīvu izskatīšanas, veicot izsvērtu katra gadījuma izvērtējumu. Teritorijas atbrīvošana no kokiem būs iespējama pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas saņemšanas. Likumprojekts ietver regulējumu arī bezīpašnieka lietai un bezmantinieku mantai, kā arī rezerves zemes fondā ieskaitītai zemei. Paredzētie risinājumi paātrinās zemesgabalu iegūšanu Rail Baltica projekta būvdarbu veikšanai un līdz ar to arī kāpinās projekta īstenošanas tempu.

Par likumprojekta izstrādes nepieciešamību valdība lēma 2021. gada 19. oktobrī pēc iepazīšanās ar SM konceptuālo ziņojumu “Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai”. Likums stāsies spēkā pēc tam, kad to būs izsludinājis Valsts prezidents.

Rail Baltica projekta realizēšana notiek atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis, tostarp Latvijas vārdā Satiksmes ministrija, pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus.

Rail Baltica projekta pamatfinansējuma avots ir ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums (CEF). CEF finansējums veido līdz 85% no kopējām projekta izmaksām. Atlikušie 15% ir valsts budžeta līdzfinansējums, kas ir obligāts ES finansējuma daļas saņemšanas priekšnosacījums. ES finansējums projektam tiek piešķirts pa daļām, sekojot projekta īstenošanai un izvērtējot finansējuma apguvi. Ja īstenošana norit sekmīgi, Latvija var pieteikties papildus finansējumam CEF uzsaukumos, piesakot finansējumu projekta nākamajām aktivitātēm.