Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”.

“Lai nodrošinātu Latvijas nacionālo ekonomikas un drošības interešu ievērošanu un starptautisko saistību izpildi, projekta pirmajā kārtā Latvijai jānodrošina pārrobežu savienojuma izveide, kam noteikta augstākā prioritāte un steidzamība. Tāpat jāizveido Eiropas sliežu platuma savienojums ar vismaz vienu no Rīgas divām starptautiskajām Rail Baltica stacijām. Ņemot vērā Rīgas aglomerācijas iedzīvotāju skaitu un blīvumu, tas nodrošinātu būtiski lielāku pasažieru apjomu un pievienoto vērtību jau sākotnējā ekspluatācijas fāzē. Latvijai un projektam izšķiroši svarīgas būs gaidāmās Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunas, kas noteiks, cik liels ES finansējuma apjoms būs pieejams Rail Baltica projektam. Šī finansējuma pieejamība arī noteiks to, cik ātrā termiņā spēsim realizēt projekta pirmo kārtu,” uzsver satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

SM piedāvā projekta pirmajā kārtā:

• Izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža-Misa un atbilstoši pieejamajam finansējumam.
• Pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Atjaunošanas un noturības mehānisma un Kohēzijas fonda līdzekļus, pabeigt uzsāktos būvdarbus abās Rīgas starptautiskajās stacijās – Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai piešķirtu šiem objektiem funkcionalitāti.
• Izbūvēt jaunu dzelzceļa līniju no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu, tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu līnijas izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā.
• Izbūvēt vismaz četras reģionālās stacijas (Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska, tostarp ņemot vērā, ka šajās vietās ir plānoti arī apdzīšanas ceļi), infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.
• Paralēli pārrobežu savienojuma izveidei, kam noteikta augstākā prioritāte un steidzamība, izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām, izvēli balstot atsevišķā tehniski-ekonomiskajā pamatojumā, kas noteiks, kurš no diviem savienojumiem (Upeslejas-RCS vai Misa-RIX) ir izdevīgāks no ekonomiskās, tehniskās un finansiālās perspektīvas. Lai šo realizētu, piesaistīt alternatīvus finanšu risinājumus, piemēram, PPP. Savukārt, ES fondu finansējumu primāri virzīt iepriekšējos punktos minēto aktivitāšu finansēšanai.

SM redzējumā pirmās kārtas risinājums nodrošinās arī Latvijas starptautisko saistību izpildi un ļaus tuvoties projekta realizācijai nepieciešamajam minimālajam apjomam Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regulas noteiktajā termiņā. Tāpat tas sniegs vislielāko pievienoto vērtību Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikai, ļaujot uzsākt pakāpenisku izbūvētās Rail Baltica infrastruktūras ekspluatāciju.

Saskaņā ar projekta ieviesēju aplēsēm pirmās kārtas pārrobežu savienojuma ieviešanas kopējās izmaksas no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai (izmantojot tikai kravu apvedceļu caur Salaspili) ir 4,5 miljardi eiro. Savukārt abu starptautisko pasažieru staciju un ar tā saistīto sliežu ceļu infrastruktūras kopējās izmaksas ir 875 miljonus eiro, bet t.s. punktveida objektu, t.sk. infrastruktūras apkopes punktu Iecavā un Skultē, kustības vadības centra un sānceļa Salaspils kravu terminālim, kā arī četru reģionālo staciju izbūvei nepieciešami 133 miljoni eiro. Kopuzņēmuma RB Rail AS aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-RCS īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-RIX posmam 924 miljoni eiro. Šīs aplēses ir balstītas uz sākotnējo tehnisko izpēti un tajā piedāvātajiem tehniskajiem risinājumiem. Aktīvi sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, tostarp būvprojekta sagatavošanas laikā, būs iespējams mainīt un vienkāršot tehniskos risinājumus, kas varētu būtiski samazināt šajos posmos nepieciešamo investīciju apjomu.

Tāpat SM vadībā norit darbs arī pie projekta kopējo būvniecības izmaksu optimizācijas, lai samazinātu aplēstā finansējuma apjomu pirmās kārtas īstenošanai. Projekta ieviesēji pārskata tehniskos risinājumus, kurus varētu izbūvēt nākamajās kārtās un identificē izmaksu pozīcijas, kurās būtu iespējams vienkāršot tehnisko risinājumu, piemēram, autoceļu šķērsojumiem, pievedceļiem, trokšņu sienām u.tml.

No 2015. līdz 2024. gadam, piedaloties Eiropas Komisijas izsludinātajos projektu iesniegumu konkursos par finanšu palīdzības piešķiršanu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), t.sk. no Militārās mobilitātes aploksnes, Latvijā kopumā piesaistīts 1,426 miljardu eiro finansējums, ieskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu. Pēdējā EISI uzsaukumā ES daudzgadu budžeta plānošanas periodā (2021. – 2027.), kas izsludināts šī gada 2024. gada septembrī, Latvija indikatīvi varētu piesaistīt papildu 160 miljonus eiro, kas ļautu turpināt būvdarbus dienvidu daļā virzienā no Lietuvas uz Salaspili.

Rīgas starptautisko staciju pabeigšanai Rail Baltica projekta pirmajā kārtā SM piedāvā izmantot dzelzceļa nozarei iezīmētos ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (AF) un Kohēzijas fonda (KF) līdzekļus. Priekšlikumi AF un KF līdzekļu pārdalei ir ietverti informatīvajā ziņojumā nr. 24-TA-2110 “Par Latvijas dzelzceļa tīkla attīstību 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā, kas pašlaik nodots saskaņošanai atbildīgajām ministrijām”.

Saskaņā ar starpinstitūciju finanšu darba grupas secinājumiem, trūkstošo finansējumu pārējām pirmās kārtas aktivitātēm plānots piesaistīt no EISI un citām ES grantu programmām, valsts budžeta līdzfinansējuma un citiem finanšu avotiem. Finansējuma plānošanā, nodrošināšanā un projekta finanšu plūsmu salāgošanā ar valsts budžeta procesiem kritiski svarīga loma ir Finanšu ministrijai; sarunās ar iespējamajiem privātajiem investoriem – Ekonomikas ministrijai; sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu – Ārlietu ministrijai. Jau šobrīd Ārlietu ministrijas vadībā uzsākts darbs pie Latvijas nacionālās pozīcijas nākamajam ES daudzgadu finanšu periodam (2028. – 2034.).

Nākamo Rail Baltica kārtu būvniecība, kas ļaus īstenot pilnu projekta tvērumu, ir atkarīga no finansējuma pieejamības. SM ieskatā, lai gūtu maksimālus sociālekonomiskos ieguvumus Latvijai un Baltijas reģionam, ir būtiski izbūvēt visus Rail Baltica projektā paredzētos infrastruktūras elementus. Kā prioritāru projekta otrajā kārtā SM redz pilnvērtīga – caurbraucoša – Rail Baltica pamatlīnijas koridora izveidi cauri Rīgas pilsētai, t.i. izveidojot pasažieru pamatlīniju atbilstoši MK 2016. gadā noteiktajam Rail Baltica trasējumam, kā arī TEN-T regulā noteiktajām tehniskajām un funkcionālajām prasībām.

SM paralēli strādā pie informatīvā ziņojuma par Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo finansējumu 2024. – 2025. gadā, kurā informēs par līdzekļu apmēru, kas nepieciešami uzsākto darbu pabeigšanai un noslēgto finansēšanas līgumu (EISI/CEF1-6) mērķu sasniegšanai.

2024. gadā nepieciešamo apmēru SM ir samazinājusi par vairāk nekā 20 miljoniem eiro līdz apmēram 15 miljoniem eiro, bet 2025. gadā – 50 milj. eiro*. Kopējais papildu finansējuma apjoms summāri nepārsniedz SM iepriekš norādīto nepieciešamo finansējuma apjomu, kas detalizēti izklāstīts 23.07.2024. informatīvajā ziņojumā nr. 24-TA-1604 "Par Rail Baltica starptautisko staciju būvdarbiem" un 27.08.2024. informatīvajā ziņojumā nr. 24-TA-1977 "Par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta desmitā projektu uzsaukuma finansējumu Rail Baltica projektam". Vienlaikus, atbilstoši iepriekšējiem valdības lēmumiem, turpinās Rail Baltica ieviesējorganizāciju administratīvo izmaksu optimizācijas izvērtējums.

Minētie informatīvie ziņojumi ir vispārpieejami ikvienam interesantam Tiesību aktu projektu publiskā portālā (TAP).

* Ja netiek apstiprināts 1. kārtas ieviešanas scenārijs, radīsies papildus izmaksas, tostarp būvobjektu konservācijai.