Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, Latvijas prezidents Egils Levits un viņus pavadošā delegācija 16.februārī apmeklēja Rail Baltica Centrālā mezgla būvlaukumu Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. Vizītes laikā prezidenti tikās ar Rail Baltica globālā projekta īstenotājiem un pārstāvjiem, uzsverot Rail Baltica nozīmi Baltijas reģionam, nodrošinot plašākas iespējas labākai savienojamībai, integrācijai ar Eiropas dzelzceļa tīklu un reģiona plašākiem ekonomiskiem ieguvumiem nākotnē. Rail Baltica apmeklējums bija daļa no Vācijas prezidenta plašākas divu dienu vizītes Rīgā.

“Tikšanās šeit, Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā Rīgas Centrālajā stacijā, ir spēcīgs apliecinājums tam, ka Rail Baltica projekts sasniedzis būtisku briedumu, pirmajiem būvniecības darbiem norisinoties visās trīs Baltijas valstīs. Šobrīd strādājam ar vairāk nekā 200 Baltijas un 50 uzņēmumiem no pārējām ES valstīm, tostarp ar septiņiem partneriem no Vācijas,” tikšanās laikā stāstīja Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna. “Vācija ir stratēģisks partneris visos Rail Baltica projektu īstenošanas aspektos – gan infrastruktūras plānošanas un būvniecības laikā, gan turpmākajā Rail Baltica komercializācijas fāzē, t.sk., apzinoties plašās investīciju un biznesa attīstības iespējas nākotnē.”

Šobrīd Latvijā Vācijas kapitāla uzņēmums DB Engineering & Consulting kopā ar projekta partneriem ir iesaistījies četrās vērienīgās un stratēģiskās Rail Baltica globālā projekta aktivitātēs: Rīgas Centrālās stacijas posma būvniecībā, Vangaži – Salaspils – Misa pamattrases posma projektēšanā, apvienotā dzelzceļa autoceļa tilta pār Daugavu projektēšanā, kā arī sniedzot inženierpakalpojumus Rail Baltica pamattrases elektrifikācijas projektā.  

“Projekts pats par sevi ir ļoti iespaidīgs, turklāt ne tikai no tehniskā viedokļa, ņemot vērā, ka 870 km ātrgaitas dzelzceļa pārrobežu līnijas būvniecība cauri trim valstīm ir unikāla visā Eiropā. Rail Baltica arī tuvinās cilvēkus un radīs jaunas iespējas reģiona ekonomiskai izaugsmei un attīstībai,” sacīja Burhans Erkans, DB Engineering & Consulting GmbH Baltijas valstu izpilddirektors.
“Turklāt pavisam nesen DB Engineering & Consulting parakstīja sadarbības memorandu ar Latvijas Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvjiem par dzelzceļa zinību akadēmijas izveidi Rīgā, balstot to uz starptautiski atzītās DB dzelzceļa akadēmijas (DB Rail Academy) pieredzi, ar mērķi sniegt nozares ekspertiem nākotnei nepieciešamās prasmes un zināšanas, tādējādi veicinot ilgtspējīgu nākotnes darbaspēka attīstību šajā reģionā,” papildināja Burhans Erkans.

Vizīte noslēdzās ar paplašinātu jautājumu un atbilžu sesiju par Rail Baltica projekta gaitu un Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības tehniskajiem aspektiem kopā ar Rail Baltica projekta pārstāvjiem, tostarp ar projekta ieviesēja Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētāju Kasparu Vingri, būvnieku pilnsabiedrības BERERIX komitejas pārstāvi Gunti Āboltiņu-Āboliņu, BERERIX Ieinteresēto pušu vadības vadītāju Andi Lindi un citiem.

“Kopīgiem spēkiem esam sasnieguši nozīmīgu progresu Rail Baltica ieviešanā Latvijā. Aktīvi turpinām būvniecības darbus vissarežģītākajos Latvijas projekta posmos – Rail Baltica Centrālajā multimodālajā mezglā Rīgā un stacijas un infrastruktūras izbūves darbos lidostā „Rīga”. Ir izsludināts lielākais būvdarbu konkurss Rail Baltica projektā Latvijā pamattrases būvniecībai vairāk nekā 200 km garumā, kā arī turpinās citi sagatavošanās darbi, lai jau 2023. gadā sāktu darbu pie trases izveides staciju savienošanai,” teica Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

“Rail Baltica Rīgas Centrālais mezgls no projektēšanas un būvniecības viedokļa ir daudzšķautņains un izaicinošs projekts. Mums ir patiess prieks, ka tas ir kļuvis par paraugu starptautiskai sadarbībai, zināšanu nodošanai, mobilitātes un drošības risinājumiem un daudziem citiem aspektiem,” uzsvēra Guntis Āboltiņš-Āboliņš, būvnieku pilnsabiedrības BERERIX komitejas pārstāvis. 

Līdz šim projekta gaitā publisko iepirkumu ietvaros Rail Baltica izveidojusi sadarbību ar septiņiem Vācijas uzņēmumiem, tostarp Deutsche Bahn, TUV Sud, Obermeyer, Railistics, RMCon, PTV, Gauff Solutions, kā arī ikdienā cieši sadarbojas ar Vācijas Dzelzceļa rūpniecības asociāciju (VDB), Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kameru (AHK), Vācijas Loģistikas aliansi un citām starptautiskām nozares organizācijām.  

Atspoguļojot tā stratēģisko nozīmi Eiropā, Rail Baltica globālo projektu atbalsta Eiropas Savienība, nodrošinot ES infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumu līdz pat  85% apmērā no projekta kopējā finansējuma, tādējādi ļaujot izveidot trūkstošo Ziemeļjūras – Baltijas TEN-T pamattīkla koridora posmu, lai savienotu Baltijas valstis ar Eiropu ne tikai ar modernu ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūru, bet arī uzlabotu savienojamību, mobilitāti un aizsardzību, kā arī plašākiem sociālekonomiskiem ieguvumiem šim reģionam.