Rail Baltica projekts ir kritiski svarīgs un nes būtisku pienesumu Latvijas aizsardzības un militārās mobilitātes nozarei, teikts Aizsardzības ministrijas sagatavotajā Latvijas nacionālā militārās mobilitātes plāna projektā.  Rail Baltica ievērojami palielinās mūsu un mūsu sabiedroto spēku spēju īsā laikā nokļūt jebkur Latvijā iespējami īsākā laikā, tāpēc jaunās dzelzceļa līnijas izbūve ir viena no militārās mobilitātes attīstības prioritātēm. Šis plāns šobrīd ir saskaņošanas stadijā un pēc tam to skatīs Ministru kabinets.

Ziņojumā minēts, ka no aizsardzības nozares skatupunkta pašreizējā Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā ir redzami būtiski trūkumi, kas radušies pēdējās Latvijas nelegālās okupācijas un kolonizācijas laikā – dzelzceļa infrastruktūras nesavienojamība ar Rietumeiropas partneriem, kur galvenais sliežu platums ir 1435 mm, kā arī savienojamība ar Krieviju un Baltkrieviju, kas, tāpat kā citas Baltijas valstis, izmanto 1520 mm platuma sliedes.

Nesavienojamība ar Rietumeiropu būtiski palēnina militāro mobilitāti Baltijas reģionā, jo ir nepieciešami loģistikas centri, kuros notiek kravu pārkraušana uz cita platuma sliežu vilcieniem, vai arī uz cita veida sauszemes transportlīdzekļiem. Tāpēc notiek pakāpeniska pielāgošanās pārējās Eiropas dzelzceļa infrastruktūras standartiem.

Latvijas transporta infrastruktūras uzlabošana un pielāgošana militārām vajadzībām ir viens no būtiskākajiem mērķiem militārās mobilitātes veicināšanai valstī, lai uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku spēju pildīt uzdevumus, kas ir noteikti Latvijas normatīvajos aktos un kas izriet no starptautiskajam saistībām.

Kā vienu no vēlamajiem aizsardzības resora ilgtermiņa risinājumiem Aizsardzības ministrija akcentē pilnīgu pāreju uz 1435 mm platuma (Eiropas sliežu platums- red.) sliedēm Latvijas teritorijā, maksimāli nodrošinot savienojamību ar mūsu sabiedrotajiem, kā arī vēl vairāk nodrošinot ātru un efektīvu personāla un materiāltehnisko līdzekļu pārvietošanos Latvijas teritorijā. Šāda veida pakāpeniska pāreja ir ilgs un finansiāli noslogojošs process, kā rezultātā tā īstenošanai ir nepieciešama cieša starpresoru un starptautiskā sadarbība un kopīga Baltijas valstu vīzija.

Pastiprināta uzmanība sabiedroto militāro aktivitāšu atvieglošanai Eiropas kontinenta iekšienē notiek pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, un ES dalībvalstis ir radušas kopīgu izpratni par apdraudējumu, kas ir vērsts ne tikai pret tās austrumu robežas dalībvalstīm, bet arī pret tās kopējo stabilitāti un integritāti. ES dalībvalstis ir paredzējušas atsevišķu militārās mobilitātes attīstības nolūkiem paredzētu fondu, lai attīstītu divējādas lietojamības infrastruktūras projektus, kuri sniedz ievērojamu pienesumu ne tikai nacionālo spēku militārās mobilitātes vajadzībām, bet arī pilnveido visu Eiropas Transporta tīklu (Trans-European Transport Network, TEN-T). Arī Rail Baltica Latvijā izmanto militārās mobilitātes fonda finansējumu projekta attīstībai.