Jaunajā Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā 2026. gada maijā noslēdzas nozīmīgs būvniecības un sistēmu integrācijas posms. Tajā pakāpeniski testē un aktivizē ēkas pastāvīgo elektroapgādes sistēmu. Šis posms iezīmē pāreju no galveno būvdarbu izpildes uz stacijas ēkas iekšējo sistēmu testēšanu un ieslēgšanu “Power On” režīmā – no pagaidu elektroapgādes risinājumiem uz pastāvīgi funkcionējošu ēkas elektroapgādes infrastruktūru.

“Power On” sagatavošanas posmā šī projekta būvnieks kontrolētā un pastiprinātas drošības režīmā veic visu galveno inženiertehnisko sistēmu pakāpenisku pieslēgšanu galvenajam, pastāvīgajam elektroapgādes avotam (0,4/10kV transformatoru apakšstacijai) un integritātes testus.

“Šis ir būtisks pagrieziena punkts jaunās Rīgas Centrālās stacijas izbūvē. Līdz ar “Power On” režīmu, stacija no būvobjekta kļūst par tehniski funkcionējošu infrastruktūras objektu, kurā iespējams uzsākt pilnvērtīgu stacijas ēkas sistēmu darbību. Tas ir priekšnosacījums, lai tuvākajos gados nodrošinātu drošu un efektīvu pasažieru apkalpošanu,” norāda Rail Baltica nacionālā ieviesēja Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Jānis Naglis.

Būvdarbus objektā veic būvnieku pilnsabiedrība Bererix. Uzņēmuma izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš uzsver: ““Power On” režīma ieviešana ir viens no sarežģītākajiem un atbildīgākajiem posmiem šāda mēroga infrastruktūras objektos. Tas prasa precīzu koordināciju starp būvniecības, elektrotehnisko, drošības un sistēmu integrācijas komandām. Bererix komanda šo posmu īsteno saskaņā ar starptautiskajiem dzelzceļa infrastruktūras standartiem un projekta drošības prasībām.”

Turpmākajos mēnešos objektā tiks veikta sistēmu funkcionālā testēšana, integrētie drošības testi, kā arī sagatavošanās pagaidu ekspluatācijas uzsākšanai. Būvdarbi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā turpinās atbilstoši projektā noteiktajam grafikam. Paralēli elektrotehniskajiem darbiem, objektā tiek pabeigta iekšējo inženiertīklu, platformu infrastruktūras izbūve, fasādes būvniecība, apdares darbi, kā arī digitālo un drošības sistēmu integrācija.

Būvdarbi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā notiek atbilstoši Rail Baltica nacionālā ieviesēja Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) noslēgtā līguma ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta Nr. 1.1.1.1.i.2/2/25/I/CFLA/001 „Uzlabot pasažieru infrastruktūru, izbūvējot Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu” īstenošanu. Kopējās šīs finansējuma līguma izmaksas plānotas 138 699 855.80 eiro apmērā, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums 114 627 980.00 eiro, valsts budžeta finansējums 24 071 875.80 eiro. Līgums tika parakstīts 2025. gada novembrī, un tas paredz, ka projekta īstenošanas gaitā būtiskie darbi, proti, jumta ieklāšana, fasādes būvniecība, platformu nojumes būvniecība, apdares darbi, pasažieru piekļuves infrastruktūras būvniecība, tāpat mehāniskie, elektrības un santehnikas darbi tiek pabeigti līdz 2026. gada 31. augustam, par ko tiks izdots būtisko darbu pabeigšanas apliecinājums.

FIDIC Inženiera, būvuzraudzības un būvekspertīzes pienākumus objektā veic sabiedrība ar ierobežotu atbildību Forma 2.

Līgums paredz, ka projekta īstenošanā kā partneris iesaistās valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš (LDz). LDz kā potenciālais infrastruktūras pārvaldītājs aktīvi piedalās RCS būves nodošanas un pārvaldīšanas jautājumu risināšanā, lai savlaicīgi nodrošinātu pārvaldnieka funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un tehnisko gatavību.

Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļa pilnvērtīgu pasažieru apkalpošanu varēs uzsākt pēc 1520 mm sliežu infrastruktūras izbūves pabeigšanas. Gala nodošana ekspluatācijā pilnā apjomā ir saistīta ar 1520 mm dzelzceļa infrastruktūras pabeigšanu dienvidu daļā, kas šobrīd plānota 2028. gada vidū.

Par Atveseļošanas fondu

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara. Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance Facility) budžeta līdzekļiem ar valsts budžeta līdzfinansējumu.