Jauniešiem, kuri šobrīd izvēlas savu nākotnes profesiju, rekomendē lūkoties uz dzelzceļa jomu. Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica izveide radīs daudz jaunu darba vietu visplašākajam speciālistu lokam. To, 6. aprīlī piedaloties karjeras izglītības programmā „Ēnu diena”, jauniešiem uzsvēra Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas komanda.

Kvalificēti dzelzceļa speciālisti nepieciešami jau šodien, bet jo īpaši – kad ātrvilcieni pa jaunajām Eiropas platuma sliedēm sāks braukt. Aroda meistaru loks ir visplašākais – vajadzēs dzelzceļa inženierus, vilces līdzekļu vadītājus, elektrotīklu tehniķus, trases veiktspējas uzturētājus un nodrošinātājus, klimata pārmaiņu pielāgošanās ekspertus, programmētājus un daudzu citus speciālistus.

Ēnu dienā Eiropas Dzelzceļa līnijas uzņēma septiņus jauniešus: Gerdu Bērziņu, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieci, Kārli Krišjāni Kupču, Rīgas Valsts tehnikuma 4. kursa studentu,  Valteru Edvardu Plaudi, Rīgas 25.vidusskolas 11. klases skolnieku, Timuru Bozunovu, Rīgas 22. vidusskolas 11. klases skolnieku, Nikitu Homenko, Rīgas 89. vidusskolas 12. klases skolnieku, kā arī Eduardu Nulli un Danielu Auziņu, Jelgavas Jelgavas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniekus. Kārlis Krišjānis Kupčs pastāstīja, ka Ēnu dienā izvēlējies Eiropas Dzelzceļa līnijas, jo mācās ar dzelzceļa jomu saistītus priekšmetus un šobrīd viņam esot pārdomas par savu nākotnes profesiju. Savukārt Timurs Bozunovs teica, ka ir dzirdējis par Rail Baltica projektu, un vēloties vairāk uzzināt, kādas vēl vakances varētu būt saistītas ar dzelzceļa projektu, jo viņš gribētu savu nākotni saistīt ar pilsētvidi, arhitektūru, nekustamā īpašuma jomu, arī transporta nozare viņam liekas saistoša.

Jaunieši interesējās, kāda ir nākotne profesijām, kas saistīta ar dzelzceļa jomu. „Lūkojoties no transporta un vides politikas viedokļa Eiropā, var teikt, ka elektrificēts dzelzceļš – zaļš, ekoloģiski draudzīgs transporta veids, ir perspektīvākā transporta nozare Eiropā ar ilgtermiņa potenciālu: darbs tajā ir un būs vismaz 40, 50 gadus,”  Ēnu dienā uzņemot jauniešus uzņēmuma birojā, teica Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Artūrs Caune. Jaunā dzelzceļa sistēma, kuras izveidi sekmē Eiropas sliežu platuma projekts Rail Baltica, jau šobrīd aktualizē jaunu speciālistu nepieciešamību. „Piemēram, dzelzceļa inženieru trūkst jau pašlaik –  un ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Vecā dzelzceļa sistēma ir radījusi sava veida uzskata nospiedumu par darbu šajā nozarē, bet mēs  – Rail Baltica – būsim pavisam cits dzelzceļš. Sākot ekspluatēt jauno dzelzceļu, tiks radīti vairāki desmiti tūkstošu jaunu darba vietu plaša spektra speciālistiem. Tiem būs jāzina svešvalodas (īpaši angļu valoda), jāspēj strādāt digitāli, jo jaunā dzelzceļa sistēma būs „totāli digitāla” un jaunajiem speciālistiem būs jābūt ar pavisam jaunām prasmēm dažādās specializācijās, kā dzelzceļa pārvadājumos, loģistikā, ritoša sastāva un infrastruktūras pārvaldībā, tehnoloģijās u.c. Pavisam konkrēti runājot, piemēram, vairāk nekā 100 darbavietas radīsies, kad šeit būs jāapkalpo nepieciešamā dzelzceļa infrastruktūra,” stāstīja A. Caune.

Viņš jauniešus iepazīstināja ar Rail Baltica projektu, norādot, ka iekļaušanās Eiropas dzelzceļa sistēmā nozīmēs ne tikai ērtāku, ātrāku pārvietošanos, bet arī būtiski uzlabos drošību. Viņš stāstīja arī, kā top vilcienu kustības grafiki, rādīja, kā nākotnē varētu izskatīties dzelzceļa kustības vadības centrs utt. Skolēniem bija jāatbild arī uz āķīgiem jautājumiem, piemēram, kāds būs jaunbūvējamā Eiropas dzelzceļa sliežu platums, kurā Latvijas pilsētā savulaik bijuši sastopami pat pieci sliežu platumi, cik reģionālo mobilitātes punktu paredzēts uz Rail Baltica dzelzceļa u.c. Jaunieši sarunā uzskaitīja dzelzceļa lietošanas ieguvumus, pamatojoties arī uz savu līdzšinējo pieredzi kā dzelzceļa lietotājiem (arī ārvalstīs, braucot ar ātrvilcienu). „Dzelzceļa satiksme ir uzticama, vari labi plānot savu laiku, tas ir arī videi draudzīgs transports,” teica Kārlis Krišjānis Kupčs. Daniels Auziņš piebilda, ka tas ir arī izmaksu ziņā lētāks transports, arī tā ātrumam un ērtumam, kā arī komfortam ir nozīme.

Sīkāk ar Eiropas Dzelzceļa līnijas speciālistu darba ikdienu jauniešus iepazīstināja valdes loceklis Artūrs Caune, Edgars Rubenis, Projekta ieviešanas un vadības departamenta projekta vadītājs un Liene Riekstiņa, Projektu ieviešanas un vadības departamenta projekta koordinatore, Ģirts Šteinbergs, Nekustamo īpašumu atsavināšanas un apsaimniekošanas departamenta apsaimniekošanas speciālists, Gusts Ašmanis, Infrastruktūras pārvaldības departamenta direktora p.i., personāla vadītāja Evija Feierābende un personāla speciāliste Dina  Kaļeņikova, kā arī Linda Pastare, Sabiedrisko attiecību un ieinteresēto pušu vadītāja.

Jaunieši apmeklēja arī Rail Baltica Centrālā mezgla būvlaukumu, aplūkojot, kā Rail Baltica ieviešanas rezultātā Rīgas centrā top mūsdienīgs multimodāls satiksmes mezgls, kas palielinās mobilitāti, drošību, pieejamību, kā arī piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, kā arī ar jaunu dzelzceļa tiltu ērti savienojot Daugavas abus krastus arī gājējiem un riteņbraucējiem.

Jau iepriekš ziņots, ka Rail Baltica iezīmē speciālistu nepieciešamību: šis projekts mainīs dzelzceļa industriju kopumā, un speciālistiem būs jāapgūst jaunas prasmes, kā arī tas radīs vairāk nekā 13 000 jaunu darba vietu būvniecības nozarē, vairāk nekā 24 000 darba vietu saistītajās nozarēs (materiālu iegāde, ražošana, loģistika, viesmīlība u.c.). Jau pašlaik ir nodrošinātas vairāk nekā 300 augsti kvalificētu profesionāļu amata vietas projekta ieviesēju organizācijās visā Baltijā, konferencē „21.gs. dzelzceļš Latvijā: izaicinājumi un iespējas izglītībā” norādīja RB Rail Personāla vadības un administrācijas direktore Vija Vītola. 

Ēnu dienā jauniešus uzņēma un ar Rail Baltica projektu iepazīstināja arī citas organizācijas, kas saistītas ar projektu: Satiksmes ministrija, Rail Baltica projekta attīstības un būvniecības centrālais koordinators AS RB Rail, kā arī Rail Baltica Centrālā mezgla būvnieks Bererix.

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta praktiskās biznesa izglītības organizācijas Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.-12. klašu skolēniem, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum. Ēnotājus šogad ar dažādām profesijām iepazīstināja 1827 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 6362 vakances.