Topošā Rail Baltica infrastruktūra – gan stacijas, gan vilcieni – būs pielāgoti vides pieejamības prasībām. Tās nosaka gan Eiropas Savienības regulējums, gan sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām izstrādātie priekšlikumi. To 28. martā Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē par sabiedriskā transporta pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti raksturoja Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas un vadības departamenta direktors Einārs Jaunzems.

Vides pieejamības jautājums skatāms ļoti plaši – īstermiņa vai ilgtermiņa mobilitātes ierobežojumi skar pārliecinoši lielāko iedzīvotāju daļu, ar tiem sastopas jaunie vecāki ar bērnu ratiņiem, cilvēki ar fiziskām traumām un kustību ierobežojumiem, cilvēki ratiņkrēslos, seniori. Jauno infrastruktūras projektu veidojam atbilstoši iespējām, ko dod tehniskais progress, izpratnes un sociālo prasību izmaiņas. 

“Mūsu vīzija ir izveidot tādu infrastruktūru, lai tā būtu pēc iespējas pieejamāka visiem sabiedrības locekļiem, lai tā tiktu veidota kā kvalitātes apliecinājums ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā,” teica E. Jaunzems.

Eiropas parasto un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas pieejamību nosaka Eiropas Savienības (ES) regulējums (regula Nr. 1300/2014) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz ES dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Prasības dzelzceļa infrastruktūrai balstās uz sešiem pīlāriem, no kuriem viens ir tās pieejamība, bet pārējie: drošība, drošums un darbgatavība, veselības aizsardzība, vides aizsardzība un tehniskā savietojamība. 

Pamatprasības infrastruktūrai pieejamības nodrošināšanai ir integrētas visos infrastruktūras elementos, piemēram, personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām paredzētas stāvvietas, veidoti bezšķēršļu ceļi, atbilstīgas durvis un ieejas, grīdu virsmas, apgaismojums, izceļ caurredzamus šķēršļus, veidotas pieejamas tualetes un bērnu pārtīšanas galdiņi, ērts mēbelējums un brīvi stāvošas ierīces. Tāpat pieejamai jābūt biļešu iegādei, uzziņu dienestiem un klientu palīdzības punktiem, visām sabiedrības grupām uztverama vizuālā (virziena norādes, piktogrammas, drukātā vai mainīgā informācija) un mutiskā informācija.

Pieejamības nodrošināšana attiecas arī uz perona platumu un perona malu un perona beigām, nepieciešamajiem iekāpšanas palīglīdzekļiem uz peroniem, dzelzceļa pārejām stacijās. Arī vilcienos jānodrošina pieejamības prasības, piemēram, vietas ratiņkrāsliem, bezšķēršļu zonas, margas, roku balsti, atbalsta stieņi, atbilstošs pakāpienu novietojums iekāpšanai vagonā un izkāpšanai no tā, iekāpšanas palīglīdzekļi u.c.

Līdztekus starptautiskajam regulējumam ne mazāk nozīmīga ir bijusi Rail Baltica projektu ieviesēju sadarbība ar nevalstisko sektoru, kopīgi izstrādājot un izvērtējot projektā iecerētos risinājumus noslēgtā sadarbības memoranda ietvaros. Piemēram, Rīgas Centrālā mezgla projekta izstrādes konsultācijās ikdienā ir bijuši iesaistīti vairāk nekā 100 partneru no dažādām nozarēm, tostarp NVO pārstāvji, kuri sniedz ieteikumus ilgtspējīgai projekta realizācijai. Ap 80 % no priekšlikumiem mobilitātes, funkcionāliem, vides pieejamības un drošības risinājumiem tiek iekļauti būvniecības risinājumu dokumentos. Sadarbība ar NVO palīdz novērtēt, vai plānotais būs atbilstošs un funkcionāls reālajā vidē.

Izstrādājot būvprojektus, notikusi sadarbība ar tādām nevalstiskajām organizācijām - Pilsēta cilvēkiem, Latvijas vecāku organizāciju Mammām un tētiem, Apeirons u.c., lai panāktu vislabākos vides pieejamības risinājumus. Lai dažādām cilvēku grupām būtu ērta piekļūšana un pārvietošanās, projektā ir izstrādāts nepārtraukts taktilais tīkls, pielāgots barjeru novietojums un mainīti velosipēdu ceļu rādiusi.  Stacijās paredzēts izmantot arī dažādas jaunās tehnoloģijas.  Piemēram, iespējas lietot viedās tehnoloģijas redzes invalīdiem. Dzelzceļa pamattrasē plānotas drošas pazemes un virszemes šķērsošanas vietas.