Eiropas standarta platuma dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail Baltica nodrošinās sinhronizētu darbības modeli un to pārvaldīs pēc vienotas infrastruktūras principiem. Svarīgi ir nodrošināt vienoti darbojošos Rail Baltica dzelzceļu nākotnes lietotājiem: pasažieriem, dzelzceļa pārvadātājiem un citiem infrastruktūras lietotājiem. Mērķis ir izveidot t.s. vienas ieejas punkta sistēmu, lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu atklātu, vieglu un nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai.

To Rail Baltica tradicionālajā pasākumā Rail Baltica Industrijas diena akcentēja Eiropas Dzelzceļa līnijas Infrastruktūras pārvaldības departamenta vadītājs Gusts Ašmanis.

Lai gan vēl nav pieņemti gala lēmumi par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību, tomēr, lai uzsāktu vilcienu kustību Rail Baltica dzelzceļa līnijā uzreiz pēc būvniecības pabeigšanas, infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrāde un sagatavošanās ekspluatācijai notiek līdztekus ar jaunbūvējamā dzelzceļa un tā infrastruktūras būvdarbiem.

„Galvenais mērķis ir nodrošināt vienoti darbojošos savienojumu Rail Baltica dzelzceļu nākotnes lietotājiem - atklātu, vieglu un nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai. Par šo principu Baltijas valstīs ir vienprātība,” pasākumā teica G. Ašmanis.

Pašlaik Baltijas valstīs notiek darbs pie infrastruktūras pārvaldītāja modeļa izstrādes ekspertu darba grupas līmenī. Rail Baltica pārvaldība ir pamats sekmīgai jaunās dzelzceļa infrastruktūras lietošanai. Infrastruktūras pārvaldības darbības modelī jāsinhronizē nacionālie un pārrobežu Rail Baltica lietošanas aspekti - drošības pārvaldība, kustības vadība, jaudas sadale, maksas noteikšanas principi un citi saistītie aspekti. Tāpat jānosaka staciju, kravu termināļu, infrastruktūras apkalpes punktu un depo darbības, nodrošinot augstas kvalitātes servisu jaunās infrastruktūras lietotājiem. 

Kā norādīja G. Ašmanis, šobrīd ir izveidota rokasgrāmata, kas domāta ne tikai šauram lokam, kas iesaistīti dzelzceļa infrastruktūras izveidē un uzturēšanā, bet arī citām ieinteresētām pusēm par nepieciešamajām darbībām, lai nodrošinātu Rail Baltica dzelzceļa līnijas darbību jau no pirmās dienas, kad tās izbūve būs noslēgusies. 

Līdztekus šīm aktualitātēm Industrijas dienā G. Ašmanis sniedza arī ieskatu Rail Baltica projekta progresā Latvijā. Stāstot par abu Rail Baltica starptautisko staciju – lidostā „Rīga” un Rail Baltica Centrālajā mezglā – izbūvi, kuros būvniecība straujiem soļiem iet uz priekšu. Tas izdevies, jo sākotnēji izlemts Rail Baltica izbūvi Latvijā sākt tieši ar inženiertehniski sarežģītākajiem un laikietilpīgākajiem objektiem. Nozīmīgs projekta progresa elements ir sinerģija un sadarbība ar starptautiskajiem un vietējiem  partneriem – no projektēšanas fāzes līdz aktīvai būvniecībai un būvuzraudzībai, norādīja G. Ašmanis. Drīzumā plānots uzsākt Rail Baltica pamattrases būvniecību ārpus Rīgas, infrastruktūras apkopes punkts Iecavā saņēmis jau pirmo būvatļauju, 2024. gadā noslēgsies reģionālo staciju un Salaspils Intermodālā loģistikas centra projektēšana, kā arī sekmīgi norisinās Rail Baltica izbūves vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšana.

Video par Rail Baltica progresu Latvijā (angļu valodā):

Eiropas Dzelzceļa līnijas infrastruktūras pārvaldības departamenta vadītāja Gusta Ašmaņa prezentācija Rail Baltica pasākumā Industrijas diena, skat. šeit 

Rail Baltica tiešsaistes konferences Industrijas diena laikā Rail Baltica projekta vadības līmeņa pārstāvji un galvenie eksperti piedāvāja visaptverošu pārskatu par Rail Baltica projekta virzību, tostarp globālā projekta un nacionāla līmeņa projekta aktualitātēm, plānoto publisko iepirkumu stratēģiju un plāniem, informāciju par dzelzceļa apakšsistēmu attīstību, būvniecības loģistikas jautājumiem u.c. Rail Baltica Industrijas dienas ietvaros notika arī interaktīvas diskusijas, jautājumu un atbilžu sesijas, nodrošinot iespēju tiešsaistē uzdot savus jautājumus projekta īstenotājiem un ieinteresētajām pusēm.

Rail Baltica Industrijas dienas 2023 tiešraides video: