Svinīgā ceremonijā 22. martā tika pasniegtas starptautiskās žūrijas piešķirtās prēmijas konkursa „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksa apbūve” dalībniekiem un paziņots lēmums – Rail Baltica projekta Rīgas Centrālās stacijas pārbūve, jauna tilta veidošana pār Daugavu un pilsētas daļu savienošana, demontējot uzbērumu posmos no Dzirnavu līdz Krasta ielai, tiks veikta pēc arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātā meta.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis ierosinājis izveidot starpinstitucionālu padomi, kas veicinātu arī plašākas pilsēttelpas attīstību Rail Baltica projekta realizācijas laikā, to svinīgajā pasākumā apliecināja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars. Viņš, uzrunājot klātesošos, teica: „Satiksmes ministrija ir akcentējusi šī projekta nozīmīgumu ne tikai Latvijas mērogā, bet arī no inženiertehnisko risinājumu un mūsu valsts galvaspilsētas attīstības viedokļa. Rail Baltica projekts ir Eiropas līmeņa projekts, tāpēc pozitīvi vērtējam ieceri par Rīgas Centrālās stacijas attīstību, kad Rīga kļūst par projekta centru, tā kodolu. Metu konkursā izvirzījām mērķi padarīt Rīgu par pievilcīgu transporta un pilsētas attīstībai nākotnē. Šīs ir ieceres, kas būtiski var izmainīt pilsētas ainavu: to uzlabot, piemēram, iecere savienot pilsētas daļas, ko līdz šim šķīra dzelzceļa valnis un šķīra rīdziniekus. Apzināmies projekta nozīmīgumu, tāpēc satiksmes ministrs ir apņēmies izveidot starpinstitucionālu padomi, kas uzraudzīs projektu, lai tiktu saglabātas galvaspilsētas vērtības, lai projekts tiktu realizēts kvalitatīvi, estētiski un arī raugoties no turpmākās attīstības viedokļa.”
Parlamentārais sekretārs izteica arī prieku par pašmāju arhitektiem, kas spējuši līdzdarboties atzīstamā līmenī starptautiskā konkursā.

Rīga kā izaugsmes katalizators
Baiba Rubesa, RB Rail valdes priekšsēdētāja trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma vārdā apsveica visus konkursa dalībniekus ar iespēju dalīties ar idejām un veicināja diskusiju par Rīgas Centrālās stacijas turpmāko attīstību. „Šis – Centrālās stacijas projekts - ir unikāls tehniski, finansiāli un plašā pušu iesaistes ziņā. Tas ir pašā Rīgas centrā, kur katru dienu ierodas daudz cilvēku, un šis ir vissarežģītākais projekta posms visās trijās Baltijas valstīs,” teica Rubesa. Viņa atgādināja, ka Rail Baltica projektā nav paredzēti līdzekļi pilsētvides pārbūvei, jo finansējums ir paredzēts tikai dzelzceļa izbūvei, „tāpēc diskusijā par pilsētvidi jārunā par finansējuma avotiem, kas būtu labs temats šajā priekšvēlēšanu laikā”. Viņa atzina, ka šī projekta īstenošanai būs nepieciešami efektīvi ieviešanas formāti, tāpēc pozitīvi tiek vērtēta satiksmes ministra iniciatīva: piesaistot dažādu jomu ekspertus, nodrošināt visaptverošus risinājumus. „Atsaucoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas secinājumiem, pievienojos aicinājumam turpmākos šīs pilsētas daļas risinājumus rast konsultācijās kopā ar pārējiem godalgotiem arhitektiem.
„Stacijas mūsdienās neveic tikai pasažieru apkalpošanu, tas ir izaugsmes katalizators, jaunu reģionu ekonomisko centru pamats, un tas attiecas arī uz teritorijām, kas ieskauj stacijas, tādēļ Rīgas potenciāls ir īpaši liels. Ceru, ka jaunās Rīgas Centrālās stacijas projekta realizācijā maksimāli izmantos sniegtās iespējas un nodrošinās viedus risinājumus, no kuriem iegūs ne tikai Rīga, bet arī visa Latvija kopumā. Tas kļūs par redzamāko Rail Baltica elementu Latvijā,” teica B. Rubesa.

Pragmatiska žūrijas pieeja
Jānis Dripe, Kultūras ministrijas eksperts, žūrijas vadītājs, godalgu pasniegšanas ceremonijā žūrijas vārdā pateicās visiem dalībniekiem, norādot, ka žūrijā darbojās arī atzīti starptautiski eksperti - arhitekte Džūlija Bolesa-Vilsone un pilsētplānotājs Džonatans Kendals, un žūrija lēmumu pieņēmusi uz konsensuss principa. „Mēs rīkojāmies pragmatiski, atbalstījām jeb „pirkām” idejas, kas pilsētai ir svarīgas,” izvēli pamatoja viņš. Kā lielu izaicinājumu žūrijas vadītājs atzina esošo dzelzceļa tiltu: „Tas ir izaicinājums gan funkcionalitātes, gan ērtību, gan arī pieminekļu uzraudzības kontekstā: ja realizēsim šo ideju, mēs ierindotos Eiropas avangarda grupā, kas pierādītu, kā var izmantot industriālo mantojumu.” Analizējot konkursa uzvarētāju piedāvājumu, J. Dripe teica: „Uzvarētāju pieeja obligātajai konkursa daļai, to arhitektoniskais piedāvājums, sociālā atbildība un attieksme pret sabiedrību mūs pārliecināja. Latvijas arhitektu redzējums savukārt dod iespēju un ieguvumu pilsētai. Mums ir maksimāli ātri jārealizē žūrijas ieteikums apstiprināt starpinstitucionālo padomi ministra vai pat premjera līmenī, kas sistēmiski, gadu no gada domātu arī no finansiālā aspekta, lai projekts būtu patiess ieguvums pilsētai.” . Atgādināsim, ka 2016. gada 27. novembrī Rīgā, starptautiska žūrija metu konkursā par „„Rail Baltica” Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksu apbūvi” piešķīra divas otrās vietas, jo neviens no darbiem neatbilda visām pasūtītāja prasībām. Tāpat žūrija piešķīra veicināšanas prēmijas trim darbiem, arhitektiem no Dānijas, Francijas un Igaunijas, kuros iekļautas idejas, kas pasūtītajam nākotnē varētu būtu interesantas. Piešķirta arī īpaša veicināšanas prēmija arhitektiem no Spānijas, kuri piedāvā atšķirīgu redzējumu Daugavas šķērsojumam.

Konkursa godalgotie darbi:
* 2.vieta un prēmija 45 000 eiro , devīze R2I0G1A6, autori arhitektu birojs PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI no Dānijas

* 2.vieta un prēmija 45 000 eiro, devīze SMXL2022, autori arhitektu apvienība O+R+V+E+L no Latvijas

* Īpaša atzinība un prēmija 21 000 eiro, devīze RING2022, autori BAC Engeneering Consultancy Group no Spānijas

* Atzinība un prēmija 13 000 eiro, devīze ARIS2654, autori Bordas+Peiro Architecte no Francijas

* Atzinība un prēmija 13 000 eiro, devīze ARST2919, autori Gottlieb Paludan Architects, Dānija

* Atzinība un prēmija 13 000 eiro, devīze XYVI0368, autori Kolm Pluss Üks no Igaunijas

Visi minētie konkursa darbi pieejami šeit  

Pirms žūrijas komisijas darba metu konkursa iesniegtos darbus vērtēja profesionāla Tehniskā ekspertu komisija. Rezumējot tehniskās komisijas ekspertu un iesaistīto žūrijas speciālistu viedokli par metu konkursu, žūrija konstatēja, ka iesniegto darbu kvalitāte ir atšķirīga. Žūrija, izskatot un izvērtējot metu konkursa priekšlikumus, atzina, ka darbos redzamas vairākas labas idejas, bet nav viena darba, kas atbilstu visām klienta vēlmēm un konkursa projektēšanas programmā definētajiem darba uzdevumiem. Jāpiebilst, ka konkursa norises gaitā bija vērojama pat rekordaugsta un globāli plaša interese, jo vairāk nekā 200 interesentu no 37 pasaules valstīm vēlējās precizēt iespējas piedalīties konkursā. Tas tiek skaidrots ar projekta Rail Baltica augsto starptautisko atpazīstamību.

Darba uzdevums dots: uz priekšu!
 Jaunbūvējamās Eiropas sliežu ceļu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna atzina, ka Rīgas Centrālā stacija un ar to saistītās teritorijas attīstība ir Rail Baltica projekta sarežģītākais, izaicinošākais un arī visvairāk labuma dodošais objekts. „Kad tas vēl tika plānots, valstij bija divas iespējas: pievienot Rail Baltica dzelzceļu esošajam objektam, to praktiski neskarot, bet otra iespēja, kuru mēs šodien apbalvojam un apņemamies pie tā strādāt, ir iespēja skatīties uz objektu kopumā no Rail Baltica projekta viedokļa: no ieguvumiem pasažieriem, iedzīvotājiem un pilsētai kopumā. Mēs šodien suminām to, ka mēs esam spējuši visi kopā: profesionāļi no Latvijas, Eiropas, paskatīties plašāk: ne tikai izpildot metu konkursa obligāto daļu - Rail Baltica komponenti, bet gan snieguši plašāku redzējumu, kā kompleksi attīstīt šo teritoriju, savienot abas pilsētas daļas, kuras atdalījis dzelzceļa valnis, staciju padarot ērtāku pasažieriem, ļaujot stacijai organiski iekļauties pilsētvidē, un to visu realizējot: sniegt iespējas arī turpmākai attīstībai,” teica viņš.  A. Driksna atzina, ka viens no veiksmīgas šī projekta realizācijas elementiem būs starpinstitucionālā padome. Runājot par jau paveikto un turpmāk plānotajiem darbiem, A. Driksna atzīmēja, ka „pēdējo trīs mēnešu laikā norisinājies intensīvs darbs ar visām iesaistītājām pusēm: Satiksmes ministriju, Latvijas dzelzceļu, Rīgas domi, Autoostu u.c., lai kopā varētu spert izvērtētu nākamo soli. Lēmums par Stacijas projektu nu ir pieņemts, turpmāk ir lielais kopdarbs, lai šīs idejas ietvertu faktiskajā realizācijā”.

Svinīgās apbalvošanas ceremonijā interesantus faktus par Centrālās stacijas ēku atklāja Ilze Martinsone, Arhitektūras muzeja vadītāja.

Jāpiebilst, ka iepirkumu par Rīgas Centrālās stacijas projekta būvprojektēšanas un būvniecības darbiem plānots izsludināt nākamā gada sākumā. Būvprojekta izstrāde paredzēta 2019. gadā, savukārt būvniecības darbi paredzēti līdz 2022. gadam.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras ES valstis: Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 700 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.

PLH saņem balvu Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas metu konkursā. Balvu saņemt bija ieradušies PLH partneri Sorens Molbaks (Søren Mølbak) un Stīns Enriko Andersens (Steen Enrico Andersen), skatieties, ko viņi teica apbalvošanas pasākumā: video (angļu val.) šeit 
Video no svinīgā pasākuma skatiet šeit