Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas ēkas būvlaukumā dūc kā bišu spietā – ikdienā šobrīd te strādā ap 400 cilvēku un katra nedēļa nes acīmredzamu darbu progresu –  darbi uz priekšu virzās lielā tempā, jo līdz augusta beigām atlikuši divi mēneši, kad jābūt pabeigtiem visiem būtiskajiem darbiem jaunajā stacijas ēkā un ap to.

Piedāvājam iepazīties ar žurnālā "Būvinženieris" 2026. gada jūnija numurā publicēto rakstu par aktualitātēm Rail Baltica Rīgas Centrālajā stacijā. Publikācija sadarbībā ar žurnālu "Būvinženieris".

Pabeidzot Centrālās stacijas ēkas dienvidu daļas vērienīgos būvdarbus, Rīga iegūs jaunu vizuālo identitāti un Centrālā stacija pārtaps par modernu transporta mezglu.

Par to, kādi būvdarbi šobrīd norisinās stacijas ēkā un ap to, Būvinženierim maija nogalē stāstīja projekta būvnieka Bererix iesaistīto pušu vadītājs Andis Linde un Anita Rūdule-Jansone, Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projekta vadītāja.

Apstiprinot Atveseļošanas fonda (AF) finansējuma pārdali pērnā gada pavasarī, darbi Rīgas Centrālās stacijas (RCS) ēkā uzņēma ievērojamu tempu. Kā norāda projekta pasūtītāja pārstāve Anita Rūdule-Jansone, ar AF finansējumu tiks pabeigta RCS stacijas dienvidu daļas izbūve (t.s. 2B posms). Tas ir priekšnosacījums, lai varētu pabeigt arī dzelzceļa infrastruktūras darbus stacijas teritorijā (t.s. 2C2 posmā), kurus finansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF 9) līdzekļiem. Tā rezultātā vilcienu kustība tiks nodrošināta arī jaunajā stacijas dienvidu daļā. Tādējādi Rail Baltica projekta ietvaros būs izbūvēts jauns stacijas ēkas apjoms: pirmais stāvs – zemes un pazemes līmenis: publisko un komerciālo zonu, tehnisko telpu, apkopes tuneļu, liftu un kāpņu apdare un MEP sistēmas (mehāniskie, elektrības un santehnikas darbi -red.); otrais jeb platformu līmenis – platformu nojumes, apdare, MEP un vertikālā piekļuve, kā arī trešā stāva telpas: jumts, fasādes, minimāli nepieciešamie MEP darbi. Pirmajā darbu posmā trešā stāva telpa vēl nebūs publiski pieejama un tās pilnvērtīgas funkcionalitātes pabeigšanai nākotnē tiks piesaistīts cits finansējuma avots.
Projekta īstenošanā kā partneris iesaistās VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) – aktīvi piedalās Rīgas Centrālās stacijas būves nodošanas un pārvaldīšanas jautājumu risināšanā, lai savlaicīgi nodrošinātu pārvaldnieka funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un tehnisko gatavību.

• Ar pasaules elpu būvniecības risinājumos

Jaunās stacijas ēkas vizuālā tēla iezīmīgā arkveida jumta virsējā slāņa ieklāšana maija beigās (kad Būvinženieris viesojās būvlaukumā – red.) bija gandrīz pabeigta. Jumts veidots no alumīnija loksnēm, kas ir speciāli apstrādātas – reljefi perforētas, lai mazinātu tā spožumu, un laikapstākļu ietekmē tas iegūs specifisku nokrāsu – no dažādiem skatpunktiem tas iekrāsojas no zaļgana līdz rozīgi lillā tonim. Metāla apdare mijas ar stiklojuma ielaidumiem. Šogad aprīlī tika sākta jumta stiklojuma izbūve. Kopējais jaunās stacijas ēkas stiklojuma apjoms ir 1500 m², un jūnija sākumā visas stikla fasādes jau bija samontētas. Kad stiklojums samontēts, uz jumta atliks nofiksēt stiprinājumus alpīnistiem (jumta, kura augstākais punkts sasniedz gandrīz 30 metru atzīmi, turpmākai apkopei), kā arī veikt fasādes hermetizēšanu. Jumta ieklājumam izmanto Riverclack sistēmu. Tā ir viena no pasaules līdera itāļu uzņēmuma patentēta augstas kvalitātes alumīnija jumta sistēma ar īpašu bezskrūvju fiksācijas tehnoloģiju, kas nodrošina īpaši augstu ūdensnecaurlaidību un izturību. Šo sistēmu plaši izmanto industriālās un arhitektoniski sarežģītās ēkās, jo tā ļauj veidot ilgmūžīgus un estētiski tīrus jumta risinājumus. „Var teikt, ka pasaules elpa ar Rail Baltica projektu ir ienākusi arī būvniecībā Latvijā,” piebilst Bererix pārstāvis A. Linde. Runājot par stiklojumu, viņš atgādina, ka pērnruden Bererix veica jumta fasādes elementu testēšanu pie ražotāja Itālijā, lai nodrošinātu visaugstāko precizitāti un izturību pirms jumta montāžas Rīgā. Pārbaudēs fasādes elementi veiksmīgi izturēja gaisa un ūdens noturības, kā arī trieciena testus. 

Jumta un fasādes stikls ir apmēram astoņu centimetru biezs, smags panelis, veidots no vairākiem stikla slāņiem – kvadrātmetrs sver 250 kg (četri kvadrātmetri – vienu tonnu). Montēšana ir gana sarežģīta, elementi ir smagi, montāža nav pieļaujama mitros un vējainos laika apstākļos, jo „piesūcekņu” tehnoloģija ir ļoti jūtīga un darba drošība ir primāra.

Sākts darbs pie vertikālās fasādes ēkas ziemeļu (centra) pusē – tur tiks izveidota pagaidu fasādes apdare – sendviču paneļi ar nelielu stiklojuma ielaidumu līdz brīdim, kad tiks turpināti projekta otrās fāzes darbi, kas paredz jaunā apjoma savienošanu ar esošās stacijas ēku. Jūnijā uzsākti montāžas darbi arī fasādei dienvidu pusē (vērsta pret Satiksmes ministrijas ēku).
Notiek arī iespaidīgo arku pēdu krāsošana. Krāsošanu veic, lai arkas iegūtu paredzēto gala vizuālo izskatu. Jau rakstījām, ka arkas pēdas, kuras katra konstrukcija sver ap 60 tonnu, nepieciešamajā vietā, virs dzelzceļa peronu līmeņa, cēla ar tobrīd Baltijā lielāko kāpurķēžu celtni.

• Samontētas platformu nojumes

Rail Baltica projekta izbūves gaitā Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā izveidotas trīs jaunas platformas (peroni): divām sliedes būs abās pusēs, vienai platformai – tikai vienā pusē. Līdz maija nogalei ir pilnībā samontētas visas platformu nojumju konstrukcijas, būvnieks pabeidz arī inženiertīklu ievilkšanu šajās vietās – tiklīdz šo darbu pabeigs, sāks nojumju jumtiņu stiklojuma ieklāšanu. Tas ir kā jumta stiklojuma pagarinājums virs platformām – tāds arhitektoniskais veidols, kādu līdz šim bijām redzējuši vizualizācijās. Pēc tam atliks gala apdares darbi (t.sk., arī soliņi, platformu numuru norādes, kad tiks nodefinēti sliežu ceļu numuri).

Iesākta visu jauno platformu klāja flīzēšana, maija beigās bija ieklāta vidus daļa.

Top divas jaunās kāpnes uz platformām ēkas centrālajā daļā, kas nodrošinās labāku komforta līmeni uz platformām – pasažieri varēs ātri izkāpt no vilcieniem un ērti nokļūt zemes līmenī. Abas jaunās kāpnes jau ir iebetonētas.

Drīzumā malējā sliežu ceļa konstrukcijai sāks montēt arhitektoniskas metāla margas – tās būs gar jaunbūvējamā dzelzceļa ārmalu aptuveni divu kilometru garumā – no Lāčplēša ielas līdz estakādei pie Autoostas.

• Aktīvi iekšdarbi

Apskatot Rīgas Centrālās stacijas izbūvi zemes līmenī, projekta ieviesēji stāsta, ka teritorijā ierīkoti teju visi inženiertīkli. Ēkas pirmajā stāvā – publiskajā un komerciālajā zonā – pabeidz starpsienu izveidi, būvē kasu telpas, norisinās sienu un griestu apdares darbi: daudzviet tiek krāsotas sienas, liek piekaramos griestus. Papildus notiek santehnikas instalācija tualetēs, lai nodrošinātu to pilnvērtīgu aprīkošanu un pieslēgumus. Norit darbi tehniskajās telpās – tām pieslēgta elektrība, izbūvē grīdu.

No ārpuses redzams, ka pirmā stāva stiklotā fasāde ieguvusi aprises – fasādes jau samontētas. Tagad veidos stikla vējtverus un šo darbu pabeigs ar durvju ielikšanu jūlijā.  
Notiek arī aktīvi flīzēšanas darbi – jau noflīzēta grīda gan air-to-rail zonā, gan uzejai uz piekto platformu no ielas, kā arī visās evakuācijas kāpņu telpās. Uzejās uz platformām pie Timoteja ielas ir uzsākti apdares darbi.
Centrālās stacijas zonā paredzēti seši lifti, kas pasažierus vedīs uz peroniem: trīs Timoteja ielas zonā un trīs – ēkas centrālajā zonā. Jau samontēti lifti Timoteja ielas pusē un būvniekiem būs jāpabeidz savienojumi ar liftu šahtām, nule kā sākta liftu montāža centrālajā zonā. Šos darbus plāno pabeigt jūnija vidū.

• Jaunā stacija pāriet „Power On” režīmā

Jaunajā Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā maijā noslēdzās nozīmīgs būvniecības un sistēmu integrācijas posms. Tajā pakāpeniski testē un aktivizē ēkas pastāvīgo elektroapgādes sistēmu. Šis posms iezīmē pāreju no galveno būvdarbu izpildes uz stacijas ēkas iekšējo sistēmu testēšanu un ieslēgšanu „Power On” režīmā – no pagaidu elektroapgādes risinājumiem uz pastāvīgi funkcionējošu ēkas elektroapgādes infrastruktūru.

„Power On” sagatavošanas posmā būvnieks kontrolētā un pastiprinātas drošības režīmā veic galveno visu inženiertehnisko sistēmu pakāpenisku pieslēgšanu galvenajam, pastāvīgajam elektroapgādes avotam  (0,4/10kV transformatoru apakšstacijai) un integritātes testus. Kā atzinis projekta būvnieks, „Power On” režīma ieviešana ir viens no sarežģītākajiem un atbildīgākajiem posmiem šāda mēroga infrastruktūras objektos. Tas prasa precīzu koordināciju starp būvniecības, elektrotehnisko, drošības un sistēmu integrācijas komandām, kas tiek īstenots saskaņā ar starptautiskajiem dzelzceļa infrastruktūras standartiem un projekta drošības prasībām.
Līdz ar „Power On” režīmu stacija no būvobjekta kļūst par tehniski funkcionējošu infrastruktūras objektu, kurā iespējams uzsākt pilnvērtīgu stacijas ēkas sistēmu darbību. Tas ir priekšnosacījums, lai tuvākajos gados nodrošinātu drošu un efektīvu pasažieru apkalpošanu.

• Sākta teritorijas labiekārtošana

Rīgas centrā – vietā, ko sešus gadus apjoza Rail Baltica būvžogs, jau šī gada izskaņā sabiedrībai būs pieejams jaunās stacijas ēkas dienvidu puses priekšlaukums. Šobrīd sākta laukuma pie E. Benjamiņas ielas labiekārtošana – kā pirmie darbi ir elektrības kabeļu nomaiņa, tad sekos laukuma bruģēšana, apzaļumošana, apgaismojuma, norāžu, atkrituma tvertņu izvietošana, kā arī bollardu izveide, veidojot drošības robežu ap stacijas teritoriju ar barjerām (bollardi ir viens no visbiežāk izmantotajiem transporta iebraukšanas kontroles sistēmas veidiem - red.).
Laukumam līdzās esošajā kādreizējā tunelī Rīgas pašvaldība izveidojusi velo novietni, Rail Baltica projekta būvnieks „pieslēgs” šo novietni kopējam labiekārtojam un lietošanai.
Projekta iecere paredz arī paralēli jaunizbūvētajai stacijai izveidot t.s. kiss&ride (izlaist un uzņemt pasažierus -red.) ielu, kas savienotu E. Benjamiņas ielu ar Timoteja ielu. Šo ielu plānojusi veidot Rīgas pašvaldība tās īstenotā projekta Stacija 2.0 ietvaros. Stacija 2.0 ir valsts un pašvaldību mobilitātes projektu programma, kuras mērķis ir izveidot modernus pārsēšanās punktus pie dzelzceļa stacijām. Tajos tiek savienoti vilcieni, autobusi, veloinfrastruktūra, gājēju ceļi, auto stāvvietas un citi mobilitātes risinājumi vienā ērtā mezglā.

• Izaicinājumi

Jautāts par izaicinājumiem šajā projektā, būvnieka pārstāvis A. Linde atzīst, ka viens no tiem bijis izbūvēt divas jaunas papildu kāpnes, piemērojot staciju Rail Baltica ieviešanas pirmajam posmam un nodrošinot pasažieru komfortu. „Mums nācās izprojektēt un izbūvēt jaunās kāpnes – izgriezt jau izbūvētās platformās vietu tām, pārbūvēt inženiertīklus,” stāsta viņš. Tāpat noteiktais termiņš – šī gada 31. augusts – būtisko darbu pabeigšanai ir gana izaicinošs, jo būvniecībā katrs darbs var nest jaunus izaicinājumus, atzīst abi sarunas partneri. Šī ziema bija bargākā no sešos gados objektā piedzīvotajām – bija ne tikai liels sals, bet arī vējains, kā arī mitrs pavasaris – laikapstākļi par apmēram mēnesi aizkavēja jumta darbus – nebija iespējams to montēt.
„Šobrīd visi darbi notiek pēc plāna un iekļaujamies laika grafikā,” piebilst A. Rūdule-Jansone, piekrītot, ka visi apstākļi prasa ļoti augstu darba resursu mobilizāciju, t.sk., saskaņojot ražotāju un piegādātāju grafiku ar būvdarbiem, tāpēc liels izaicinājums ir darbu plānošana. Tostarp izplānojot, kā ikdienā būvlaukumā nodarbināt ap 400 cilvēku. „Ļoti liels izaicinājums šādā tempā strādāt vienlaikus tik daudziem – vairākām brigādēm – tā, lai viens otram netraucētu. Ir arī atsevišķas salīdzinoši mazas būvdarbu zonas, kur strādā liels skaits cilvēku, piemēram, 30 m² darbojas kādi septiņi šķērlifti,” papildina A. Linde. Lielāko tiesu tie ir pašmāju speciālisti, vienīgi ārvalstu jumta, fasāžu un platformu konstrukciju ražotāji paši iesaistījās montāžas darbos. Lai darbi ritētu raiti un efektīvi, būvdarbos izmanto LEAN (t.s. efektīvā būvniecība) principus darbu plānošanā. Tie paredz darbu organizēšanu tā, lai samazinātu dīkstāves un kļūdas, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktu un efektīvu darba plūsmu. Šī pieeja balstās uz ciešu komandu sadarbību, precīzu plānošanu un nepārtrauktu procesu uzlabošanu, lai paaugstinātu kvalitāti un samazinātu izmaksas. Tas ir jaunums Latvijas būvlaukumos, saka A. Linde; LEAN principu ieviešanā palīdz būvnieku apvienībā ietilpstošā Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma BESIX Group speciālisti, ikdienā Bererix būvniecības vadības komanda sešu nedēļu plānošanas ciklā iesaista arī apakšuzņēmējus.

• Darbi turpināsies

Rīgas Centrālās stacijas (RCS) dienvidu daļas būtisko darbu pabeigšanu augusta beigās fiksēs ar FIDIC (Federation Internationale des Ingeneurs – Conseils) inženiera izdotu apliecinājumu. FIDIC inženiera, būvuzraudzības un būvekspertīzes pienākumus objektā veic SIA Forma 2. Pēc būtisko darbu pabeigšanas RCS dienvidu daļā darbi turpināsies. Līdz 2026. gada 31. decembrim nodrošināma RCS dienvidu puses ēkas funkcionalitātes darbu pabeigšana, kamēr ēkas galīgā nodošana ekspluatācijā pilnā apjomā paredzēta 2028. gada vidū, pēc 1520 mm infrastruktūras pabeigšanas. Iepriekš būvnieks stacijas centrālajā daļā un virzienā uz Daugavu teju divu kilometru garumā ieklāja 1520 mm platuma sliedes. Aplēsts, lai pabeigtu stacijas dienvidu pusi, jāizbūvē kopumā ap sešiem kilometriem sliežu uz gandrīz 100 000 tonnu smaga balasta. Norisinās sarunas ar pasūtītāju EDZL un partneri LDz par kontakttīklu un dzelzceļa signalizācijas izveidi.
Plānots, ka vilcieni RCS dienvidu daļā pienāks pēc ēkas galīgās nodošanas ekspluatācijā 2028. gada vasarā, savukārt savienojums ar Rail Baltica staciju pie lidostas paredzēts 2029. gada nogalē.

• Informācijai

Būvdarbi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā šobrīd notiek atbilstoši Rail Baltica nacionālā ieviesēja Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) noslēgtā līguma ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta Nr. 1.1.1.1.i.2/2/25/I/CFLA/001 „Uzlabot pasažieru infrastruktūru, izbūvējot Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu” īstenošanu. Kopējās šīs finansējuma līguma izmaksas plānotas 138 699 855.80 eiro apmērā, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums 114 627 980 eiro, valsts budžeta finansējums 24 071 875.80 eiro. Līgums tika parakstīts 2025. gada novembrī, un tas paredz, ka projekta īstenošanas gaitā būtiskie darbi, proti, jumta ieklāšana, fasādes un platformu nojumes būvniecība, apdares darbi, pasažieru piekļuves infrastruktūras būvniecība, tāpat mehāniskie, elektrības un santehnikas darbi tiek pabeigti līdz 2026. gada 31. augustam; par to tiks izdots būtisko darbu pabeigšanas apliecinājums.