Kopš 2021. gada jūnijā pie Rīgas lidostas tika atklāts Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras būvlaukums, iespaidīgas aprises ieņēmusi Rail Baltica dzelzceļa stacijas ēka. Veikta apjomīga apakšzemes inženierkomunikāciju tīklu, pievedceļu un autostāvvietu pārbūve, un sācies otrais, apjoma ziņā lielākais posms būvniecībā, dzelzceļa viadukta izbūvei virzoties gan uz Rīgu, gan Mārupi.

Trešajā būvniecības gadā noslēgumam tuvojas Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona sienu nesošo konstrukciju, pasažieru platformu un dzelzceļa viadukta stacijas ēkā posma izbūve. Būvniecībā jau izmantoti aptuveni 16 000 m³ betona. Viaduktu stacijas posmā būvē īpaši izturīgu, ņemot vērā lielo slodzi, kas tam jāiztur, vilcienam bremzējot un ieskrienoties ar šobrīd aprēķināto ātrumu stacijas apkaimē – 120 km/h.

Stacijas ēka jau ir pacēlusies 14 metru augstumā (kopējais ēkas augstums būs 24,8 metri), un vizuāli novērtēt iespaidīgās aprises var ikviens lidostas apmeklētājs. 

Šogad arī sācies otrais, apjoma ziņā lielākais, posms būvniecībā - viadukta būvniecība, kura paredzēta gan virzienā uz Rīgu, gan Mārupi. Regulāri būvlaukumā strādā ap 250 būvnieku. Būvlaukums no 4315 m² 2021. gadā izaudzis līdz 30 320 m² šī gada jūnijā.

Otrā būvdarbu posma ietvaros ir uzsākts darbs Rīgas lidostas slēgtajā teritorijā. Būvdarbus plānojot, jānodrošina lidostas darbības nepārtrauktība un operatīvi jātiek ar katru situāciju, kas varētu skart lidostas darbības nepārtrauktību. “Slēgtajā teritorijā veicam gan esošo inženierkomunikāciju tīklu pārbūvi, gan lidostas degvielas uzpildes stacijas un katlu mājas pārbūvi – tā atbrīvojam vietu topošajam dzelzceļa viaduktam. Šobrīd jau veiksmīgi notestēta puse viadukta balstu testa pāļu Mārupes virzienā,” atklāj Maija Baltgalve, B.S.L. Infra izpildkomitejas locekle. 
 
“Ziemeļu virzienā darbosimies rudens pusē, aizņemot daļu lidostas P3 stāvvietas. Taču autovadītājiem uztraukumam nav pamata, jo paralēli paplašinām P1 publisko lidostas stāvvietu, un noslēgumam tuvojas jaunās P5 stāvvietas izbūve starp Biroju ielu un autoceļu uz Rīgu. Kopumā izbūvēti 28 585 m² un tiks radītas vairāk nekā 1000 jaunas autostāvvietas, kas kompensēs aizņemto platību P3 stāvlaukumā dzelzceļa sliežu izbūvei,” skaidro Maija Baltgalve.

Trīs būvniecības gados paveikts iespaidīgs apjoms, tai skaitā, izbūvējot ceļus 2490 metru garumā un komunikāciju tīklus 52 350 metru garumā. Līdz ar minētajiem 16 000 m³ betona būvlaukumā ievesti ap 53 000 m³ smilts un ap 64 000 m³ šķembu.

“Nākamajā  būvdarbu posmā paredzēts pabeigt viaduktu uz Rīgas pusi un dzelzceļa uzbēruma un pārvada pār Ulmaņa gatvi būvniecību, pieslēdzoties Imantas stacijai. Šiem darbiem finansējums ir pieteikts Eiropas fondos (CINEA) un informācija par tā saņemšanu ir gaidāma šogad rudenī,“ informē EDZL projektu vadītājs Arnolds Timofejevs.

Par projekta progresu stāsta būvnieka B.S.L. Infra ēku būvinženieris Valdis Ločs:

• Par projektu:

Rail Baltica dzelzceļa stacija RIX Rīgas lidostā būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviosatiksmes savienojuma centrs Baltijā. Tiks izveidots moderns daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas būs savienots ar lidostas infrastruktūru un pasažieriem piedāvās jaunas mobilitātes iespējas un ērtības.

Projekta gaitā jāuzbūvē 4,5 km ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu, gan dzelzceļa staciju vairākos līmeņos ar daudzfunkcionālu, pasažieru ērtībām atbilstošu infrastruktūru.

Rail Baltica dzelzceļa stacija un lidosta pēc jaunā termināļa būvniecības būs savienotas ar gājēju tiltu un skvēru. Pēc projekta, lidostā pasažieri ik pēc 15 minūtēm varēs nokļūt ar reģionālo vilcienu no Rīgas Centrālās stacijas.

Šī projekta posma būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija), un Vektors T (Latvija) – projektu. Būvuzraudzību veic personu apvienība, kas sastāv no SIA Forma 2 (Latvija) un Prointec S.A.U. (Spānija). Pilnsabiedrība B.S.L. Infra ir projekta Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētāja Rīgas lidostā. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi: ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries – viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kas specializējies daudzfunkcionālu objektu būvniecībā.
Šā projekta finansējumu 81–85 % apmērā nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija.