Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, Igaunijas Republikas Klimata ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu (DG REFORM) un Tehniskā atbalsta instrumenta (TSI) atbalstu uzsākusi projektu, lai veidotu vienotu pieeju efektīvākai Rail Baltica projekta īstenošanai un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai, kā arī turpmākai pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai. Projekta īstenošanu veiks konsultāciju uzņēmums Ernst&Young Advisory SAS (EY), kas izvēlēts DG REFORM publiskās iepirkuma procedūras rezultātā.

Piektdien, 25. oktobrī, Satiksmes ministrijā notika projekta atklāšanas sanāksme, kurā iesaistītās puses pārrunāja kopējā projekta mērķus, sasniedzamos rezultātus un pielietojamo metodoloģiju, lai atrastu vienotu pieeju Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības jomā un normatīvajā regulējumā. Kopējais mērķis ir mazināt šķēršļus, kas saistīti ar valstu administratīvajām atšķirībām un kas var kavēt Rail Baltica dzelzceļa līnijas efektīvu pārrobežu ekspluatāciju.

Projekta trīs prioritārie virzieni būs:

• vienotu pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību (SPS)* jautājumi;
• efektīva normatīvā regulējuma un funkcionāla institucionālā ietvara izstrāde Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modelim;
• finansēšanas modeļa izstrāde Rail Baltica infrastruktūras objektiem, piemēram, ritošā sastāva depo, kravu termināļiem un pasažieru stacijām, kuru izmaksas nav attiecināmas no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējuma.

Projektā tiks veikta esošās situācijas izpēte, lai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 1370/2007 un 2016. gadā pieņemtajiem grozījumiem izstrādātu vadlīnijas kopīgi pasūtītajiem pārrobežu pakalpojumiem. Līdz šim Latvija, Igaunija un Lietuva ir izstrādājušas savas SPS pieejas dzelzceļa nozarei savu valstu teritorijai. Savukārt, lai efektīvi izmantotu ritošo sastāvu un infrastruktūras kapacitāti, nodrošinot pārrobežu savienojumus, reģionālie pakalpojumi pa Rail Baltica dzelzceļa līniju netiks ierobežoti valstu robežās. Ir nepieciešams veikt tirgus analīzi un, pamatojoties uz to, definēt SPS modeli, tādējādi maksimāli izmantojot Rail Baltica infrastruktūras sniegtās iespējas.

Papildus projektā tiks sagatavoti ieteikumi normatīvā regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu Rail Baltica pārvaldību pēc vienotas infrastruktūras principiem, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti visi piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

Lai gan Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks Igaunijā, Latvijā un Lietuvā būs attiecīgā valsts, kurā šī infrastruktūra atrodas, mērķis ir to ekspluatēt pēc kopīgiem principiem un nosacījumiem. Tādējādi infrastruktūras pārvaldības darbības modelī ir būtiski sinhronizēt nacionālos un pārrobežu Rail Baltica lietošanas aspektus – drošības pārvaldību, kustības vadību, jaudas sadali, maksas noteikšanas principus un citus saistītos aspektus.

Tāpat projektā tiks analizēta papildu finansējuma piesaistes risinājumi Eiropas un nacionālajā līmenī no publiskajiem un privātajiem līdzekļiem, lai segtu Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecību. EISI finansējums ar atbalsta intensitāti līdz 85 % tiek piešķirts tiešām attiecināmām izmaksām – pamatā dzelzceļa virsbūves un apakšbūves darbiem, kā arī dzelzceļa sistēmu ierīkošanai. Turpretim citi ar Rail Baltica projekta ieviešanu saistītie infrastruktūras objekti tiek uzlūkoti kā projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kurām finansējums netiek piešķirts.

Puses vienojās, ka efektīvai projekta pārvaldībai tiks organizētas regulāras sanāksmes. Tāpat Baltijas valstu transporta ministrijas apņēmās sadarboties ar konsultantu EY un sniegt projekta īstenošanai visus nepieciešamos datus un informāciju.

Pirms atklāšanas sanāksmes projekta dalībnieki tikās ar Rail Baltica projekta nacionālā ieviesēja un būvnieka pārstāvjiem, iepazīstoties ar projekta ieviešanas gaitu Rīgas centrā, gan dzelzceļa stacijas aprisēm klātienē būvlaukumā.

Jāpiebilst, ka ES Tehniskā atbalsta instruments (TSI) ir ES programma, kas sniedz īpaši pielāgotas tehniskās zināšanas (ekspertīzi) ES dalībvalstu iestādēm, lai tās varētu izstrādāt un īstenot strukturālas reformas. ES līmenī TSI koordinē Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts (DG REFORM), savukārt katrā ES dalībvalstī ir nacionāla līmeņa koordinējošā iestāde.

TSI projektu īstenošanai nav nepieciešams dalībvalstu līdzfinansējums. DG REFORM nodrošina arī iepirkumu procedūras, līgumu slēgšanu un maksājumu veikšanu projektu īstenotājiem, tādējādi mazinot administratīvo slogu saņēmējinstitūcijām. TSI projektu īstenošanā parasti tiek piesaistīti starptautisko finanšu institūciju, starptautisko organizāciju, ES dalībvalstu nacionālo ekspertu vai auditorkompāniju ekspertīze.

* SPS jeb public service obligation (angļu valodā saīsināti – PSO) ir kompetentās iestādes definēta vai noteikta prasība, lai nodrošinātu vispārējas nozīmes sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus, ko tirgus dalībnieks, ja tas ņemtu vērā savas komerciālās intereses, neuzņemtos vai neuzņemtos tādā pašā mērā vai ar tādiem pašiem nosacījumiem, nesaņemot papildu atlīdzību.