Preses konferencē 17. martā tiks paziņots par Rail Baltica sākotnējo sabiedrisko apspriežu rezultātiem, kā arī par to, kas tiks darīts ar saņemtajiem priekšlikumiem un kāda būs jaunbūvējamā dzelzceļa projekta turpmākā gaita.

Ar publisko apspriešanu Garkalnē 11. martā noslēdzas sešpadsmit sanāksmju cikls un 15. martā noslēgsies sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kas Latvijā tika organizēta ar pagarinātu – 32 dienu termiņu, lai informētu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju loku  par jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica  trašu veidošanu.  Apspriežu laikā tika saņemti daudz priekšlikumu: tādi, kas attiecināmi uz ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un tādi, kas attiecas uz iespējamām izmaiņām trases novietojumā un kompensācijām. Katra sanāksme tika protokolēta (protokolus varat lasīt railbaltica.info sadaļā Sabiedriskā apspriešana) un visa iegūtā informācija: apspriežu protokoli, vēstules, e-pasti u.c. tiks apkopota un nodota Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB) un pašvaldībām.

VPVB, izstrādājot IVN programmu, vērtēs tos apspriežu laikā saņemtos priekšlikumus, kas attiecas uz IVN procesu, savukārt citi priekšlikumi tiks izvērtēti, turpinot darbu pie detalizētas trašu variantu izstrādes. Tiek plānots, ka Vides pārraudzības valsts birojs sagatavos IVN programmu ziņojuma izstrādei līdz marta beigām, savukārt ziņojuma sabiedrisko apspriešanu plānots uzsākt šā gada septembrī. Paredzētās darbības akceptu galvenajam Rail Baltica trases variantam Latvijā plānots iegūt līdz šī gada beigām.

Projekta detalizētās izpētes uzņēmuma RB Latvija pārstāvji aicina mediju pārstāvjus uz preses konferenci 17. martā plkst. 11 Rīgā, Radisson Blu Hotel Latvija Gamma zālē, kur stāstīs par turpmāko darbu gaitu, plānojot Rail Baltica trasi Latvijā.

Jau ziņots, ka kopš pagājušā gada norit projekta Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, kuru veic  pilnsabiedrība RB Latvija. Pētnieki bija identificējuši iespējamo trases novietojumu Latvijas teritorijā, kuram februārī tika uzsākts ietekmes uz vidi novērtēšanas process. Turpmākai izvērtēšanai tika piedāvāti 410 km jeb divi iespējamie dzelzceļa līnijas varianti (iespējami taisnāks un ātrāk „izbraucams”, videi un iedzīvotājiem draudzīgākais maršruts). Lai sasniegtu optimālāko risinājumu, tika vērtēta infrastruktūras pārvaldība (kādas būs būvniecības un uzturēšanas izmaksas), tika ņemti vērā valsts un pašvaldību attīstības plāni vietās, kur dzelzceļš tās šķērsos, izvērtēti iespējamie trašu novietojumi gan pēc kadastra reģistra datiem, gan no uzņēmējdarbības un vides viedokļa. Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Olaines, Mārupes, Baldones, Iecavas, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Trases variantu sākotnējā sabiedriskā apspriešana ilgst no šī gada 13. februāra līdz 15. martam.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Latvijai pēc 2011. gada priekšizpētes aplēsēm projekts izmaksātu vismaz 1,3 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija  varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.