Valdība akceptējusi  Satiksmes ministrijas piedāvāto Rail Baltica dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā, kurā iekļauts arī B2-2 risinājums. Lai ievērotu iedzīvotāju un pašvaldības intereses, valdība, ieklausoties Salacgrīvas iedzīvotāju paustajā viedoklī, uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību. 

Par to ziņo Satiksmes ministrija un lsm.lv.
Valdība arī noteikusi nacionālo interešu objekta statusu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica, lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, vienoti projekta ieviešanā strādājot 15 pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai arī noteikta aizsargjosla.

Rail Baltica trase Latvijas teritorijā sākas pie Igaunijas – Latvijas robežas un turpinās caur 15 pašvaldību teritoriju: Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadiem, Rīgu, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadiem līdz Latvijas – Lietuvas robežai – kopumā 263 km garumā. Projekta Rail Baltic plānošanā savu darbu aktīvi ieguldījušas visas pašvaldības, kuras skar jaunbūvējamā Eiropas dzelzceļa platuma trase. Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra: „Pirmo reizi Latvijā ir notikusi līdz šim nebijusi pašvaldību un iedzīvotāju līdzdarbība valstij un tās attīstībai nozīmīga projekta plānošanā. Rail Baltica trases novietojums veidots ciešā sadarbībā ar piecpadsmit novadu pašvaldībām un ap 5000 iedzīvotājiem, ņemot vērā viņu intereses un novadu attīstības potenciālu. Tomēr šī projekta īstenošanas rezultātā ieguvēji būs ne tikai iesaistītie novadi, bet visa valsts kopumā, sekmējot darba vietas, ekonomisko izaugsmi un tautsaimniecības attīstību. Tāpēc, novērtējot līdzšinējo ieguldījumu un atbalstu valsts ekonomikas attīstībai, aicināju valdību izvirzīt minētās pašvaldības MK Atzinības raksta piešķiršanai.”

Jau ziņojām, ka līdz ar projekta Rail Baltica realizēšanu būs iespējams attīstīt jaunas industriālās zonas Salacgrīvas, Limbažu, Salaspils, Inčukalna, Olaines, Iecavas un Bauskas novados. Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un „Starptautiskajā lidostā „Rīga””. Veidojot dzelzceļa Rail Baltica trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma.
Pēc Eiropas standarta platuma dzelzceļa Rail Baltica izbūves Latvijā būs divas dzelzceļa infrastruktūras un vietās, kur jaunā dzelzceļa līnija šķērso esošo dzelzceļa līniju, rodas iespējas tālākai industriālo teritoriju attīstībai. Ir plānota centrālā kravu termināļa izbūve Salaspils novadā, kas sasaistīs divus dzelzceļa platuma sliežu ceļus – 1520 mm un 1435 mm, kā arī tur paredzēts attīstīt plašu noliktavu un ražošanas teritoriju. Tāpat industriālās zonas būs iespējams attīstīt Limbažu novada Skultē, Inčukalna novada Vangažos, Olaines novadā pie Rīgas apvedceļa. Salacgrīvā, Iecavā un Bauskā industriālo teritoriju attīstību radīs automaģistrāles  VIA Balticatuvums un jau esošā saimnieciskā darbība.

Individuālas sarunas ar zemju īpašniekiem, kurus skars jaunā dzelzceļa trase, iecerēts sākt šogad septembrī.

Par Salacgrīvas posmu vēl konsultēsies

Jāatgādina, ka iepriekš Salacgrīvas novada atbalstītā Rail Baltica trases alternatīva C5 šajā novadā tapa, atsaucoties uz iedzīvotāju vēlmēm un papildus pētot iespējas novietot trasi tālāk no apdzīvotām vietām. Šī ar iedzīvotāju un pašvaldības līdzdalību tapusī alternatīva ieguva vislielāko atbalstu sabiedriskās apspriešanas laikā un tika rekomendēta, iesniedzot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu. C-5 skar par 20 īpašumiem mazāk nekā ministriju un dabas uzraugu atbalstītā B2-2 trase, toties 60 metru platā joslā šķērso aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000. Iepriekš tika norādīts, ka izvēlētais visām pusēm pieņemamākais Rail Baltica trases novietojums Salacgrīvas novadā – C5 alternatīva – ir teorētiski iespējama, taču rada augstus riskus: projekta realizācijas apstāšanos uz vairāk nekā gadu, turklāt ar neskaidru rezultātu nākotnē, kā arī draud ar iespējamu tiesvedību Eiropas līmenī par dabas lieguma Natura 2000 aizskārumu. Tāpēc valdība trases novietojumam šajā posmā rekomendēja izvēlēt variantu B2-2, kas nešķērso Natura 2000teritoriju un mājvietas. Lai risinātu situāciju, pašvaldība piedāvāja paplašināt dabas liegumu Natura 2000 savā teritorijā apmaiņā pret vēlamo Rail Baltica maršrutu.Atbildīgais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) pauda, ka šajā situācijā neesot manevra iespējas, tomēr viņš gatavs konsultēties ar Eiropas Komisiju. Arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) mudināja cīnīties par Salacgrīvai tīkamo Rail Baltica trasi, informē lsm.lv.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Rail Baltica būs elektrificēta divu ceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rail Balticabūvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots sākt 2018. gadā, bet  2025. gadā paredzēts atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

Video vizualizācija, kā Rail Baltica trase virzās Latvijas teritorijā. Skat. šeit