Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātā 18. oktobrī Salacgrīvas novada pārstāvji kopā ar Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāvjiem konsultēties, lai noskaidrotu iespējas realizēt jaunbūvējamās Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica trases novietojuma C5 alternatīvu Salacgrīvas teritorijā, nekaitējot projekta Rail Baltica laika grafikam un neradot nepamatoti lielas izmaksas.

Satiksmes ministrijas projekta Rail Baltica nacionālās izpētes vadītājs Kaspars Vingris norādījis, ka gatavošanās konsultācijai Eiropas Komisijā (EK) noritēja sadarbībā ar Salacgrīvas pašvaldību. „Gandarī fakts, ka esam sagatavojuši vienotu viedokli, kura pamatā ir vēlēšanās realizēt trases novietojumu Salacgrīvas novadā tā, lai nepamatoti nesadārdzinātu izmaksas un neveidotu šķēršļus projekta realizācijai noteiktajā laika grafikā. Konsultācija tiek organizēta, ievērojot salacgrīviešu vēlmes, kas izteiktas, veidojot trases novietojumu, un atbalstītas Ministru kabineta (MK) lēmumā par trases novietojumu Latvijas teritorijā. Ar šo lēmumu valdība uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju (SM), iesaistot arī Salacgrīvas novada pašvaldību, līdz 2016.gada 1.novembrim konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma īstenošanas iespējām, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību  Salacgrīvas novadā,” teica K. Vingris.

Jāatgādina, ka no 2014. gada līdz 2016. gadam SM organizēja detalizēto tehnisko izpēti, kuras mērķis bija noteikt precīzu plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica novietojumu un veikt nepieciešamās izpētes un priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvniecības uzsākšanai, tai skaitā veikt Ietekmes uz vidi novērtējuma procesu (IVN) un izmaksu analīzi. Ministru kabinets (MK) 2016. gada augustā akceptēja galējo trases novietojumu un noteica tam nacionālā interešu objekta statusu, tādējādi Latvija kļuva par pirmo starp Baltijas valstīm, kas noteikusi konkrētu trases novietojumu valsts teritorijā un turpina darbu atbilstoši Rail Baltica ieviešanas 1. kārtas darbu grafikam – trases centrālās daļas būvniecībai, kas jārealizē līdz 2022. gadam.

Līdz valdības lēmuma pieņemšanai par Rail Baltica trases novietojumu Latvijā tika veikta IVN procedūra, kuras ietvaros izstrādāti un piedāvāti sabiedrībai un institūcijām izvērtēšanai vairāki dzelzceļa līnijas novietojuma varianti. Lai izstrādātu sabiedrības un pašvaldību interesēm atbilstošus variantus, notika aktīvs darbs ar sabiedrību, organizējot un strādājot pašvaldību darba grupās.  Kopumā tajās iesaistījās ap 5000 iedzīvotāju un 31 institūcija. Pēc IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas, Ziņojums tika precizēts, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus, un iesniegts Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB) kā atbildīgajai institūcijai atzinuma sniegšanai. Pēc atzinuma saņemšanas tika konstatēts, ka VPVB, izvērtējot ziņojumu un tajā rekomendēto trases novietojuma variantu, neatbalsta piedāvāto trases novietojumu Salacgrīvas novada pašvaldībā (C5 posms), jo tā īstenošana neatbilst ārējo normatīvo aktu prasībām. Tādējādi valdība ir pieņēmusi lēmumu Rail Baltica trases novietojumu apstiprināt tā, lai tas pilnībā atbilstu ārējiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus, respektējot Salacgrīvas iedzīvotāju un pašvaldības intereses, tika uzdots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju konsultēties ar EK Vides ģenerāldirektorātu par iespēju īstenot trases novietojuma alternatīvu, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā (C5 posms).

Šī alternatīva tika izstrādāta, reaģējot uz Salacgrīvas novada domes un iedzīvotāju priekšlikumu Rail Baltica Ietekmes uz vidi novērtējuma procesa sabiedriskās apriešanas gaitā, izveidojot to kā alternatīvu jau sākotnējam variantam B2-2. Salacgrīviešu ieskatā B2-2 negatīvi ietekmē novada attīstību, uzņēmējdarbību un iedzīvotāju ērtības.

Alternatīvu salīdzinājums

Satiksmes ministrija piedāvāja valdībai neizvēlēties alternatīvu C5, jo, izvērtējot apstākļus un riskus, Eiropas Komisija var ierosināt pārkāpuma lietu pret Latviju, un līdz jautājuma izlemšanai var tikt atlikta vai pat atcelta finansējuma piešķiršana projekta realizācijai. Nelabvēlīga sprieduma gadījumā valstij no valsts budžeta jāsedz projekta izmaksas par detalizētu tehnisko izpēti, par būvprojektēšanu, būvniecību u.c. darbībām, kas veiktas projekta īstenošanas ietvaros. Ņemot vērā augstākminētos riskus un apstākļus, valdība lēma izvēlēties alternatīvu B2-2. Taču, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par C5  augstākminēto risku pamatotību, tika lemts veikt konsultācijas ar EK atbildīgajiem vides ekspertiem.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.