Pārliecinošs sabiedrības vairākums atbalsta nepieciešamību veidot Latvijā ātrgaitas dzelzceļa savienojumus.

75 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem uzskata, ka Latvijai ir nepieciešams ātrgaitas dzelzceļa savienojums Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava-Berlīne (Rail Baltica ). Ātrgaitas dzelzceļš nozīmē, ka, piemēram, no Rīgas līdz Tallinai varētu nokļūt aptuveni 2,5 stundās, no Rīgas līdz Berlīnei – aptuveni 8 stundās.
Par to liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia 2011. gada pavasarī veiktais pētījums, kurā tika aptaujāti 507 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Pētījumā noskaidrots: ja jau 2011. gadā būtu pieejams šāds ātrgaitas dzelzceļš, to izmantotu aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju. Virzienu Rīga-Berlīne izmantotu 49 % iedzīvotāju, bet virzienu Rīga-Tallina – 46 %.
TNS Latvia  pētījumā arī tika uzdots jautājums par iedzīvotāju attieksmi pret nesen izskanējušo ieceri veidot ātrgaitas dzelzceļu posmā Rīga-Maskava. 70 % iedzīvotāju atzīst arī šā maršruta nepieciešamību, bet to izmantotu 41 % Latvijas iedzīvotāju.
Divas piektdaļas (40 %) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Rail Baltica jābūvē vispirms, savukārt, 18 % ir pārliecināti, ka  Rail Baltica jābūvē vienlaicīgi ar Rīgas-Maskavas ātrgaitas dzelzceļa līniju. Katrs ceturtais (25 %) uzskata, ka vispirms nepieciešams izbūvēt Rīga-Maskava līniju, bet 12 % pauž viedokli, ka ātrgaitas dzelzceļi Rietumu un Austrumu virzienā nav nepieciešami.
Zīmīgi, ka Rail Baltica izbūvi salīdzinoši biežāk atbalsta cilvēki ar augstāko izglītību, kā arī ar salīdzinoši augstākiem ģimenes ienākumiem. To Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri uzskata, ka vispirms būtu jāattīsta ātrgaitas līnija Rīga-Maskava, salīdzinoši biežāk ir krievu tautības cilvēki un cittautieši, cilvēki ar zemākiem ģimenes ienākumiem, laukos un Latgalē dzīvojošie. Savukārt, to cilvēku vidū, kuri uzskata, ka šādi ātrgaitas dzelzceļi Latvijā nav nepieciešami, salīdzinoši biežāk ir pensionāri.
TNS Latvia pētījums arī parāda, ka ar ātrgaitas dzelzceļu virzienā Rīga-Berlīne salīdzinoši biežāk izteikuši vēlmi pārvietoties latvieši, gados jaunāki cilvēki (15-34 gadi), cilvēki ar augstāko izglītību un augstākiem personīgiem un ģimenes ienākumiem. Arī ātrgaitas dzelzceļu virzienā Rīga-Tallina salīdzinoši biežāk izteikuši vēlmi izmantot gados jaunāki cilvēki (15-34 gadi), bet pēc nodarbošanās – vadītāji un vecākie speciālisti, cilvēki ar augstākiem personīgiem ienākumiem. Savukārt virzienu Rīga-Maskava salīdzinoši biežāk izteikuši vēlmi izmantot krievu tautības iedzīvotāji, pēc nodarbošanās – strādnieki.

Latvijas iedzīvotāju attieksmes pret ātrgaitas dzelzceļa savienojumu nepieciešamību un izmantošanu pētījuma dati tika prezentēti 2011. gada 24. martā Rīgā notikušās konferences par Rail Baltica transporta koridora attīstības iespējām dalībnieki.  Konferencē tika izvērtēta dzelzceļa līnijas Rail Baltica esošā attīstības stadija, Latvijas un kaimiņvalstu intereses kopīga Ziemeļu-Dienvidu transporta koridora veidošanā, konferences dalībnieki iepazinās ar līdzīgu infrastruktūras projektu attīstīšanas pieredzi, kā arī diskutēja par Rail Baltica  radītiem ieguvumiem sabiedrībai un uzņēmējiem. Tika secināts, ka Rail Baltica izbūve veicinātu Latvijas integrāciju vienotā Eiropas dzelzceļa sistēmā, piesaistītu jaunas tranzīta kravas virzienā Ziemeļi-Dienvidi un kalpotu par līdzvērtīgu alternatīvu gaisa un auto satiksmei. Uzsvērts, ka ātrgaitas dzelzceļa attīstībai reģionā ir arī stratēģiska, vides kvalitātes un ilgtspējīgas reģiona attīstības komponente.
Jau ziņots, ka Rail Baltica ir viens no Eiropas Komisijas apstiprinātajiem TEN-T prioritārajiem transporta koridoriem. Tā infrastruktūras uzlabošanas galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešo saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa satiksmi savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, tālāk šo maršrutu pagarinot līdz Venēcijai.