84 % no Igaunijas iedzīvotājiem, kuri ir informēti par jaunbūvējamo Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektu Rail Baltica, atbalsta to, turklāt vairāk atbalstītāju ir cienījamā vecumā.

Par to liecina pēc Igaunijas Tehniskais Uzraudzības dienesta pasūtījuma notikusī aptauja, kuru 2014. gada decembrī veica Faktum & Ariko, aptaujājot 1027 Igaunijas iedzīvotājus.
Vislielākais Rail Baltica atbalstītāju pulks ir to iedzīvotāju vidū, kuri ir vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Pērn gada nogalē tika aptaujāti 84 % igauņu tautības iedzīvotāji un 50 % cittautiešu.

Igauņi saskata izdevīgumu Rail Baltica projektā gan Igaunijas valstij, gan iedzīvotājiem: 70 % no aptaujātajiem novērtē pozitīvos ieguvumus, atzīstot, ka jaunbūvējamā dzelzceļa projekts sniegs lielākas un labākas iespējas ceļot, būs noderīgs preču tranzītam, savienos ar Eiropu un palielinās pārvietošanās ātrumu.
Lai izvēlētos labāko trases novietojumu, aptaujātie igauņi iesaka pievērst uzmanību tam, lai Rail Baltica pēc iespējas mazāk ietekmētu un mainītu dzīves apstākļus un tam būtu pēc iespējas minimālāka ietekme uz dabu.

Zīmīgi, ka salīdzinot ar Igaunijā iepriekš veikto aptauju, nedaudz palielinājusies iedzīvotāju informētība pa Rail Baltica projektu: 2014. gada maijā par projektu zināja 69 %, augustā – 71 %, bet decembrī – jau 74 % aptaujāto. Tomēr igauņi ne visai labi zina, kur konkrēti ies Rail Baltica trase un kādas pieturvietas būs Igaunijā: ir tādi, kas kļūdaini min, ka trase varētu iet caur Valgu un Tartu, bet vilciens varētu pieturēt Valgā vai Raplu. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļš Latvijas un Igaunijas robežu šķērsos pie Ainažiem, un kaimiņzemē ir paredzētas divas pieturas: Pērnavā un Tallinā.

Interesanti, ka Latvijā 2014. gada decembrī notikušās aptaujas dati,  kuru veica sabiedriskās domas un tirgus izpētes uzņēmums Academia pēc pilnsabiedrības RB Latvija pasūtījuma, liecināja par lielāku atbalstu šim projektam, kad mūsu valstī Rail Baltica izbūvi atbalstīja 92% no aptaujātajiem.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, izbūvējot jaunu dzelzceļa līniju Baltijas valstīs un ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienojot metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.