Jaunbūvējamā dzelzceļa Rail Baltica pētniekiem, sadarbojoties ar pašvaldībām un ņemot vērā vietējo iedzīvotāju ierosinājumus, izstrādājot alternatīvās trases Salacgrīvas un Mārupes novadā, izdevies atrast kompromisu. Salacgrīvā, ņemot vērā darba grupas ierosinājumus, izveidotajām divām dzelzceļa trases alternatīvām būs mazāka ietekme uz īpašumiem un aizsargājamām dabas teritorijām, bet Mārupes novadā, kur iepriekš izskanēja karstas debates, ir panākts kompromiss.

To atzina papildus sākotnējās sabiedriskajās apspriešanas dalībniekijaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica alternatīvām trasēm jeb jauniem trases novietojumiem, kas 16. septembrī notika Salacgrīvā un 17. septembrī Mārupē.

Neils Balgalis, trases pētnieku – pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, atgādināja, cik sarežģīts darbs paveikts: „Risinājumu meklējumos mums bija jāsabalansē iedzīvotāju, pašvaldību, vēstures un vides faktori. Latvijas teritorijā vietās, kur bija visasākā interešu sadursme, tika izstrādātas šīs, trīs Rail Baltica trases alternatīvas jeb jauni trases novietojumi, kuras nule kā apspriedām. Gribu teikt lielu paldies Salacgrīvas novada izveidotajai iedzīvotāju darba grupai, ar kuru bija ļoti konstruktīva un ražīga sadarbība. Pēc apspriedes šīs alternatīvas tiks iekļautas ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumā kā viena no ziņojuma sastāvdaļām, kuru sabiedriskajai apspriešanai nodos oktobrī. IVN ietvaros tiks precizēta un noteikta dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica nodalījuma joslas atrašanās vieta. Savukārt nākamgad, februārī, visi trašu varianti būs jāizvērtē un jāakceptē novadu deputātiem.”

Salacgrīvas kultūras namā uz sabiedrisko apspriešanu bija pulcējies daudz mazāk iedzīvotāju nekā iepriekš, jo runa bija tikai par alternatīvajiem posmiem. To, ka attaisnojusies iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas izveide un ņemti vērā ierosinājumi, atzinīgi vērtēja arī Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Cīrulis, piebilstot, ka salacgrīvieši vēlas arī izveidot staciju.
Jau ziņots, ka Salacgrīvas novadā viena alternatīva (C4) virzās pa Liepupes pagastu 12,9 km garumā un tā ir trasēta pa meža zemēm, skarot mazāk dzīvojamo teritoriju (pie Dravniekiem) nekā A alternatīvas A3 posma ziemeļu daļa Melbāržos, kā arī mazāk ietekmē esošo transporta infrastruktūru, šķērsojot tikai vienu pašvaldības autoceļu. Alternatīvā trase šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālo zonu. Dabas liegums „Vidzemes akmeņainā jūrmala” atrodas apmēram 3 km uz rietumiem no tās atrodas, dabas liegums „Dziļezers un Riebezers” atrodas apmēram 3 km uz dienvidaustrumiem no tās un dabas liegums „Vitrupes ieleja” apmēram 8 km uz ziemeļiem.
Savukārt otra trases alternatīva (C5) ir dzelzceļa posms Salacgrīvas pagastā un Limbažu novada Viļķenes pagastā. Šīs trases garums ir 20,9 km. Tā neskar esošo apbūvi ap autoceļu A1 (Via Baltica), apiet Svētciemu, iet pa meža zemēm un šķērso mazāk ceļu. C5 alternatīva šķērso NATURA 2000 dabas liegumu „Vitrupes ieleja” dabas lieguma zonā, kā arī  šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Apmēram 3 km uz rietumiem no tās atrodas dabas liegums „Vidzemes akmeņainā jūrmala”.

Papildu sākotnējā sabiedriskā apspriešana Mārupē par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica alternatīvo trasi 17. septembra pievakarē pulcēja aptuveni 200 cilvēku. Sanākušos iedzīvotājus interesēja jautājumi saistībā ar zemes gabalu atsavināšanu un kompensācijām, to, kā tiks risināts jautājums ar pievedceļiem, kā arī prettrokšņu barjeras: kā tiks veikts trokšņu monitorings, tieši kurās vietās barjeras tiks uzstādītas un kā tās izskatīsies. Tāpat iedzīvotājus interesēja, vai Jaunmārupē būs dzelzceļa pietura. Kopumā gaisotne sanāksmē bija mierīga.
Jau rakstīts, ka C3 alternatīvās – Rail Baltica posma Mārupes novadā, trases garums ir 12,4 km un tas nodrošina, ka netiek skarts Vētras ciems un dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota vienotā transporta koridorā ar autoceļu A5 (Rīgas apvedceļš) jau no autoceļu A5 un P132 mezgla. Pirms autoceļu A5 un P132 mezgla Rail Baltica šķērso lauksaimniecības teritorijas un meža zemes. Alternatīvā trase nešķērso īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Jau ziņots, ka vairāk nekā četru mēnešu laikā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvija eksperti, tiekoties ar iedzīvotāju un pašvaldību konsultatīvo darba grupu pārstāvjiem, meklējuši risinājumus Rail Baltica trases optimālākajam novietojumam mūsu valsts teritorijā. Pēc Rail Baltica trases sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kura šopavasar notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas.
Ņemot vērā pamatotus un argumentētus pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus, tika izstrādātas trīs jaunas dzelzceļa trases novietojuma alternatīvas, no kurām viena ir Mārupes novadā un divas skar Salacgrīvas un Limbažu novadus.
Sākotnējā sabiedriskā apspriešana Mārupē un Salacgrīvā notika tikai par šīm – Rail Baltica trases papildu alternatīvām.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.