Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Ar ES līdzekļiem varēs sākt Rail Baltica realizāciju, izbūvējot Rīgas posmu

24. Novembrī, 2015

Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra un triju Baltijas valstu kopuzņēmums a/s RB Rail 24. novembrī Tallinā parakstīja finansēšanas līgumu par 442 miljona eiro Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma piešķiršanu jaunbūvējamajam Eiropas sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam. Tas ļaus 2018. gadā Latvijā pilnvērtīgi uzsākt projekta realizāciju, kā pirmo izbūvējot trases Rīgas posmu.

Nule kā parakstītais līgums paredz, ka finansējums tiek piešķirts Rail Baltica projekta pirmā posma īstenošanai: aktivitātēm, kas sāktas 2015.gadā un tiks pabeigtas līdz 2020. gada beigām: sagatavošanās Rail Baltica būvniecībai un tās sākšanai, informē Satiksmes ministrija. Aktivitātes ietver tehnisko izpēti, zemes atsavināšanu projekta vajadzībām, pirmos būvdarbus, projekta īstenošanas atbalsta pasākumus, darbu uzraudzību un komunikāciju ar sabiedrību. Mērķis ir pabeigt visus sagatavošanas darbus (tehniskie projekti, būvatļaujas, zemes iegāde) un sākt būvdarbu pirmo posmu atsevišķos dzelzceļa līnijas posmos Igaunijā, līnijas centrālajā daļā un Rīgas reģionā Latvijā un Kauņas-Panevēžas-Lietuvas un Latvijas robežas posmā Lietuvā.

Pirmā posma finansējums Latvijā tiks izmantots Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Rīgas starptautiskās lidostas dzelzceļa stacijas, kā arī dzelzceļa savienojuma starp abām stacijām tehniskajam projektam un būvdarbiem, kā arī zemes iegādei. Savienojot 1520 mm un 1435 mm platuma sliežu ceļus un radot efektīvu savienojumu ar reģionālo un starptautisko transportu, Rīgas Centrālā stacija kļūs par patiesi multimodālu reģionālo un starptautisko transporta mezglu.

Igaunijā finansējums tiks izmantots detalizētam visas dzelzceļa līnijas, t.sk. Tallinas un Pērnavas pasažieru staciju, Tallinas multimodālā kravu termināļa un ritošā sastāva remonta depo tehniskajam projektam, kā arī ietekmes uz vidi un citai tehniskajai izpētei. Finansējums arī ļaus sākt dzelzceļa uzbēruma un divlīmeņu šķērsojumu ar satiksmes infrastruktūras objektiem būvdarbus.

Savukārt Lietuvā 1.  posma finansējums tiks izmantots trūkstošā dzelzceļa posma starp jaunuzbūvēto Eiropas standarta 1435 mm sliežu ceļu (posmā no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai) un Kauņas Dzelzceļa termināļa būvniecībai, no kura uz ziemeļiem aties jauna 1435mm dzelzceļa līnija. Saistītajās aktivitātēs ietilps nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana zemes atsavināšanai un zemes atsavināšanas procedūras, tehniskā projekta sagatavošana posmam no Kauņas līdz Lietuvas un Latvijas robežai, kā arī jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvdarbi Kauņas-Panevēžas-Lietuvas un Latvijas robežas posmā.

Finansēšanas līgumu parakstīja Baltijas valstu kopuzņērmuma – RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa un aģentūras direktors Dirks Bekers (Dirk Beckers).

„Rail Baltica nodrošinās vienu no nozīmīgākajiem iztrūkstošajiem posmiem Eiropas dzelzceļa tīklā un uzlabos savienojuma iespējas cilvēkiem un uzņēmumiem ES iekšējā tirgū. Šis ir patiesi stratēģiskas nozīmes projekts Transeiropas Transporta tīkla ietvaros,” saka Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann), North Sea – Baltic TEN-T Koridora koordinatore.

„Šī ir iespēja pierādīt, ka trīs Baltijas valstis spēj vienoti darboties nozīmīga kopīga mērķa vārdā. RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi,” norādīja B. Rubesa.

RB Rail ir projekta Rail Baltica centrālais koordinators, kuram ir dots mandāts saņemt visu projekta finansējumu un nodrošināt tā izmantošanu trīs dalībvalstu finansējuma saņēmējiem – Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas lietu ministrijai, Latvijas Satiksmes ministrijai un Lietuvas Transporta un komunikācijas ministrijai.

Līguma īstenotāji ir Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde un Rail Baltic Estonia OU, Latvijas SIA Eiropas dzelzceļa līnijas, kā arī Lietuvas AB Lietuvos geležinkeliai un UAB Rail Baltica statyba.

Kā ziņots, ka no 11. novembra līdz 11. decembrim notiek jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar jaunbūvējamā trase, lai nākamgad katrā pašvaldībā varētu pieņemt lēmumu par konkrētās trases novietojumu, tad valdība pieņems lēmumu par Rail Baltica projektu kā nacionālas nozīmes objektu, lai 2016. gadā var sākt trases projektēšanu, līdz 2019. gadam pabeigt zemju atsavināšanu, lai 2025. gadā varam braukt pa jaunbūvēto Rail Baltica.

Kā zināms, Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.