Maija beigās un jūnija sākumā Satiksmes ministrijas telpās, piedaloties ministrijas amatpersonām, Rail Baltica projekta pētniekiem – pilnsabiedrības RB Latvija ekspertiem, tika organizēta sanāksme ar Mārupes novada pašvaldības pārstāvjiem, kuru mērķis bija iepazīstināt pašvaldības pārstāvjus ar aktuālo situāciju izpētes projektā un  diskutēt  par pašvaldību interesējušajiem jautājumiem saistībā ar jaunbūvējamo dzelzceļu.

Divu sanāksmju laikā ar Mārupes pašvaldības pārstāvjiem tika nonākts pie risinājuma, kā apiet teritorijas, par kurām ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemti Mārupes iedzīvotāju protesti. Pētnieki IVN ietvaros izvērtēs risinājumu, kā apiet Vētras ciemu un tuvināt Rail Baltica trasi Rīgas apvedceļam (A5), vienlaikus ieplānojot vietu arī ilgtermiņa vajadzībām – esošā dzelzceļa sliežu platuma (1520 mm) līnijas izbūvei uz ostas teritorijām Daugavas kreisajā krastā.
Sanāksmēs tika arī diskutēts par pašvaldību turpmāko iesaistīšanos projektā, integrējot Rail Balticapašvaldību attīstības plānošanas dokumentos – vietējā ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un teritorijas plānojumā, jo pašvaldībām pēc Rail Baltica būvniecības akcepta būs jāpieņem lēmums par Rail Baltica lokālplānojuma uzsākšanu.
Mārupes novada pašvaldības pārstāvji uzskata, ka ir jākonsultējas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par plānošanas dokumentu izstrādes nepieciešamību, lai nākotnē būtu mazāk pārmetumu un tiesas procesu par tiesiskās paļāvības principa neievērošanu, kas izriet no plānošanas dokumentiem. Eksperti no RB Latvija precizēja, ka šobrīd ir daudz nezināmo, tādēļ ietekmes uz vidi novērtējumā tiek vērtēta koridora teritorija, kas varēs saturēt izpētes stadijā izstrādātos Rail Baltica līnijas risinājumus un teritoriju nākotnē plānojamai esošā sliežu platuma līnijai (1520 mm) uz ostu.

Satiksmes ministrijas pārstāvji informēja par ministrijas iepirkumu – ekspertu pētījumu nekustamo īpašumu atsavināšanas un kompensēšanas jomā, kas tiks izmantots likumdošanas izstrādei par Rail Baltica kompensācijām. Mārupes novada pārstāvji uzsvēra, ka ir svarīgi sagatavoties līdz ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskajai apspriešanai šā gada rudenī, īpaši kontekstā ar netiešo zaudējumu kompensēšanu, tostarp, uzņēmējiem.

Savukārt Olaines novada pašvaldības pārstāvji jau iepriekš sarunu un diskusiju laikā par vietējām ekonomiskajām iespējām vērsa uzmanību, ka Olaines novadā jāparedz iespēja nākotnē veidot kravu pārkraušanas staciju.

Jau ziņots, ka Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: tiek veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).