Salacgrīvas novada domes telpās 25. augustā notikusī Salacgrīvas novada iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas sēde par Rail Baltica projektu norisinājās konstruktīvā gaisotnē, iedzīvotāju un domes pārstāvjiem detalizēti iepazīstoties ar trases pētnieku izstrādātajiem diviem alternatīvajiem dzelzceļa trases variantiem, kā arī diskutējot par stacijas nepieciešamību Salacgrīvā un paužot ierosinājumus Rail Baltica trases skarto zemju īpašnieku kompensāciju jautājumā.

Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica pētnieku  – pilnsabiedrības RB Latvija  pārstāvis – telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis sēdē prezentēja izstrādātos divus alternatīvos Rail Baltica trases variantus Salacgrīvas novadam: izmantojot jaunāko aerofoto izveidotu trases modeli, bija iespējams „izbraukt” visu trasi novada garumā, kas ļāva interesentiem detalizēti izpētīt īpašumus trases tuvumā.
Līdztekus iezīmētajai Rail Baltica trasei bija redzams arī kā izskatīsies jaunbūvējamā dzelzceļa un 330 kV elektropārvaldes līnijas kopējais koridors (līdztekus projektam Rail Baltica tiek plānota elektropārvaldes gaisvadu līnija (330 kV) – vienotā koridorā ar vienu no Igaunijas – Latvijas trešā elektropārvades tīkla starpsavienojuma alternatīvām – red.). Bija redzams, ka elektropārvades līnija novada apdzīvotās vietas neskar, lauku īpašumiem tā ies garām mājām, līdztekus ar trasi.

Alternatīvas dos trīs konkrētus ieguvumus

„Lai gan darbs vēl ir procesā, šobrīd jau daudz labāk ir redzams, kā trase izvietojas Salacgrīvas novadā, kādi ir risinājumi. Piemēram, visi ceļi trasi šķērsos pa augšu, bet tur, kur būs nepieciešams, esam raduši iespēju gar trasi izveidot piebraucamos ceļus pie īpašumiem, kuriem tas ir nepieciešams,” skaidroja RB Latvija eksperts. Viņš piebilda, ka alternatīvos trases risinājumus veidojot, nācies ņemt vērā dabas aizsargājamo teritoriju Natura, jaunais risinājums lielāko tiesu virzās pa Latvijas valsts mežu un lauku teritorijām, un pozitīvi, ka izdevies trasi „iegrozīt” tā, lai tās negatīvā ietekme būtu minimāla. „Šīs alternatīvas dod trīs konkrētus ieguvumus: ir mazāk skarto nekustamo īpašumu, ir veiksmīgāki ceļu šķērsojumi, kā arī ir mazināta ietekme uzņēmējdarbībai novadā,” skaidroja eksperts.
Jāpiebilst, ka šī bija ekskluzīva iespēja – darba grupas pārstāvjiem, kas līdzdarbojušies risinājumu meklēšanā visas vasaras garumā, pirmajiem tos redzēt pirms 16. septembra, kad Salacgrīvas kultūras namā tiks rīkota šo – novada darba grupā apspriesto risinājumu jeb alternatīvo trašu variantu papildu sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Kā teica N. Balgalis, šī papildu apspriešana būs līdzīga tām, kas notika pavasarī 15 Latvijas pašvaldībās: trases skarto īpašumu īpašniekiem tiks nosūtīts uzaicinājums piedalīties apspriedē, informācija par sanāksmi tiks publicēta arī vietējos medijos. „Gribu uzsvērt, ka septembra sanāksmē mēs runāsim un apspriedīsim tikai šīs – jaunizstrādātās alternatīvas,” piebilda N. Balgalis, skaidrojot, ka pēc apspriedes šīs alternatīvas tiks iekļautas ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumā kā viena no ziņojuma sastāvdaļām, kuru sabiedriskajai apspriešanai nodos oktobrī. N. Balgalis piebilda, ka pēc IVN ziņojuma apspriešanas novada pašvaldībai par jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica trasi novadā lēmums būs jāpieņem nākamgad, februārī.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs piebilda, ka domes deputāti gaida gatavo IVN ziņojumu, lai ar to sāktu iepazīties jau laikus – rudenī, un februārī deputāti varētu pieņemt izsvērtu, novadam visizdevīgāko lēmumu, jo šis ir ļoti svarīgs nākotnes infrastruktūras objekts.
N. Balgalis piebilda, ka cer, ka arī Salacgrīvas novadam kaimiņos esošā Limbažu novada dome  pieņems konstruktīvu lēmumu par atbalstāmo variantu: „A trases variants limbažniekiem ir izdevīgāks, tas ir īsāks, koncentrētāks, ir mazāk skarto īpašumu. Lielākā diskusija šobrīd ir par trasi Skultē: svarīgi, vai tiks izmantots esošais dzelzceļš un pieslēgums tam. Sējas novadā vairāk atbalsta B trases variantu. Tomēr nevarētu teikt, ka mums ir lielas domstarpības, tiksimies drīzumā, lai visu pārrunātu,” teica N. Balgalis.

Jau ziņots, ka Latvijas teritorijā ir izstrādātas trīs Rail Baltica trases alternatīvas jeb jauni trases novietojumi. Tāds tagad ir Mārupes novadam, kas izveidots, ņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības viedokļus, bet divas dzelzceļa trases alternatīvas izstrādātas Salacgrīvas novadam.
Iedzīvotāju pārstāvjiem dažādi jautājumi

Kāds no iedzīvotājiem, sēdes laikā pētot, kā tiek „izbrauktas” alternatīvās trases, pamanīja, ka trase nošķeļ viņa zemes gabalam mazu stūrīti, tāpēc jautāja: kas notiks šādos gadījumos? N. Balgalis atbildēja, ka tas ir jautājums par to, kā tiks kompensēti šādi gadījumi, tāpēc valstiskā līmenī šobrīd tiek strādāts pie šī jautājuma: zvērinātu advokātu birojs Borenius līdz septembra vidum gatavo pētījumu, uz kura pamata tiks izstrādāti priekšlikumi taisnīgas atlīdzības (kompensāciju) noteikšanai par zaudējumiem, kas radušies jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica projekta īstenošanas gaitā apgrūtinātajiem īpašumiem.
Domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs,  atceroties pieredzi ar autoceļu izbūvi, rosināja, lai nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā netiktu iekļauti kompensācijas darījumi: „Ja valsts kā kompensāciju skartajam īpašniekam nopirks zemi par tirgus cenām, kaimiņam, kurš nebūs trases skarts, būs jāmaksā lielāks īpašuma nodoklis, jo šis darījums parādīsies kopējā nekustamā īpašuma tirgus cenu aprēķinā. Tas nebūtu saprātīgi, jo sadārdzinās nodokli, tāpēc to nevajadzētu iekļaut kopējā statistikā,” teica Straubergs.
Cits interesējās par infrastruktūru: tā kā dzelzceļš tiks būvēts uz uzbēruma, kur tiks ņemti nepieciešamie materiāli? N. Balgalis atbildēja, ka Latvija ir bagāta ar smilts un grants atradnēm, tāpēc pieļaujot, ka dažs labs Salacgrīvas pusē, netālu no potenciālās trases, gaidot brīdi, kad atvērt savu smilts karjeru. „Tomēr būs jāņem vērā gan nepieciešamais materiālu apjoms, gan to kvalitāte, bet, nenoliedzami, tā būs laba iespēja vietējiem uzņēmējiem piedalīties lielajā projektā,” teica eksperts.
Uz darba grupas pārstāvja norādi, ka bieži vien jaunbūvētajos autoceļos parādās bedres, vai ir paredzēta arī dzelzceļa apkope, N. Balgalis teica: „Pa sliedēm kravas nevadā kā pa autoceļiem, kur kursē auto, pārsniedzot slodzi, kas bojā auto ceļus. Dzelzceļš prasa uzturēšanu, tas tiesa. Ir jāpieved grants, jāmēra nodilums, bet tas noteikti nav tā, kā būtu ik pa pieciem gadiem uzklāt asfaltu.”
Uz ierosinājumu vēl mazliet pabīdīt trasi tālāk no kāda īpašuma, eksperts atbildēja,  ka katras izmaiņas prasa korekcijas visas trases garumā („ja pagriežam mazliet pa labi vai pa kreisi, ir jāgriež trase visā tās garumā”), – darba grupas pārstāvji uztvēra šo piebildi ar izpratni.
Salacgrīvas pašvaldības un iedzīvotāju darba grupas koordinatore, aktīva vietējā iedzīvotāja Vīva Ieviņa sēdes laikā atgādināja par ideju: ar pašvaldības atbalstu veidot īpašumu datu „banku”, kurā būtu vienkopus atrodami  tie īpašumi un īpašnieki, kas būtu gatavi vai nu samainīt skartos īpašumus pret līdzvērtīgiem vai tos pārdot.
Darba grupas sanāksmē tika skarts arī Salacgrīvas stacijas jautājums, paužot uzskatu: ja caur novadu nākotnē vedīs tik nozīmīga infrastruktūras būve, tas ir jāizmanto, gūstot maksimālu labumu novadam. Tāpēc nepieciešams izveidot Salacgrīvas staciju, kas palīdzētu attīstīt gan sezonālo (vasaras laikā, vedot atpūtniekus uz pludmalēm vai uz festivālu Positivus), gan reģionālo vilcienu satiksmi, negaidot 2030. gadu, kad pilnvērtīgi darbosies visa plašā Rail Baltica trase līdz pat Polijai, bet gan izmantojot jaunizbūvēto dzelzceļa trasi Latvijā un pieejamo ES naudu, teica uzņēmējs Dairis Birkenbergs.

Jau ziņots, ka līdz šā gada rudenim turpinās Rail Baltica projekta izpētes darbi: tiks veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.
Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.
Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.