Izskanējušo kritiku par Eiropas platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica neefektivitāti un nepieciešamību labāk līdzekļus novirzīt esošās infrastruktūras modernizācijai un elektrifikācijai, noraida Satiksmes ministrija, uzsverot, ka šie „ir divi dažādi projekti”, raksta Delfi.lv.

Kā norāda ministrijā, Eiropas platuma dzelzceļa projekts dos jaunas iespējas gan Latvijas iedzīvotājiem ceļojumu izvēlē, gan arī  Latvijas uzņēmumiem kravu transportā un loģistikas pakalpojumu piedāvājumā. Kravu pārvadājumi Rail Baltica līnijas izpratnē nav ogļu vagoni vai dīzeļdegvielas cisternas, bet galvenokārt slēgti vagoni vai konteineri ar augstas pievienotās vērtības kravām. Savukārt esošo dzelzceļa līniju elektrifikācijas projekts šobrīd esot izpētes stadijā. Tiek rūpīgi analizēti dažādi ekonomiskie rādītāji, finanšu aspekti, un tikai tad tiks izvēlēti tie posmi, kuri tiks modernizēti primāri, lai tas dotu ieguldījumu ne tikai kravu pārvadājumos, bet arī ļautu uzlabot pasažieru ātrāku pārvietošanos.

Nesen Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) nāca klajā ar viedokli, ka Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekts Rail Baltica esot neefektīvs un tā devums Latvijas tautsaimniecībai būs relatīvi neliels, ja salīdzina ar to, ko Latvijas ostām dotu pašreizējo dzelzceļa līniju modernizācija un elektrifikācija. Viņš piebildis, ka Krievija būvē savas ostas un Krievijas kravas arvien vairāk tiek novirzītas uz tām, tāpēc Latvijai būtu jāpielāgojas situācijai.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir viens no Eiropas Komisijas apstiprinātajiem TEN-T prioritārajiem transporta koridoriem. Tā infrastruktūras uzlabošanas galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešo saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, ar ātru un videi draudzīgu transporta satiksmi savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, tālāk šo maršrutu pagarinot līdz Venēcijai. Projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija  varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi.

Latvijas ostu pilsētu vadītāji un lobiji daudzkārt kritizējuši projektu Rail Baltica, neraugoties uz to, ka pārliecinošs vairākums Latvijas iedzīvotāju atbalsta šī projekta nepieciešamību, ka ekonomiskā priekšizpēte ir noraidījusi bažas par Austrumu-Rietumu kravu plūsmas pārklāšanos ar Ziemeļu-Dienvidu virzienu, un, ka ir aprēķini, kas apliecina, pie kādiem piesardzīgiem darbības rādītājiem Rail Baltica atmaksātos.