Baldonē vēl grūti izvērtēt, kura no divām Rail Baltica trases alternatīvām būtu atbalstāma un radītu mazāku ietekmi.

Ar Baldones novada pārstāvjiem 9. jūnijā notikušajā sanāksmē secināts, ka Baldones novadā par jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļu Rail Baltica saņemts daudz kolektīvo iesniegumu, kopumā ap 60 iesniegumu/zvanu/e-pastu. Piemēram, dārzkopības sabiedrības Sarma un Misaiesniegušas kolektīvus, vairāku simtu iedzīvotāju parakstītus iesniegumus, iestājoties par otro trases variantu, savukārt cita Baldones novada iedzīvotāju grupa savākusi ap 300 parakstu, iebilstot pret otro trases variantu, paužot atbalstu pirmajam. Izskatot iesniegumus, pētnieki izskata risinājumu savienojumam ar starptautisko lidostu „Rīga” veidot augšpus Sarmas un Misas ciemiem Baldones novadā, kur tas skartu mazāk iedzīvotājus.
Diskusijas laikā Baldones novada pārstāvji minēja, ka šobrīd vēl ir ļoti grūti izvērtēt, kura no alternatīvām Baldones novadā rada mazāku ietekmi un būtu atbalstāmāka, jo iesniegumi par vienu vai otru alternatīvu ir līdzvērtīgi gan skaita, gan satura ziņā.
Baldones novada pārstāvji uzsvēra, ka ir jāņem vērā fakts, Rail Baltica otrā jeb „B” alternatīvas trases teritorija ilgstoši ir bijusi noteikta kā turpmākās izpētes teritorija transporta infrastruktūras objektu attīstībai Baldones novada teritorijas plānojumā, bet „A” alternatīva ir jaunums tuvējo māju iedzīvotājiem. Tāpēc tālākā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesā būtu padziļināti jāizpēta katrs gadījums individuāli, lai būtu iespējams pieņemt izsvērtu un pamatotu lēmumu par piemērotāko alternatīvu, norādīja baldonieši.
Baldones novada pārstāvji uzsvēra: ja tiek izvēlēts pirmais trases variants, būtu pēc iespējas jāizvairās no esošo ražošanas objektu šķērsošanas pie Kubām, t.sk., neskarot kokapstrādes uzņēmuma teritoriju.
Baldones novada pārstāvji interesējās arī par būvniecības procesa iespējamo ietekmi uz radioaktīvo atkritumu glabātuvi Radons. Izpētes veicēji paskaidroja, ka Radona novietojums ir bijis viens no galvenajiem iemesliem otras Rail Baltica trases alternatīvas izstrādei un iespējamā ietekme abās trasēs tiks vērtēta ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesā.
Pašvaldības interesējas arī par iespējām paredzēt staciju Baldonē, Iecavā un Bauskā un nākotnes ieguvumiem saistībā ar staciju attīstību un reģionālo vilcienu satiksmi. Ja Bauskas un Iecavas novados ir redzējums, kur iespējamai stacijai vajadzētu atrasties, tad Baldones novada pašvaldība tuvākā laikā informēs izpētes veicējus par piemērotāko iespējamo Baldones stacijas vietu.

Jau ziņots, ka Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: tiek veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).