Baltijas valstu premjeri apliecina vienotu atbalstu Rail Baltica īstenošanai
Rīgā 26. februārī viesojās Igaunijas premjers Tāvi Reivass un Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs, lai ar savu Latvijas kolēģi Māri Kučinski apspriestu Baltijas valstis interesējošos jautājumus, tajā skaitā tika runāts arī par jaunbūvējamā Eiropas sliežu ceļu platuma dzelzceļa projektu Rail Baltica un tā gaitu. Visi Baltijas valstu premjeri bija vienisprātis, ka Rail Balticadzelzceļa projekts ir valstīm būtisks un nedrīkst kavēties ar tā realizāciju.
Par to ziņoja LTV Panorāma, raksta financenet.lv.
Visu trīs Baltijas valstu premjeri apliecināja, ka viņu interesēs ir dzelzceļa līniju uzbūvēt iespējami ātri, jo tā būs moderna infrastruktūra, kas savienos Baltiju ar Eiropas vidieni. Vaicāti par projekta attīstības gaitu katrā no valstīm, premjeri sniedza līdzīgas atbildes: pašreiz nekas neliecinot, ka kāda no trim valstīm vilcinātos veikt savu daļu darba.
„Igaunijā finiša taisnē ir Rail Baltica trases izvēle. Arī Latvija jau ir tuvu lēmumam, kur precīzi dzelzceļa līnija tiks būvēta. Drīz mēs izlemsim arī par alternatīvām, kuras šobrīd vēl redzamas. Tāpat esam gatavi atrast projekta līdzfinansējumu no valsts puses,” apliecināja Igaunijas un Latvijas premjerministri.
Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs izteica gandarījumu, ka savulaik visas Baltijas valstis šo politisko lēmumu – īstenot projektu Rail Baltica – ir pieņēmušas, piebilstot, ka „atliek tikai projekta īstenošanas gaitā atrisināt tehniskos un organizatoriskos jautājumus”.
Latvijas premjers Māris Kučinskis uzsvēra, ka mūsu valstij šis ir ārkārtīgi nozīmīgs projekts, kura īstenošanai viņš personīgi sekošot līdzi.
ES Transporta ģenerāldirektorāta vadītājs Henriks Hololejs LTV uzsvēra projekta būtiskumu. „Latvija, tāpat kā Igaunija, Somija un Lietuva, ģeogrāfiski atrodas Eiropas nomalē, tāpēc jebkurš pastāvīgs savienojums, ko mēs varam izveidot, nāk mums par labu,” uzsvēra Hololejs. Pēc viņa teiktā, Rail Baltica projekts ilgtermiņā būs finansiāli izdevīgs, turklāt šādu dzelzceļa līnijas būvēšanu savulaik ierosināja nevis Eiropas Komisija, bet pašas Baltijas valstis.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.