Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā Bauskā, kas notika 21. novembrī, visaktīvāk tika apspriests trases alternatīvais A variants, kura novietojums pusgada laikā tika ievērojami uzlabots sadarbībā ar darba grupu – iedzīvotāju un novada domes pārstāvjiem, rodot puses apmierinošu risinājumu: skarot vismazāk īpašumu, vērtīgās lauksaimniecības zemes un viensētas.

Pilnsabiedrības RB Latvija eksperti – Rail Baltica  trases izpētes veicēji kopā ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem katrā no sabiedrisko apspriešanu sanāksmju norises vietām divas stundas pirms sanāksmes sniedz individuālas konsultācijas. Sanāksmē kopumā piedalījās ap 70 baušķenieku, bet individuālās konsultācijas izmantoja ap 40 interesentu.

Ar potenciālu nākotnē

Neils Balgalis, pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, iepazīstinot ar rekomendējamo Rail Baltica trases novietojumu Bauskas novadā, iepazīstināja ar jaunumiem kopš pavasarī notikušās sākotnējās sabiedriskās apspriedes, kad tika saņemti iesniegumi un priekšlikumi gan par Pētermuižas parku, gan lauksaimniecības zemju un īpašumu skārumu, to starp viensētu. Pēdējā pusgada laikā darba grupā kopā ar pašvaldības pārstāvjiem izstrādāts rekomendējamais Rail Baltica novietojums Bauskas novadā – A alternatīvas variants. Šis risinājums skar vismazāk īpašumu un vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ir ar potenciālu nākotnē attīstīt gan reģionālo pasažieru staciju, gan saimniecisko darbību. N. Balgalis paskaidroja, ka projekta ietvaros tiks izbūvēta trase, kuru pēc tam būs iespējams izmantot arī reģionālas nozīmes pārvadājumiem. Publicētajās kartēs, kas ietver nākotnes vīzijas par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, Bauska ir iezīmēta kā iespējamā reģionālo pārvadājumu stacija, norādīja eksperts. Trases novietojuma risinājumam ir pietiekoši daudz pārliecinošu argumentu un tas vairāk atbilst Bauskas novada domes deputātu izvirzītajiem kritērijiem, tas skar mazāk māju, neiet caur blīvi apdzīvoto Pētermuižas teritoriju un ir attālu no Pētermuižas jeb Viesturu parka, kuram ir pašvaldības nozīmes aizsargājama dabas objekta statuss. Trases variants paredz transporta un infrastruktūras koridoru savietošanu ar plānoto E67 posma A4 (Saulkalne-Bauska (Ārce)) jeb ViaBaltica autoceļu un Bauskas apvedceļu, līdz ar to zeme var tikt izmantota racionālāk un efektīvāk. Rekomendējamais trases variants izvēlēts, balstoties uz apsvērumiem „iedzīvotāji, vide, ekonomika”, skaidroja eksperts.
Gala lēmumu par to, vai atbalstīt šo alternatīvu, nākamā gada pavasarī pieņems pašvaldība, piebilda N. Balgalis.
Jau ziņojām, ka pavasarī notikušās Rail Baltica sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā no iedzīvotājiem, pašvaldībām un komersantiem tika saņemti daudzi iesniegumi un ierosinājumi trases novirzīšanai. Tie tika „likti uz Rail Baltica kartes” un vērtēti, izvērtējot katru skarto māju un zemes gabalu, vai tie būtiski uzlabos Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūves iespējas. Bauskas novadā iedzīvotāji aktīvi izteica viedokli par Rail Baltica alternatīvām, kas iniciēja pašvaldību izveidot darba grupu, iesaistot kopīgā darbā pagastu pārvalžu vadītājus, iedzīvotāju pārstāvjus, deputātus, teritorijas plānotājus, kā arī novada domes priekšsēdētāju A. Ābelnieku.  Diskusiju rezultātā tika rasts jauns risinājums A alternatīvas Mēmeles upes šķērsojumam, kā arī izstrādāt risinājumi īpašumu piekļuves nodrošināšanai, esošo valsts, pašvaldības un privāto ceļu šķērsojumiem.

Bez būtiskas ietekmes, ar zvēru pāreju

Evija Brante, SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE) eksperte, iepazīstināja ar IVN ziņojumu un tā secinājumiem. E. Brante skaidroja, kā tika izvērtētas vairākas alternatīvas un ieteikta piemērotākā. Eksperte īsumā raksturoja IVN ziņojumā izvērtētos vides aspektus: ģeoloģiju, gaisa kvalitāti, vibrācijas, elektromagnētisko starojumu, troksni, dabas vērtības (t.sk., sugas un biotopus), kultūrvēsturisko mantojumu. Ietekme uz hidroloģiskajiem apstākļiem un virszemes ūdenstecēm ir nebūtiska, skaidroja viņa. Ir paredzēti pasākumi pavasarī nārstojošo sugu migrācijas ietekmes samazināšanai Mūsā un Mēmelē tiltu būvniecības laikā. Savukārt, lai trases būvniecības vai ekspluatācijas laikā novērstu Mūsas un Mēmeles krastu noslīdeņus vai nogruvumus, kā arī iespējamo krastu izskalošanos, ir paredzēti krastu nostiprinājumi tiltu balstu izbūves zonā un nogāžu nostiprināšana šķērsojuma vietā.
Nav paredzama būtiska ietekmes uz gaisa kvalitāti nedz būvniecības, nedz trases ekspluatācijas laikā, teica eksperte. E. Brante skaidroja: tā kā Latvijā nav likumdošanas, kas normētu vibrāciju apjomu, izpētē tika izmantota Vācijas pieredze. Modelējot situāciju būvniecības un trases lietošanas laikā, eksperti secinājuši, ka 12 m no būvdarbu vietas vibrācija neietekmē pat visjūtīgākās ēkas, bet ekspluatācijas laikā – 20 m robežās no ārējās sliedes nav ietekmes nedz uz ēkām, nedz cilvēkiem (no vilcieniem, kuri kursē ar maksimālo ātrumu 240 km/h), bet vietās, kur ātrums samazināts jeb, kur vilcieni brauks lēnāk, šāda ietekme samazinās jau no 5 m robežas no ārējās sliedes, kas ir ievērojami mazāk kā plānotā dzelzceļa nodalījuma josla.
Tā kā Rail Baltica trases posms šķērso Skuķēnu mežu, lai samazinātu ietekmi uz migrācijas koridoriem, šai meža masīvā tiek paredzēta zvēru pāreja – risinājums, kāds Latvijā līdz šim vēl nav bijis, bet ir ierasta prakse citās valstīs.

Analizēta juridiskā bāze

Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja Borenius pārstāvis, klātesošos iepazīstināja ar apjomīgo pētījumu, kuru juristi veica pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma, analizējot esošos normatīvos aktus un praksi Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, kas skar īpašumu atsavināšanu. Edgars Pastars, iepazīstinot ar apjomīgā pētījuma secinājumiem, klāstīja, ka Latvijas likumdošana īpašumu atsavināšanai un taisnīgas atlīdzības noteikšanai kopumā atbilst citu ES valstu praksei un nodrošina Satversmes 105. panta prasības, t.i., šī prakse ir vērtējama kā laba, kā arī iepazīstināja ar īpašumu atsavināšanas un kompensāciju kārtību un priekšlikumiem likumdošanas pilnveidei. Vairāk par Borenius pētījumu varat lasīt šeit.

Nākamgad sāks trases projektēšanu

Kaspars Vingris, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta projektu vadītājs, klātesošos iepazīstinot ar Rail Baltica projekta gaitu, norādīja, ka Eiropas Komisija atbalstījusi finansējuma piešķiršanu projekta 1. kārtai, 24. novembrī Tallinā parakstot finansēšanas līgumu par 442 miljona eiro Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma piešķiršanu jaunbūvējamajam Eiropas sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam. „Tas nozīmē, ka varēsim pilnvērtīgi uzsākt projekta realizāciju. Rail Baltica projekta ieviešanas grafiks paredz, ka nākamgad noslēdzas projekta nacionālā izpēte, pašvaldības pieņem lēmumu par konkrēto trases novietojumu un jau nākamgad varam sākt trases projektēšanu, līdz 2019. gadam pabeigt zemju atsavināšanu, bet 2025. gadā jau braukt pa jaunbūvēto Rail Baltica,” ar projekta ieviešanu iepazīstināja Satiksmes ministrijas projekta vadītājs.
Jau ziņots, ka Rail Baltica pirmajā kārtā Latvijai piešķirtie Briseles miljoni eiro galvenokārt tiks izmantoti „Centrālā posma” dzelzceļa posma būvniecībai no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai, kuru plānots sākt būvēt 2018. gadā un pabeigt līdz 2022. gadam. K. Vingris piebilda, ka Pierīgas zemju, kuras tieši skar Rail Baltica trase, atsavināšanas process varētu sākties 2017. gadā.

Daudz jautājumu

Vecsaules pagasta iedzīvotāja Ineta Niedra izteica pateicību N. Balgalim un pilnsabiedrības RB Latvija pārstāvei Kristīnei Casno par sadarbību ar iedzīvotāju darba grupu un Bauskas novada darba grupu optimāla trases risinājuma izstrādē.
Sanākušie novada iedzīvotāji interesējās par iespējamo Bauskas dzelzceļa staciju, N. Balgalis atbildēja, ka pirmais solis ir izveidot starptautisko dzelzceļa līniju un tālākā nākotnē var domāt par reģionāliem satiksmes risinājumiem.
Bauskas novada domes deputāts Uldis Kolužs interesējās, kā, uzsākot projekta īstenošanu un dzelzceļa būvniecību, tiks ietekmēts ielu stāvoklis un satiksme pilsētā. Uz to N. Balgalis atbildēja, ka plānotā dzelzceļa trases būvniecība un apvedceļa būvniecība ir divi dažādi projekti, un šobrīd nav iespējams atbildēt par apvedceļa izbūves termiņiem. Taču N. Balgalis norādīja, ka transporta plūsma dzelzceļa būvniecības laikā tiks nodrošināta tā, lai netraucētu pilsētas satiksmi. E. Brante piebilda, ka būvmateriālu transportēšanas ceļi un maršruti ir atkarīgi no būvniecības tehnoloģijas un šobrīd ir pāragri spriest par konkrētiem transportēšanas ceļiem. Arnis Skrastiņš, pilnsabiedrības RB Latvija izpētes vadītājs, paskaidroja, ka, tiklīdz tiks izbūvēta dzelzceļa zemes klātnes pamatne, transportēšanas vajadzībām tiks izmantots tikai dzelzceļa trases koridors. Tāpēc viņš klātesošos aicināja iepazīties ar ziņojumā ietvertajiem tehnoloģiskajiem piemēriem.
Kāds sanāksmes dalībnieks interesējās, vai pietiks līdzekļu, lai tiktu segtas visas nepieciešamās kompensācijas. Uz to Kaspars Vingris, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta projektu vadītājs, norādīja, ka kompensācijas lielums šobrīd nav zināms, jo būs atkarīgs no izvēlētā trases varianta, bet „satraukumam par to, ka līdzekļi kompensācijām varētu arī nepietikt, nav pamata”. N. Balgalis papildināja, ka Bauskas novada teritorijā neviena dzimtas māja netiks nojaukta, un paskaidroja, ka atsavināšana notiks par taisnīgu atlīdzību un kompensācijas apmērs tiks noteikts, vienojoties ar katru nekustamā īpašuma īpašnieku, tikai pēc tam, kad tiks izvēlēta konkrētā trases alternatīva.
Dainai Nikolājevai interesēja, kādi līdzekļi ir plānoti pievadceļu izbūvei un, vai plānotie pievadceļi, kas būs paredzēti kopējai lietošanai, tiks noteikti kā valsts vai pašvaldības nozīmes ceļi, un kas atbildēs par ceļu uzturēšanas kārtību. Uz to jurists Edgars Pastars paskaidroja, ka ceļi, kas tiks izbūvēti projekta laikā, tiks realizēti, izmantojot valsts finansējumu. Satiksmes ministrijas eksperts Kaspars Vingris piebilda, ka ceļu klasifikācija ir atkarīga no konkrētās situācijas: tie var būt valsts autoceļu pievadi, kas arī tiek klasificēti kā valsts autoceļi, gan arī kā pašvaldību un privātie ceļi.
Cits sapulces dalībnieks norādīja, ka demonstrētajās prezentācijās neesot iekļauta atzīme par informācijas avotiem saistībā ar projektā izmantotajiem pētījumu datiem un rezultātiem. Uz to E. Brante atbildēja, ka iedzīvotājiem kopš 2015. gada 11. novembra ir iespēja iepazīties ar izstrādāto ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Ziņojumā ir izmantoti gan statistikas dati, gan modelēšanas rezultāti. Trokšņa un gaisa piesārņojuma jomā ir izmantoti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, savukārt izvērtējot vibrāciju ietekmi, tiek izmantoti Vācijā spēkā esošie normatīvi.

Jau ziņots, ka no 11. novembra līdz 11. decembrim notiek jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās (Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novads un Rīga), kuras skar jaunbūvējamā trase.
IVN ziņojumu apspriedei sagatavojuši trases pētnieki – pilnsabiedrība RB Latvija un SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.

Papildu informācijai:
Ar IVN ziņojumu un tam pievienotajiem materiāliem detalizētāk varat iepazīties šeit.

Google Map kartē apskatāmas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica visas alternatīvas. Karte pieejama šeit

Vizualizācijas, kā, iespējams, nākotnē izskatīsies Rail Baltica, skat. šeit

Rakstiskus priekšlikumus vai viedokļus par ziņojumu var iesniegt līdz 2015. gada 11. decembrim LR Satiksmes ministrijā, sūtot tos pēc adreses Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1743, (tālrunis 67028275, elektroniskā pasta adrese: kaspars.vingris@sam.gov.lv, tīmekļa vietne www.sam.gov.lv), un Vides pārraudzības valsts birojā Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045 (tālrunis 67321173, elektroniskā pasta adrese: vpvb@vpvb.gov.lv, tīmekļa vietne www.vpvb.gov.lv