Bauskas novada pašvaldības darba grupa ir veiksmīgi sadarbojusies ar jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma projekta Rail Baltica pētniekiem – pilnsabiedrības RB Latvija pārstāvjiem, izstrādājot optimālu trases novietojuma variantu, kuru pašvaldība gatava atbalstīt.

Par to, atsaucoties uz Bauskas novada domes priekšsēdētāja Raita Ābelnieka (NA) teikto, raksta portāls Bauska24.lv.
Ābelnieks skaidrojis, ka pašvaldības izveidotā darba grupa ir veiksmīgi sadarbojusies ar pilnsabiedrības RB Latvija pārstāvjiem un tā rezultātā izstrādāts trases novietojuma variants, kas skar mazāk privātīpašumus nekā abi sākotnēji piedāvātie divi risinājumi. Tāpēc pašvaldība kopumā pauž pozitīvu attieksmi pret šo projektu. „Pašlaik mums ir svarīgi, lai netiktu mainīta sākotnēji paredzētā Latvijas-Lietuvas robežas šķērsojuma vieta,” uzsvēra pašvaldības vadītājs. Tāpat turpinās darbs pašvaldībā izveidotajā darba grupā par projekta Rail Baltica īstenošanu, piebildis Bauskas mērs.

Bauskas novada domē 18. septembrī  tika spriests par dzelzceļa maģistrāles Rail Balticanovietojumu pilsētas apkaimē. Kā raksta Bauska24.lv, sākotnēji Bauskas tuvumā tika piedāvāti divi maģistrāles Rail Baltica novietojuma varianti: zaļais un sarkanais, pret kuriem bija daudz iebildumu. Pašvaldības paspārnē tika izveidota darba grupa, kas, vairākkārt tiekoties un diskutējot, aicināja projekta attīstītājus izstrādāt trešo – kompromisa jeb dzelteno variantu. Galvenās prasības bija, lai sliedes atrodas līdzās iecerētajam Bauskas apvedceļam un tiktu pārsvarā izvietotas valsts mežu teritorijā, veidojot vienu transporta koridoru, kā arī dzelzceļa maģistrālei jāskar pēc iespējas mazāk privāto īpašumu. „Dzeltenajā variantā baušķenieku prasības ir maksimāli ievērotas,” apliecināja trases pētnieku – RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
„Dzeltenā versija ir labs risinājums, jo tajā saliktas kopā sliedes un autoceļš. Tas ir gan ekonomiski izdevīgāk, gan mazāk sāpīgi iedzīvotājiem,” apliecinājausi Ineta Niedra, viena no aktīvajām novada iedzīvotājām, kas gada sākumā aicināja iedzīvotājus iebilst maģistrāles novietojuma sākotnējiem variantiem.

Jau ziņots, ka jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvija eksperti  piecu mēnešu laikā, visā trases garumā, A un B trases variantiem, kā arī visām alternatīvām izveidojusi tehniskos risinājumus, nosakot dzelzceļa līnijas profilu un trašu aizņemtās teritorijas.  Plānošanas gaitā izdevies būtiski samazināt skarto privātīpašumu skaitu: no sākotnējiem 2000 īpašumiem trase skars  mazāk kā 1000 privātīpašumu. Izpēte ir pierādījusi, ka plānotajam dzelzceļam nav būtiska ietekme uz Natura 2000 teritorijām. Nodrošināta pieeja īpašumiem, plānojot piebraucamo ceļu tīklu un nodrošinot lauksaimniecības tehnikas piekļuvi. Novērsta arī lielo lauksaimniecības platību fragmentācija Zemgalē. Darbs tika veikts sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, organizējot vairāk nekā 40 darba grupu sanāksmes, kā arī veicot vairāk nekā 500 individuālu konsultāciju.

Šī gada oktobrī un novembrī sabiedrisko apspriežu sanāksmēs sabiedrība tiks plašāk iepazīstināta ar izpētes rezultātiem, kas tiek iekļauti Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumā, kam nākamgad sekos pašvaldību lēmumi, lai izvēlētu labāko Rail Baltica trases novietojumu Latvijā.

Kā pirms nedēļas Rīgā notikušajā starptautiskajā konferencē „Top Rail Baltica dzelzceļš” skaidroja trases pētnieku – RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, aktīvi iesaistoties pašvaldībām, iezīmējusies arī Rail Baltica projekta otrā kārta (pēc 2030. gada), kuras laikā tiktu veidots reģionālo staciju tīkls, arī loģistikas un ražošanas teritorijas. Pētnieku veiktie modelēšanas rezultāti liecina, ka no Rīgas pasažieru stacijas līdz lidostai būs iespējams nokļūt 12 minūtēs, līdz Jaunmārupei – 17 minūtēs, Bauskai – 50 minūtēs, bet līdz Salacgrīvai – stundas laikā. Darbs jāturpina, paredzot nepieciešamās teritorijas lokālplānojumos, piebilda eksperts.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.