Salacgrīvas novada domē 7. jūlijā notikušajā Salacgrīvas novada iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas sēdē jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvija eksperti prezentēja trases risinājumus: precizējumus, kas vairāk atbilstu iedzīvotāju interesēm.

Kā sanāksmes laikā informēja Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, precizētie trases risinājumi  1. jūlijā tika prezentēti Satiksmes ministrijā Nacionālajā vadības grupā, bet pilnīgāks trases plānojums varētu būt pieejams augustā, bet galīgais slēdziens – oktobrī.
„Mēs gribētu virzīt apspriešanai pašvaldībām (Limbaži, Sēja, Salacgrīva) šos risinājumus, lai tās kopā vienojas par variantiem, kuri būtu atbalstāmi,” teica eksperts. Esam izskatījuši visas ierosinātās izmaiņas Rail Baltica trasei Salacgrīvas novadā, piebilda N. Balgalis.

Diskusijas laikā par piedāvātajiem trašu variantiem Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs teica: „Uzsākot šo Rail Baltica apspriešanas un plānošanas procesu, aicinājām iesaistīties iedzīvotājus, tā tika izveidota šī darba grupa. Darba grupas dalībnieki ir gatavi ziedot savu laiku, analizēt notiekošos procesus un pēc visu kopējiem ieteikumiem pašvaldības deputātiem būs vieglāk pieņemt lēmumu. Dome ir gatava sadarboties ar darba grupu un ekspertiem. Pašvaldība nevar pieņemt lēmumu par kāda trases varianta atbalstīšanu pirms ietekmes uz vidi novērtējuma gala ziņojuma, kurā mēs ieraudzīsim atbildes uz daudziem jautājumiem, kas šobrīd vēl nav skaidri.” D. Straubergs ieteica izstrādāt SVID analīzi, lai izgaismotos visi plusi un mīnusi trases skartajām teritorijām, iespējams, pat veidojot nelielu darba grupu šim mērķim.

Salacgrīvas uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš papildināja diskusiju, sakot: „Es gribu vērst uzmanību uz to, par ko mēs līdz šim esam pārāk maz runājuši: Rail Baltica ir ne tikai dzelzceļa līnija, ir jārunā arī par pievedceļiem u.c. jautājumiem, kuri ietekmēs daudz plašāku iedzīvotāju loku. Tikko Somijā biju dzelzceļa muzejā – somiem pēc 2. Pasaules kara viens no galvenajiem uzdevumiem bija visiem spēkiem attīstīt dzelzceļu, jo viņi uzskatīja: dzelzceļš ir viens no ekonomiskās stabilitātes pamatiem. Šāda pieeja ir attiecināma arī mūsdienās, un tam ir arī savs ekonomiskais pamatojums.”

Salacgrīvas pašvaldības un iedzīvotāju darba grupas koordinatore, aktīva vietējā iedzīvotāja Vīva Ieviņa sēdes laikā ierosināja: „Tā kā pašvaldībai nav informācijas par īpašumiem, kurus īpašnieki ir gatavi nodot kompensāciju fondam, mans ierosinājums pašvaldībai būtu kaut kā akcentēt šo jautājumu, radīt datu bāzi par īpašumiem, kurus neskar neviens no Rail Baltica variantiem, bet kuru īpašnieki labprāt savu īpašumu izdevīgi realizētu.”

Nākamās darba grupas sēdes paredzētas augustā, un šajās sanāksmēs labprāt redzētu piedalāmies arī Limbažu darba grupas dalībniekus, jo 7. jūlija sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka būtu jārunā arī par Rail Baltica trases risinājumiem Liepupes apkārtnē, par Tūjas staciju u. c. jautājumiem, kas skar Limbažu apkaimes iedzīvotājus.

Jau ziņots, ka līdz šā gada rudenim turpinās Rail Baltica projekta izpētes darbi: tiks veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.
Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.
Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.