Pilnsabiedrība RB Latvija uzteic pilsonisko iniciatīvu: veidot darba grupas novados Rail Balticatrases plānošanas laikā, jo tādējādi iedzīvotāji tieši līdzdarbosies plānoto trašu izpētē un pārliecināsies, kā tiek ievērotas pušu intereses, lai Latvijas interesēm izvēlētos visatbilstošāko un vislielāko labumu sniedzošo trases variantu.

„Šādas darba grupas ir ideāls formāts, lai veidotu konstruktīvu sadarbību un visu pušu iesaisti trases koridora tālākā izpētē. Ir saprotams, ka iedzīvotāju vidū, kurus varētu skart trase, ir satraukums, jo šobrīd turpinām pētīt un nav lēmuma, kur tieši atradīsies 40 – 60 m platais dzelzceļa sliežu koridors. Tāpēc līdzdarbošanās turpmākā izpētes procesā, kura rezultātā tiks noteikta precīza trases atrašanās vieta, dos konkrētākas atbildes kā plānojums veidojas, mazinot iedzīvotāju satraukumu. Pašvaldības un iedzīvotāju kopīgi veidota darba grupa varētu tikt izveidota arī Salacgrīvā, kur tikšanās paredzēta 21. aprīlī,” informē Neils Balgalis, pilnsabiedrības RB Latvija,kura veic jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica Latvijas posma detalizēto tehniskā izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu, telpiskās plānošanas eksperts.

11. aprīlī RB Latvija eksperti piedalījās iedzīvotāju iniciētajā apspriedē Bauskas novadā un izteica priekšlikumu veidot darba grupu Rail Baltica  trases plānojuma apspriešanai un izvērtēšanai šajā novadā. Tagad zināms, ka pašvaldības ārkārtas sēdes laikā tika izveidota Latvijā pirmā pašvaldības un iedzīvotāju darba grupa 13 cilvēku sastāvā. Jaunizveidotā darba grupa piedalīsies sēdēs, kas saistītas ar Rail Baltica projekta tehniskās izpētes procesu, ietekmes uz vidi novērtējumu, lokālplānojumu izstrādi pašvaldības teritorijai, sniedzot viedokli pašvaldības deputātiem un gatavojot priekšlikumus atbildīgām institūcijām.

„Iedzīvotājiem un vietvarām ir daudz priekšlikumu un viedokļu par trases novietojumu konkrētā novada ietvaros, arī citās pašvaldībās rekomendējam veidot darba grupas. Ir iespējami divi pilsoniskās iniciatīvas veidi: ieinteresētās puses apvienojas un sadarbojas ar trases plānotājiem vai arī otrs veids – iedzīvotāji, sadarbībā ar novadu pašvaldībām, veido darba grupas”, komentē Neils Balgalis.
Jau ziņots, ka arī Daugmalē izveidojusies interesentu grupa, kas sadarbojas ar pētniekiem, spriežot par optimālāko Daugavas šķērsojumu.
„Latvijā šī būs pirmā pieredze, kad plānošanas darbā tiek iesaistīti iedzīvotāji. Sākotnējās apspriešanas laikā saskārāmies ar Latvijas sabiedrībā jau iesakņojušos stereotipu, ka viss jau ir izlemts un rīt pa „manu sētu” brauks traktori, kas būvēs dzelzceļu. Jāuzsver, ka esam uzrunājuši sabiedrību piecus gadus pirms Rail Baltica būvniecības sākuma: tas ir pietiekams laiks viedokļu, priekšlikumu izteikšanai un uzklausīšanai, kā arī izsvērtu lēmumu pieņemšanai. Esošā lielā aktivitāte liecina par Latvijas sabiedrības pilsonisko briedumu un izpratni, ko nozīmē sadarbība, veidojot nozīmīgas transporta būves, kuras kalpos mums un nākamajām paaudzēm,” uzsver N. Balgalis.

Jau informēts, ka februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās, kuras nākotnē skars Rail Baltica trase, notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, un iedzīvotāji un pašvaldības tika aicināti izteikt savus priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.

Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.

Kopš pagājušā gada norit projekta Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, kuru veic  pilnsabiedrība RB Latvija. Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un „veco” sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u.c.) un veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), lai septembrī – oktobrī kopā ar IVN ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).