Noslēgusies Latvijas vēsturē demokrātiskākā sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kas 15 pašvaldībās, kuras nākotnē varētu skart jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica trase, pulcēja rekordlielu interesentu loku – tajās piedalījās 5100 iedzīvotāji.

„Sešpadsmit tikšanās reizēs pašvaldībās esam lauzuši stereotipu, ka jau viss ir izlemts un rīt pa „manu sētu” brauks traktori, kas būvēs dzelzceļu. Esam iesaistījuši sabiedrību projekta apspriešanā piecus gadus pirms Rail Baltica būvniecības sākuma: tas ir pietiekams laiks viedokļu un priekšlikumu izteikšanai un uzklausīšanai. Lielā aktivitāte liecina par Latvijas sabiedrības pilsonisko briedumu un izpratni, ko nozīmē sadarbība,” preses konferencē, kas veltīta sākotnējās sabiedriskās apspriešanas noslēgumam, sacīja Neils Balgalis, projekta izpētes uzņēmuma – pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts.
Jau ziņots, ka kopš pagājušā gada norit projekta Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, kuru veic  pilnsabiedrība RB Latvija. No 13. februāra līdz 15. martam pašvaldībās, kuras skar plānotā Rail Baltica trase, notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās iedzīvotāji un pašvaldības tika aicinātas izteikt savus priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu. Pētnieki apspriedēm bija piedāvājuši divus iespējamos trases novietojumus Latvijas teritorijā, kas 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.

Daudz priekšlikumu

Projekta izpētes grupas pārstāvji informēja, ka ir saņemti daudzi priekšlikumi, piemēram, 515 e-pasti, gandrīz 400 vēstules pētnieku un Vides pārraudzības valsts birojā, kā arī 243 zvani uz informatīvo tālruni. Priekšlikumi, kas attiecas uz vidi nonāks Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), kura eksperti, izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) programmu, tos vērtēs. Savukārt priekšlikumus par nekustamo īpašumu kompensāciju jautājumiem vērtēs Satiksmes ministrija, nepieciešamības gadījumā iesaistot arī citas ministrijas, lai izstrādātu to risinājumus, bet citi priekšlikumi tiks izvērtēti, turpinot darbu pie detalizētas trašu variantu izstrādes.
Gan sabiedriskajās apspriedēs, gan pa saziņas līdzekļiem visbiežāk uzdotie pieci jautājumi bijuši: vai trase skars manu īpašumu, kādas būs kompensācijas un atsavināšana, kāds būs troksnis un vibrācija no vilcienu satiksmes, kādi būs tehniskie risinājumi un kā var piedalīties procesā.
Arnis Skrastiņš, RB Latvija izpētes grupas vadītājs, piebilda, ka sanāksmēs saņemti arī daudzi konstruktīvi priekšlikumi trases novietojumam Latvijā. Piemēram, ļoti aktīvi ir bijuši Salacgrīvas iedzīvotāji, kuri arī sociālajos tīklos izvērsuši aktivitātes, aicinot lemt par stacijas izveidi, Bauskas puses iedzīvotāji rosinājuši savietot Rail Baltica un Bauskas apvedceļu vienotā transporta koridorā, Rīgā – atteikties no tuneļa būvniecības Āgenskalnā, bet Daugmalē izveidojusies interesentu grupa, kas sadarbojas ar pētniekiem, spriežot par optimālāko Daugavas šķērsojumu.
Apkopoti ne tikai iedzīvotāju priekšlikumi, bet arī pašvaldību attieksme par Rail Baltica būvniecību. No 15 pašvaldībām, kurās četru nedēļu garumā notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, pozitīva attieksme ir 10 pašvaldībām, neitrāla attieksme – trijām pašvaldībām (Limbažu novads, Sējas un Baldones novads), bet negatīvu attieksmi pauduši Mārupes un Ķekavas novadi.

Satrauc kompensāciju jautājums

Viens no visaktuālākajiem jautājumiem iedzīvotājiem bija par kompensācijām tiem, kurus ietekmē vai skar Rail Baltica trase. Eksperti atgādināja, ka līdz 2015. gada beigām plānots izvēlēties vienu trases variantu, pašvaldībās pieņemot lēmumus par plānotās darbības akceptu. „2015. gada beigās būs zināms izvēlētais trases variants un dzelzceļa nodalījuma josla ( 40-60 m josla, kura norobežota ar žogu), šim variantam tiks izveidots precīzs saraksts ar skartajiem īpašumiem atsavināšanas procesam,” teica N. Balgalis.
Katrā no sabiedriskajām apspriedēm tika skarts jautājums par to, vai un ko kompensēs tiem zemju un būvju īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas dzelzceļa nodalījuma joslu tuvumā. N. Balgalis atgādināja, ka šobrīd normatīvie akti neparedz kompensācijas īpašniekiem gar Rail Baltica trasi, kuri netiek atsavināti. Tāpēc ir plānots, ka Satiksmes ministrija apkopos saņemtos kompensāciju jautājumus un kopā ar citām iesaistītajām ministrijām strādās pie kompensāciju sistēmas pilnveidošanas.
„Atsavināšanas process balstās uz trim principiem – individuāla pieeja, tirgus cena un sadarbība. Nosakot atlīdzību – katrs gadījums ir individuāls, bet viss notiek normatīvajos aktos noteiktajos ietvaros,” teica N. Balgalis.

Līdz sabiedriskajai apspriešanai rudenī daudz veicamu darbu

Līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un „veco” sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u.c.) un veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), lai septembrī – oktobrī kopā ar IVN ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.
Evija Brante, SIA Estonian, Latvian&Lithuanian Environment eksperte, stāstīja, ka sanāksmēs daudz runāts un saņemti priekšlikumi par trases ietekmi uz vidi. Daudz jautājumu bijis par ietekmi uz dzīves kvalitāti: trokšņiem un vibrāciju, daudzi pauduši rūpes par trases ietekmi uz ainavu, tika jautāts, vai netiks sabojātas esošās meliorācijas sistēmas. Baldones un Inčukalna iedzīvotājus uztraucis, vai būvniecība neradīs kaitējumu videi radioaktīvo atkritumu glabātuves Radons un gudrona dīķu tuvumā.
Eksperte norādīja, ka līdz marta beigām tiks izstrādāta IVN programma: darba uzdevums vairāk nekā 50 ekspertiem, kuri līdz augustam vērtēs paredzētās darbības ietekmi uz vidi, ainavu un bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un kultūras mantojumu, cilvēka drošību un veselību un dzīves kvalitāti (trokšņi, vibrācijas, piesārņojums u.c.). Veicot paredzētās darbības vietu apsekojumus un lauku darbus, apkopojot un analizējot dažādās datubāzes pieejamo informāciju un datus, izmantojot iepriekš veikto pētījumu un projektu rezultātus, apkopojot un vērtējot citu valstu pieredzi lielu līnijveida objektu ietekmes uz vidi novērtējumā, kā arī veicot modelēšanu un prognozēšanu, ekspertu darba rezultāti un vērtējums tiks apkopots IVN ziņojumā, augustā sniedzot alternatīvu salīdzinājumu.

Nobeigumā izpētes grupas eksperti izteica pateicību visiem Latvijas iedzīvotājiem un pašvaldībām, kas aktīvi piedalījās sākotnējā sabiedriskajā apspriešanās un izteica savus priekšlikumus, kuri tiks vērtēti, lai līdz gada beigām varētu vienoties par vienu vislabāko risinājumu – gan ekonomiski izdevīgāko, gan sabiedrības interesēm atbilstošāko –  Rail Baltica trases novietojumam, kas sniegs ieguldījumu biznesa un iedzīvotāju ienākumu izaugsmē.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Latvijai pēc 2011. gada priekšizpētes aplēsēm tas izmaksātu vismaz 1,3 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija  varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.