Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļš Rail Baltica pildīs nozīmīgu uzdevumu – sasaistīs Baltijas valstis ar Eiropu, jo šobrīd Baltija ir izolēta no Eiropas transporta tīkla.

To intervijā laikrakstam Diena teica Eiropas Savienības (ES) transporta komisāre Violeta Bulca.

ES amatpersona sarunā atgādināja, ka Rail Baltica koridors ir viens no deviņiem koridoriem, ko Eiropas Komisija nolēma atbalstīt pēc garām sarunām, kas tika pabeigtas pagājušajā gadā. „Tas ir ES valstu kompetencē – iedzīvināt šos deviņus koridorus, jo tas ir pirmais solis uz vienotu transporta telpu, kas ir noteicošais apstāklis vienotam Eiropas tirgum,” teica V. Bulca.
Runājot par Rail Baltica projekta nozīmīgumu, kad visās trijās Baltijas valstīs tiks uzbūvēts jauns, Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļš līdztekus no Padomju laikiem „mantotam” 1520 mm sliežu platuma  dzelzceļam, komisāre teica: „Rail Baltica pildīs nozīmīgu uzdevumu – sasaistīs Baltijas valstis ar Eiropas transporta tīklu. Patlaban jūs esat diezgan izolēti. Piemēram, Latvijas dzelzceļš ar Eiropu nav pārāk savienots. Jā, jūs esat labi savienoti ar Krieviju, bet neesat savienoti ar ES dalībvalstīm, kas ir nozīmīgs apstāklis, lai vispār runātu par kādu savienību. Šis ir ļoti svarīgs koridors, esmu priecīga, ka visas trīs Baltijas valstis savā starpā tik labi spēj sadarboties. Mēs ceram, ka tas viss īstenosies tieši tādā veidā, kā iepriekš nolemts, tādos termiņos, kā to paredz Transeiropas transporta tīkls.”

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Latvijai pēc 2011. gada priekšizpētes aplēsēm tas izmaksātu vismaz 1,3 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija  varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.