Izvērtējot vairāk nekā 50 iespējamos trases novietojuma variantus Latvijā, pabeigts pirmais no detalizētas tehniskās izpētes posmiem – jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica daudzkritēriju analīze. 

Turpmākai detalizētai izpētei un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesam, kā arī sabiedriskajai apspriešanai, kas sāksies pēc pāris nedēļām, izstrādāti divi Rail Baltica trases varianti.
Izvērtēšana tika veikta ar mērķi, lai atrastu optimālo trases novietojumu Latvijas teritorijā, kas būtu līdzsvarā starp trases lietotāju, vietējo iedzīvotāju, vides interesēm, atbilstu valsts un pašvaldību ilgtermiņa plāniem un būtu samērojams no izmaksu viedokļa, atceroties, ka Rail Baltica  jākalpo Latvijai biznesa un privāto ienākumu palielināšanai.
Par to, kā top Rail Baltica Latvijā, 21. janvārī mediju pārstāvjiem stāstīja Arnis Skrastiņš, pilnsabiedrības RB Latvija, kas veic Rail Baltica Latvijas posma detalizēto izpēti, izpētes darba grupas vadītājs Latvijā un telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Neils Balgalis atgādināja, ka RB Latvija eksperti Latvijas posma detalizēto izpēti sāka, pamatojoties uz Lielbritānijas konsultāciju uzņēmuma Aecom Ltd.  pētījumu  par Eiropas platuma (1435 mm) sliežu ceļa izbūves iespēju Rail Baltica koridorā, kurā bija iezīmēts viens trases variants un bija noteiktas vietas, kurās trase šķērsos Latvijas robežu. Tāpēc vairāk nekā 40 eksperti (projektu vadītāji, dzelzceļa inženieri, ekonomisti, finansisti, vides speciālisti, telpiskās plānošanas eksperti, kartogrāfi, ceļu inženieri, elektroapgādes inženieri u.c.) analizēja, kurš trases novietojuma variants Latvijai būtu lietderīgāks. Kopumā tika izvērtēti 760 km sliežu ceļu, piemēram, Latvijas ziemeļu daļā izvērtējot 33 variantus, bet dienvidu pusē – 15 trašu variantus, kā arī 8 variantus ievadiem Rīgā. Turpmākai izvērtēšanai ir piedāvāti 410 km jeb divi iespējamie dzelzceļa līnijas varianti (iespējami taisnāks un ātrāk „izbraucams”, videi un iedzīvotājiem draudzīgākais maršruts).

Jāpiebilst, ka Rail Baltica pamattrase 190 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas un Bauskas novadu pašvaldību teritorijas.

Lai sasniegtu optimālāko risinājumu, tika vērtēta infrastruktūras pārvaldība (kādas būs būvniecības un uzturēšanas izmaksas), ņemti vērā valsts un pašvaldību attīstības plāni vietās, kur dzelzceļš tās šķērsos, izvērtēti iespējamie trašu novietojumi gan pēc kadastra reģistra datiem, gan no uzņēmējdarbības un vides viedokļa. Respektējot īpašuma aizsardzības principu, izvērtējot secināts, ka sākotnēji iekļauto 4200 īpašumu vietā, iespējams skart tikai ap 2000 īpašumu maksimālajā trases izbūves scenārijā. „Mums ir izdevies izvairīties no blīvi apdzīvotu vietu skaršanas,” piebilda N. Balgalis. Par izcilu sasniegumu par uzskatīt samazināto ietekmi uz vidi: sākotnējais trases novietojums šķērsoja aizsargājamās dabas teritorijas 93 ha platībā, šobrīd skars vien 5 ha. Tātad par 88 ha būtiski samazināta ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijām Natura 2000.

Arnis Skrastiņš, pilnsabiedrības RB Latvija izpētes darba grupas vadītājs Latvijā, rezumējot norādīja, ka izvēlētie trašu varianti visā tās garumā ir visoptimālākie, jo „veido sabalansētību starp sabiedrības, vides un biznesa interesēm”. Viņš piebilda: „Šobrīd atrodamies izpētes procesā, lai atrastu visām pusēm vislabāko variantu, un, lai pēc 4-5 gadiem varētu sākt būvniecību. Mums vēl daudz darba jāpaveic: izvēlētie divi trašu varianti nodoti tālākai detalizētai izpētei, februāra beigās sāksies IVN procedūra, kuru paredzēts pabeigt šī gada beigās, februārī sāksim apkopot arī jautājumus, kuros veidojas sabiedrības iebildumi: sāksim sabiedrisko apspriešanu pašvaldībās, kuras skars jaunbūvējamā trase.”

Apzinoties, ka, izmantojot Rail Baltica, būs iespējams patiesi integrēties ES dzelzceļa infrastruktūrā – ne tikai ātri, videi draudzīgi un ērti ceļot, bet arī piesaistīt dzelzceļa kravas, trases pieslēgumi ar Rīgu ir būtiski, jo iecerēts ne tikai savienojums ar starptautisko lidostu „Rīga”, bet arī ar jaunveidojamo multimodālo kravu termināli Salaspilī, kas nodrošinās kravu plūsmu uz Rīgas brīvostu. Šobrīd notiek saskaņošanas process, kurš no iespējamiem astoņiem savienojuma variantiem būtu galvaspilsētai visoptimālākais.

Potenciālo kravu piesaistei un loģistikas nozares attīstībai nākotnē par labu nāk tas, ka četrās vietās (Iecava, Vangaži, Salaspils un Skulte) jaunbūvējamā dzelzceļa līnija šķērso esošos 1520 mm sliežu ceļus, šīm vietām ir potenciāls veidoties par loģistikas centriem un radīt jaunas darba vietas reģionos Latvijā ilgtermiņā, līdztekus vismaz desmit tūkstošiem jaunu darba vietu, kas radīsies Rail Baltica projekta būvniecības gaitā. Jaunu industriālo teritoriju izveide iespējama ar Bauskas, Baldones, Cekules un Salacgrīvas tuvumā.
Kā norādīja eksperti, turpmākajā izpētes darbā nākamie soļi būs lokālplānojumu izstrāde, lai starptautisko projektu „saslēgtu” arī ar reģionālas nozīmes sliežu ceļiem, ekonomisko un finanšu aprēķinu veikšana, lai sagatavotos dzelzceļa projektēšanai.

Attīstot Rail Baltica projektu, februāra beigās Baltijas valstu kopuzņēmumam RB Rail jāiesniedz pirmais pieteikums ES līdzfinansējuma saņemšanai (t.s. CEF (Eiropas Transporta tīkla (TEN)  programmas Connecting Europe Facility (CEF)) pieteikums. Paredzēts, ka līdz 85 % no kopējām – 3.7 mljrd. eiro – Baltijas valstu izmaksām segtu ES).

Kā zināms, mūsu kaimiņvalstīs arī tiek veikts darbs Rail Baltica attīstībai: Igaunijā  jau ir izvēlēti iespējamie trašu varianti un aprīlī paredzēts noslēgt diskusijas par pievadiem Tallinai, bet Lietuvā izpētes process ir nule kā sācies.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, izbūvējot jaunu dzelzceļa līniju Baltijas valstīs un ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienojot metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija  varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.

Ar projekta gaitu varat iepazīties infografikā, kas atrodama šeit, sadaļā Vizuālie materiāli. Turpat atrodami un aplūkojami  IVN procesam ieteiktie divi Rail Baltica trašu varianti Latvijā.