Rail Baltica projekta ieviešanas gaitā Igaunijā dzelzceļa trases plānotāji veiksmīgi sadarbojas ar aktīvām vietējo iedzīvotāju grupām, lai sasniegtu labāko trases novietojuma variantu kaimiņvalstī.

Par to raksta Latvijas avīze, kuras korespondents apciemojis Igauniju, lai iepazītos ar jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica ieviešanas gaitu.

Jau ziņots, ka Latvijā Rail Baltica sākotnējā sabiedriskā apspriešana noslēdzās 15. martā, bet Igaunijā sākotnējās sabiedriskās apspriešanas procedūra noslēdzās pērn decembrī, un nākamajos mēnešos kaimiņvalstī sabiedrībai piedāvās konkrētu dzelzceļa trases variantu.

Kā raksta Latvijas avīze, Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, dzelzceļa trases apspriešana notiek pēc „vecā” likuma, kas dod iespēju pašvaldībai teikt galavārdu trases izvēlē. Vēlāk gan apstiprināts jauns likums, kas galavārdu paredz valdības lēmumam. Lai piemērotu jauno likumu, apspriešana būtu jāsāk no sākuma.
Rail Baltica trase Igaunijā stiepjas cauri trīs apriņķiem, tostarp Harju apriņķim, kur atrodas galvaspilsēta Tallina, Raplas apriņķim un Pērnavas apriņķim, kas robežojas ar Latviju. Pērnavas apriņķa iedzīvotāji, kur trase stiepsies aptuveni 110 km garumā, patlaban diskutējot ar plānotājiem un Igaunijas Ekonomikas ministriju par izmaiņām trases projektā. Trases pirmajā projektā dzelzceļa trase bija izveidota 20 km attālumā no pilsētas. Pašvaldība un iedzīvotāju iniciatīvas grupas panāca projekta izmaiņas.
Vietējo iedzīvotāju un pašvaldības „uzvara” esot izcīnīta, nodrošinot vilciena apstāšanos Pērnavā, kur tiks būvēta jauna stacija, tur apstāsies arī reģionālais vilciens. Tagad iniciatīvas grupa gribot panākt, lai trasi nebūvē purvā un lai tā apliec lauksaimniecības zemes un stiepjas pa veco dzelzceļa trasi. Pērnavas novada pašvaldība un vietējie cilvēki Rail Baltica būvniecību cauri apriņķim atbalsta, jo „šis dzelzceļš dos jaunas iespējas, tostarp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un tūristiem”.
Jāpiebilst, ka arī Latvijas novados sāk veidoties vietējo iedzīvotāju iniciatīvas grupas, kas aktīvi sadarbojas ar Rail Baltica trases plānotājiem, piemēram, Daugmalē iedzīvotāji nākuši klajā ar konstruktīviem priekšlikumiem kā labāk veidot Daugavas šķērsojumu.
Gandarīts par projektu ir arī Pērnavas vicemērs Romeks Kosenkraniuss: „Mēs priecājamies, ka Pērnavā apstāsies ātrgaitas vilciens. Cilvēki varēs Tallinā nokļūt 45 minūtēs, bet Rīgā – vienā stundā un 20 minūtēs. Patlaban šie braucieni prasa vairākas reizes ilgāku laiku. Tallinieši varētu pirkt Pērnavā īpašumu, strādāt Tallinā, kur maksā labākas algas. Un arī Rīgā. Rail Baltica ir mūsu iespēja. Pērnava būs „dzīva” nākamajos 20 gados,” saka amatpersona.  Zemes īpašuma jautājumi Pērnavas domei nerūpot, jo viss trases šķērsojums stiepjas pa valstij piederošu īpašumu, valsts šo zemi iznomās Igaunijas dzelzceļam uz 50 gadiem.
Mīko Peris, Rail Baltica projekta vadītājs Igaunijā, apliecina, ka arī kaimiņvalstī, tāpat kā Latvijā, cilvēkiem sākotnējās publiskās apspriešanās bijuši līdzīgi jautājumi un attieksme: jautājumi par dzelzceļa būvniecību, vairāki personiskā līmenī balstīti viedokļi, lai „tikai tas neskar manu pagalmu”. „Mēs informēsim tuvu trasei dzīvojošos cilvēkus par to, kā dzelzceļš ietekmēs viņu ikdienas dzīvi. Un parasti, kad cilvēki saprot šo ietekmi labāk, viņu pretestība samazinās,” teicis projekta vadītājs Igaunijā.

Vortālā railbaltica.info jau ziņots, ka pērn gada nogalē Igaunijā veiktajā aptaujā secināts, ka  84 % no Igaunijas iedzīvotājiem, kuri ir informēti par jaunbūvējamo Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektu Rail Baltica, atbalsta to, turklāt vairāk atbalstītāju ir cienījamā vecumā. Igauņi saskata izdevīgumu Rail Baltica projektā gan Igaunijas valstij, gan iedzīvotājiem: 70 % no aptaujātajiem novērtē pozitīvos ieguvumus, atzīstot, ka jaunbūvējamā dzelzceļa projekts sniegs lielākas un labākas iespējas ceļot, būs noderīgs preču tranzītam, savienos ar Eiropu un palielinās pārvietošanās ātrumu.

Jāatgādina, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Latvijai pēc 2011. gada priekšizpētes aplēsēm tas izmaksātu vismaz 1,3 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija  varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.