Salacgrīvas, Limbažu, Sējas un Inčukalna novadu pašvaldību pārstāvjiem bija liela interese par jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica un plānotās elektropārvaldes gaisvadu līnijas vienotā koridora ietekmi uz novadu un tā iedzīvotājiem, gan arī konkrēti jautājumi par Rail Baltica projektu šajos novados.

Satiksmes ministrijas telpās 27. maijā, piedaloties ministrijas amatpersonām, Rail Baltica trases pētniekiem – pilnsabiedrības RB Latvija ekspertiem, notika sanāksme ar Salacgrīvas, Limbažu, Sējas un Inčukalna novadu pašvaldību pārstāvjiem, kuri tika informēti gan par Rail Baltica projekta darba gaitu, gan tika diskutēts par jaunbūvējamā dzelzceļa ietekmi uz minētajām pašvaldībām.
Diskusijas laikā Sējas novada pašvaldība atkārtoti uzsvēra savu nostāju par Rail Baltica trasējuma novirzīšanu pa Sējas novada teritorijas plānojumā paredzēto trasi (caur Ādažu poligonu un aizsargājamo ainavu apvidu „Ādaži”). Kā norādīja pašvaldības pārstāvji, papildus iedzīvotāju satraukuma iemesls esot jaunbūvējamā dzelzceļa un 330 kV elektropārvaldes līnijas kopējais koridors, kas varot radīt summāro ietekmi uz vidi un sabiedrību, un šī ietekme varētu nebūt savietojama ar līdzšinējo dzīves vietu saglabāšanu.
Kā zināms, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Garkalnes, Ropažu, Stopiņu un Salaspils novados līdztekus projektam Rail Baltica tiek plānota elektropārvaldes gaisvadu līnija (330 kV) – vienotā koridorā ar vienu no Igaunijas – Latvijas trešā elektropārvades tīkla starpsavienojuma alternatīvām.
Pamatojoties uz Limbažu, Sējas un Inčukalna novadu pašvaldību ierosinājumu, tika nolemts rīkot atsevišķas tikšanās, lai spriestu par Rail Baltica un elektropārvaldes gaisvadu līnijas vienotā koridora tehnisko risinājumu iespējām un sīkāk izskaidrotu šo abu projektu ietekmi.
Runājot par jaunbūvējamā dzelzceļa projektu un tā novietojumu šajās Vidzemes pašvaldībās, kā risinājumu Salacgrīvas un Limbažu novada pašvaldības abu pašvaldību interesēs saskata tādu trases izvietojuma alternatīvu, ko veido Rail Baltica „A” un „B” trases kombinācija, iekļaujot pāreju no „B” trases varianta uz „A” variantu – lejpus Salacgrīvai (apejot Svētciemu un turpinoties dzelzceļa trasei pa „A” alternatīvu, apejot Liepupi). (Konkrētos Rail Baltica trašu variantus un kartes skat. vortāla railbaltica.info sadaļā Informācija/ Ietekmes uz vidi novērtējums)
Sējas un Inčukalna novadu pašvaldības ierosināja Gaujas šķērsojuma ietvaros paredzēt arī šķērsojumus gājēju, velo un auto transporta vajadzībām.
No pašvaldību pārstāvjiem izskanēja precizējošs jautājums par pašvaldību lokālplānojuma izstrādes procedūru un finansēšanu. RB Latvija pārstāvji apliecināja, ka visas ar pašvaldību lokālplānojuma izstrādi saistītās izmaksas tiks segtas no Rail Baltica detalizētās tehniskās izpētes līdzekļiem. 2017.gadā plānots uzsākt Limbažu novada teritorijas plānojuma grozījumus – Rail Baltica trases precīzais novietojums būtu iekļaujams plānojuma grozījumos, līdz ar to atsevišķs lokālplānojums Limbažu novadā nebūtu nepieciešams, piebilda trases plānotāji.

Jau ziņots, ka Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: tiek veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).