Pēc Satiksmes ministrijas (SM) pasūtījuma zvērinātu advokātu birojs Borenius izpētījis esošos normatīvos aktus un praksi Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, kas skar īpašumu atsavināšanu, secinot, ka Latvijā nav vajadzīgs atsevišķs likums, jo mūsu valsts likumdošana īpašumu atsavināšanā un taisnīgas atlīdzības noteikšanā kopumā atbilst citu ES valstu praksei un vērtējama kā laba.

Kā preses konferencē stāstīja SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, juristu veiktais pētījums un ieteiktie uzlabojumi likumdošanā noderēs ne tikai Rail Baltica darbā, bet arī citos, valsts un pašvaldību līmeņa infrastruktūras projektos.

Zvērinātu advokātu biroja Borenius pārstāvis Edgars Pastars, iepazīstinot ar apjomīgā pētījuma secinājumiem, klāstīja, ka Latvijas likumdošana īpašumu atsavināšanai un taisnīgas atlīdzības noteikšanai kopumā atbilst citu ES valstu praksei un nodrošina Satversmes 105. panta prasības, t.i., šī prakse ir vērtējama kā laba. Ir nepieciešami tikai daži pilnveidojumi likumdošanā, jo būtu jāuzlabo perspektīvo izmantošanas teritoriju noteikšana.

Atsavināšanas kārtība

Mērķis nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtībā ir labprātīga vienošanās.
E.Pastars skaidroja, kāds ir īpašumu atsavināšanas process. Sākumā notiek īpašumu apzināšana, izpēte, informācijas iegūšana, projektēšana, tad norit individuāls darbs ar īpašniekiem, tiek noteikta atlīdzība (to veic vērtētājs) un visbeidzot – tiek slēgts līgums, izmaksāta atlīdzība, notiek īpašuma pāreja.
„Visām pusēm izdevīgākā ir labprātīga vienošanās, ko panāk laikus sadarbojoties un sasniedzot abpusēji pieņemamus risinājumus, lai nebūtu jāpiemēro atsavināšana piespiedu kārtībā, kas notiek, Saeimā pieņemot īpašu likumu par katru konkrēto gadījumu. Tomēr jāuzsver, ka Saeima nerisina atlīdzības apmēra jautājumu,” stāstīja eksperts. Viņš piebilda, ka īpašumu atsavināšanai būtu jānotiek plānveidīgi, nesasteigti, kopā ar Rail Baltica projektēšanu. Pēc E. Pastara teiktā, īpašumu atsavināšanas procesā ir svarīgi nodrošināt taisnīgu atlīdzību. „Taisnīga atlīdzība ir tirgus vērtība vai aizvietošanas vērtība un nodarīto zaudējumu atlīdzināšana. Tātad: nevis tik, cik kāds vēlētos vai cik kādam ir pieejami finanšu līdzekļi,” skaidroja eksperts, piebilstot, ka Rail Baltica projekta gadījumā atsevišķu, īpašu kārtību nevajagot izstrādāt, jo „atšķirīgai attieksmei nav pamata – šis ir tāds pats gadījums kā visi citi, tikai lielākā mērogā”.

Ko kompensē un ko – ne

Runājot par to, ko atsavināšanas gadījumos kompensē, E. Pastars skaidroja, ka tiek kompensēta īpašuma vērtība atbilstoši uzsāktajai tā izmantošanai, vērtību nosaka vērtētājs. Var tikt piedāvāts aizvietojošs zemesgabals, ja tā personas intereses tiek nodrošinātas labāk, un persona tam piekrīt. Lai īpašums nepaliktu bez piekļuves, tiek izplānoti un izbūvēti pievadceļi.
Tiek samaksātas nodevas sakarā ar īpašuma tiesību maiņu, tiek atlīdzināti zaudējumi, ko nodara personas īpašumam, kā arī kompensē pārcelšanās izdevumus un uzsākto vai pārtraukto būvniecību. Ja atsavina īpašuma daļu, kompensē vērtības samazinājumu un iespējamo kaitīgo ietekmi (kuru cenšas mazināt) atbilstoši vērtējumam, stāstīja eksperts.
Savukārt uzsverot, kas netiek kompensēts, viņš uzsvēra: „Kompensācija netiek maksāta par traucēto skatu un pieķeršanos īpašumam. Ja tas bija dzimtas īpašums, vai kādam patika koks aiz loga, vai purvā kurkstēja vardes un nu vairs – ne, par to netiks maksāta kompensācija.” Tāpat netiks maksāts par ilgāku ceļu uz darbu vai stāvēšanu satiksmes sastrēgumos, tāpat īpašniekam jārēķinās ar īpašuma vērtības izmaiņām, kā arī nav paļāvības uz neskartas vides saglabāšanu. Netiek kompensētas arī idejas un plāni par lielu nākotnes peļņu un biznesu.
Lai skarto īpašumu saimnieki nepaliktu bez kompensācijām, eksperts aicināja jau laikus sakārtot dokumentāciju par saviem īpašumiem, jo arī nelikumīga būvniecība netiks kompensēta. Arī nodokļu pieaugumu nekompensēs. „Piemēram, projekta ietekmē aktivizējas darījumi konkrētā vietā un aug kadastrālā vērtība, kas palielina īpašuma nodokli. Valsts no savas puses šo nodokļa pieaugumu nekompensē, bet to var darīt (un cik zinu, jau dara) pašvaldības uz vietas, ar nodokļu atlaidēm,” skaidroja E. Pastars. Eksperts piebilda, ka pat uzsākot tiesvedību, tā neapturēs atsavināšanu un projekta realizēšanu, jo personai nav veto tiesību sabiedrībai nozīmīgas infrastruktūras attīstības jautājumos. „Mans ieteikums: komunicēt, meklēt risinājumus, neizvirzīt nepamatotas prasības,” teica viņš.

Priekšlikumi likumdošanai
Edgars Pastars iepazīstināja ar priekšlikumiem, kuri radušies pētījuma rezultātā, un kurus būtu jāiestrādā dažādu likumu grozījumos, tai skaitā jau teju piecus gadus spēkā esošajā Atsavināšanas likumā. Lūk, daži no priekšlikumiem: atlīdzību par atsavināšanu neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, paplašināt institūciju pilnvaras atrast un piedāvāt kā aizvietojošu jebkuru valsts vai pašvaldības zemesgabalu vai to nopērkot no citas privātpersonas („valsts kā mākleris”). Tāpat eksperti rosinājuši noteikt papildu kritērijus, ko neņemt vērā īpašuma novērtējumā, ierobežojot patvaļīgu vērtējumu risku un spekulācijas.
Tāpat rosināts likumdošanā noteikt, ka atbildīgā institūcija ir tiesīga atsavināt būtiski apgrūtinātu (piemēram, aizsargjoslām) īpašumu, pat, ja šis īpašums tieši nav nepieciešams objekta būvniecībai.
Pastars vērsa uzmanību uz ierosinājumu par zemes konsolidāciju, kas varētu būt laba alternatīva atsavināšanas kārtībai un dotu iespēju pārkārtot zemes robežas loģiskāk un izdevīgāk jeb samainīties ar zemi, kas ir kaimiņos (t.sk. ar valsts vai pašvaldību īpašumiem).

Kā piebilda E. Pastars, „priekšlikumi normatīvajos aktos ļaus nodrošināt lielāku pretimnākšanu īpašniekiem, kā arī ierobežos spekulāciju iespējas, savukārt šis pētījums noderēs ne tikai normatīvo aktu grozījumu sagatavošanai, bet arī praktiskā darbā ikdienā ne tikai valsts līmenī, bet arī pašvaldībās”.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.

Jāatgādina, ka no 11. novembra līdz 11. decembrim notiek jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās (Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novads un Rīga), kuras skar jaunbūvējamā trase, lai nākamgad katrā pašvaldībā varētu pieņemt lēmumu par konkrētās trases novietojumu, tad arī būs skaidrs, kurus un cik īpašumus skars Rail Baltica trase.