Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Izsludina iepirkumu Rail Baltica apgrūtināto īpašumu kompensāciju noteikšanai

5. Jūnijā, 2015

Satiksmes ministrija spērusi konkrētu soli kompensāciju jautājuma sakārtošanā: izsludinājusi iepirkuma procedūru, aicinot ekspertus tiesību un ekonomikas zinātnē un teritorijas plānošanā sagatavot izvērstu un pamatotu analītisko izpēti, uz kuras pamata tiks izstrādāti priekšlikumi taisnīgas atlīdzības (kompensāciju) noteikšanai par zaudējumiem, kas radušies jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica projekta īstenošanas gaitā apgrūtinātajiem īpašumiem.

Pretendentiem piedāvājums iepirkumam „Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā” jāiesniedz līdz šā gada 10. jūnijam, bet iepirkuma uzvarētājiem – ekspertiem darbs būs jāpabeidz 15. septembrī.

Kā skaidro Satiksmes ministrija, Latvijas likumdošana paredz taisnīgas atlīdzības noteikšanu par sabiedrības vajadzībām atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem, bet neparedz kompensācijas par netiešajiem zaudējumiem (piemēram, par morālajiem zaudējumiem) un skaidri neregulē situācijas, kad atsavināmās zemes ir apgrūtinātas ar hipotēkām vai citiem civiltiesiskajiem darījumiem. Spēkā esošā likumdošana neparedz arī kompensācijas tādiem netieši skartajiem īpašumiem, kuri netiek atsavināti, bet tiek apgrūtināti jauna transporta infrastruktūras objekta izbūves gadījumā (piemēram, ar jaunām aizsargjoslām vai būtiski mainot ierasto dzīves vidi). Lai gan šī gada 1. janvārī spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, kurā ir paredzēts, ka zemes īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju par zaudējumiem, ja, nosakot publiskās infrastruktūras attīstības un būvniecības vajadzībām nepieciešamās teritorijas, viņam ir radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi, tomēr šobrīd nav paredzēta kārtība, kā noteikt šos ierobežojumus, par kuriem pienākas kompensācija. Tāpat arī ne visos gadījumos vietējās pašvaldībās, teritorijas plānojumā nosakot teritorijas, kas ieplānotas publiskās infrastruktūras attīstībai, tiek ierobežota saimnieciskā darbība un tiek radīti zaudējumi.

Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas izbūve ir lielākais transporta infrastruktūras projekts Latvijas vēsturē, kas stiepjas cauri visai Latvijai Ziemeļu-Dienvidu virzienā apmēram 265 km garumā un skar ievērojamu skaitu privāto īpašumu. Tāpēc nepieciešams veikt iesaistīto pušu interešu un tiesību savstarpējo kolīziju analīzi, izvērtēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, finansiālo ietekmi, līdzšinējo tiesu praksi, kā arī ārvalstu praksi un Eiropas Kopienu tiesu judikatūru un piedāvāt samērīgāko un taisnīgāko situācijas regulējumu,- iepirkuma nepieciešamību pamato Satiksmes ministrija.

Darba veicēju – ekspertu uzdevums būs veikt situācijas analīzi (t.sk. analizējot ārvalstu praksi līdzīgos gadījumos) un sagatavot pamatotus priekšlikumus taisnīgas atlīdzības (kompensācijas) noteikšanai par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem un privātpersonu tiesību ierobežojumu, nosakot publiskās lietošanas transporta infrastruktūras attīstības un būvniecības vajadzībām nepieciešamās teritorijas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, nekustamo īpašumu atsavināšanas sabiedrības vajadzībām rezultātā; transporta infrastruktūras projekta realizēšanas rezultātā netieši skartajiem nekustamo īpašumu īpašniekiem (piem., aizsargjoslā, morālais kaitējums u.c. gadījumi).

Tādējādi būs iespējams sagatavot detalizētus un pamatotus priekšlikumus regulējumam, ko būtu nepieciešams iekļaut Ministru kabineta noteikumos, kā arī likumdošanā par zaudējumu kompensēšanu, ja, nosakot publiskās transporta infrastruktūras attīstības un būvniecības vajadzībām nepieciešamās teritorijas, nekustamā īpašuma īpašniekam ir radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi un/vai privātpersonu tiesību ierobežojumi. Tāpat ekspertiem būs jāsniedz priekšlikumi, kā novērst iespējamās spekulācijas un negodprātīgu rīcību ar nekustamiem īpašumiem projektam rezervējamajās teritorijās.

Iepirkums tiek finansēts no Eiropas Komunikāciju tīklu (TEN-T) budžeta un valsts budžeta programmas „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” finanšu līdzekļiem.

Jau ziņots, ka jūnija sākumā satiksmes ministrs Anrijs Matīss izteicās, ka tiek vērtēts variants izstrādāt speciālu likumu, lai risinātu jautājumus, kas attiecas uz kompensācijām Rail Balticaprojekta ietvaros.  Likumprojektā varētu tikt iekļauti vērtēšanas principi, lai varētu ātrāk un efektīvāk atsavināt aptuveni 2000 īpašumus, kurus skar Rail Baltica projekts. „Strādāsim pie tā, lai iedzīvotāji, kuriem īpašumi ir atsavināti, uzlikti apgrūtinājumi vai ir fiksēts vērtības kritums, saņemtu adekvātu atlīdzību. Tāpēc ir jādomā par kompensācijām tiem, kuru īpašuma vērtība Rail Baltica iespaidā krītas: lai ar īpaša likuma palīdzību varētu samaksāt ne tikai to, kas cilvēkiem pienākas pēc īpašuma tirgus vērtības, bet arī, lai varētu kompensēt neērtības un citas blakus lietas, kas patlaban netiek darīts,” iepriekš solīja ministrs. Iedzīvotāji, kurus skar šādi gadījumi, ir aicināti neielaisties darījumos ar spekulantiem un uzticēties tam, ka valsts adekvāti kompensēs un nodrošinās, lai iedzīvotāji nebūtu zaudētāji, norādīja ministrs.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).
Līdz šā gada rudenim Latvijā turpinās projekta izpētes darbi: tiek veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase. 2015. gada beigās būs zināms izvēlētais Rail Balticatrases variants un dzelzceļa nodalījuma josla (40-60 m plata norobežota josla) un šim variantam tiks izveidots precīzs saraksts ar skartajiem īpašumiem atsavināšanas procesam.