Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā Ķekavā, kas notika 20. novembrī, novada iedzīvotāji aktīvi izmantoja individuālās konsultācijas iespējas, uzdodot konkrētus jautājumus par to, kā trase skars viņu īpašumus. Konsultācijas no 15 ekspertiem saņēma ap 30 interesentu, bet sanāksmē kopumā piedalījās ap 50 cilvēku (aptuveni sešreiz mazāk nekā iepriekšējās apspriedēs).

Jau ziņots, ka no 11. novembra līdz 11. decembrim notiek jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās (Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novads un Rīga), kuras skar jaunbūvējamā trase.
IVN ziņojumu apspriedei sagatavojuši trases pētnieki – pilnsabiedrība RB Latvija un SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment.
Pilnsabiedrības RB Latvija eksperti – Rail Baltica  trases izpētes veicēji kopā ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem katrā no sabiedrisko apspriešanu sanāksmju norises vietām divas stundas pirms sanāksmes sniedz individuālas konsultācijas. Vortāls railbaltica.info novēroja, ka līdztekus sev interesējošiem jautājumiem, piemēram, par šķērsojuma vietām, bija arī iedzīvotāji, kuri, konsultējoties ar ekspertiem, jau plānoja savus nākotnes biznesus. Piemēram, kāds kungs, kura īpašums atrodas starp jaunbūvējamo dzelzceļu un perspektīvā plānoto apvedceļu, atklāja, ka iecerējis tur veidot smagā transporta remontbāzi.

Vienotā transporta koridorā

Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics teica, ka domnieki cītīgi seko līdzi plānotajām pārmaiņām, piedalās visās sanāksmēs, jo „jāsaprot, ka dzelzceļš būs, tikai mums ir jādara tā, lai no tā iegūtu maksimāli lielāko labumu, tai skaitā attīstot vietējos pārvadājumos (pasažieru, kravu). Tās visas ir iestrādnes nākotnei”.
Jau ziņojām, ka starp Ķekavas novada pašvaldību, Rail Baltica projektētājiem un Satiksmes ministriju bija izveidojusies konstruktīva sadarbība, kuras rezultātā pusgada laikā pēc sākotnējās sabiedriskās apspriedes pavasarī tika plānots, kā apiet sākotnēji šķērsotās dzīvojamās mājas un nodrošināt nepieciešamos šķērsojumus. Tika diskutēts par nākotnē iespējamā loģistikas centra un pasažieru stacijas izveidi Ķekavas novadā. Augstākminēto lietu trūkums sākotnēji bija galvenie pašvaldības iebildumi dzelzceļa būvniecībai Ķekavas novadā.
Dzelzceļa līnijas Rail Baltica maršrutu sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā pavasarī no Ķekavas novada iedzīvotājiem tika saņemti aptuveni 50 iesniegumi, kuri tika izskatīti, lai kopīgi ar iedzīvotājiem pieņemtu galīgo lēmumu par to, kur tieši Ķekavas novada teritorijā brauks ātrgaitas vilciens. Trases pētniekiem bija individuālas sarunas ar tiem Ķekavas novada iedzīvotājiem, kuru īpašumus tieši un netieši skar jaunais dzelzceļš, panākot kompromisa risinājumus trases novietojumam. Iepriekšējā trases plānotajā variantā Ķekavas novadā dzelzceļa trases 300 m koridorā atradās 23 mājas, no kurām sākotnēji bija paredzēta trīs māju nojaukšana. Sarunu rezultātā  panākts:  šīs trīs mājas nebūs jānojauc, turklāt uz sabiedrisko apspriešanu šoruden Rail Baltica trases izpētes koridors tika sašaurināts līdz 40 metriem: tas ir Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa trases platums, kas nozīmē, ka, sašaurinot izpētes koridoru, ievērojami samazinājās arī trases skarto īpašumu skaits.
Līdz ar jauno dzelzceļu Ķekavas novadā pašvaldības un valsts ceļu šķērsojumi tiks nodrošināti vai arī tiks piedāvātas alternatīvas piekļuves.
„Līdzīgi kā citās pašvaldībās, arī šo trases variantu izstrādājot, galvenais princips bija saudzēt dabu, maksimāli izvairīties skart esošo saimniecisko darbību un mājas, lai neradītu vērtības zaudējumu un radītu tās pieaugumu nākotnē. Ķekavas novadā kopējā darba rezultātā tika precizēts Rail Balticatrases novietojums, izveidoti jauni ceļu šķērsojumi, iezīmētas dzīvnieku pārejas. Trase ir plānota vienotā transporta koridorā, sasaistot to gan ar plānoto Rīgas apvedceļu, gan pieslēdzoties esošajai A7 (ViaBaltica) trasei, līdz ar to nešķērsojot dzīvojamās teritorijas, bet gan stiepjoties lielāko tiesu cauri zemju un mežu platībām. Būtiska bija arī Daugavas šķērsojuma izveide. Turklāt Ķekavas novadā darbs salīdzinot ar citām pašvaldībām bija salīdzinoši vieglāks, jo trases plānojums atbilda tām teritorijām, ko pašvaldība jau ilgstoši ir paredzējusi autoceļa izbūvei, līdz ar to tā bija trasēšana pa neapbūvētu teritoriju,”  iepazīstinot ar rekomendējamo trases variantu, teica Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts.

Ķekavas novadā – viena dzīvnieku pāreja

Evija Brante, SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE) eksperte, iepazīstināja ar IVN ziņojumu un tā secinājumiem. Ziņojumā analizēta gan būvniecības, gan trases ekspluatācijas laikā radītā ietekme uz vidi, iedzīvotājiem, kultūrvēsturiskajām vietām u.tml., un secināts, ka ietekme uz šiem faktoriem Ķekavas novadā ir nebūtiska.
E. Brante skaidroja, ka Ķekavas novadā Rail Baltica dzelzceļš plānots uzbērumā, tāpēc tas neietekmēs esošās meliorācijas sistēmas un nav arī paredzamas hidroloģisko apstākļu izmaiņas un nebūs gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās, netiks skarta ūdens padeve.
Analizēta arī piesārņojuma iespējamība (putekļi, būvniecības tehnika, vilcieni), kā arī vibrāciju, trokšņa (būvniecības laikā un ekspluatējot trasi) un elektromagnētiskā lauka ietekme.
Eksperte skaidroja: tā kā Latvijā nav likumdošanas, kas normētu vibrāciju apjomu, izpētē tika izmantota Vācijas pieredze. Modelējot situāciju būvniecības un trases lietošanas laikā, eksperti secinājuši, ka 12 m no būvdarbu vietas vibrācija neietekmē pat visjūtīgākās ēkas, bet trases ekspluatācijas laikā (no vilcieniem, kuri kursē ar maksimālo ātrumu 240 km/h) 20 m robežās no ārējās sliedes nav ietekmes nedz uz ēkām, nedz uz cilvēkiem. Tā kā Ķekavas novadā ātrvilciens nebrauks ar maksimālo ātrumu, bet lēnāk, tādēļ vibrācijas ietekme samazināsies jau 5 m robežā no ārējās sliedes. Eksperte piebilda, ka ziņojumā ieteikts novadā esošajā Sakaiņu pilskalnā, kuru skar trase, veikt arheoloģisko izpēti un tikai tad – būvniecību. Novadā esošajai trasei paredzēta arī viena dzīvnieku pāreja, jo, atšķirībā, piemēram, no Salacgrīvas novadā esošas trases, šeit nav dzīvniekiem iespēju migrēt gar upēm zem tiltiem.

Nākamgad sāks trases projektēšanu

Kaspars Vingris, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta projektu vadītājs, sanāksmē klātesošos iepazīstināja ar Rail Baltica projekta gaitu, norādot, ka Eiropas Komisija atbalstījusi finansējuma piešķiršanu projekta 1. kārtai, un jau līdz novembra beigām tiks parakstīts līgums par šī finansējuma piešķiršanu. „Tas nozīmē, ka varēsim pilnvērtīgi uzsākt projekta realizāciju. Rail Baltica projekta ieviešanas grafiks paredz, ka nākamgad noslēdzas projekta nacionālā izpēte, pašvaldības pieņem lēmumu par konkrēto trases novietojumu un jau nākamgad varam sākt trases projektēšanu, līdz 2019. gadam pabeigt zemju atsavināšanu, lai 2025. gadā varam braukt pa jaunbūvēto Rail Baltica,” ar projekta ieviešanu iepazīstināja ierēdnis. Jau ziņots, ka Rail Balticapirmajā kārtā Latvijai piešķirtie Briseles 238 miljoni eiro galvenokārt tiks izmantoti „Rīgas loka” dzelzceļa posma būvniecībai no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai, kuru plānots sākt būvēt 2018. gadā un pabeigt līdz 2022. gadam. K. Vingris piebilda, ka pierīgas zemju, kuras tieši skar Rail Baltica trase, atsavināšanas process varētu sākties 2017. gadā.
Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja Borenius pārstāvis, klātesošos iepazīstināja ar apjomīgo pētījumu, kuru juristi veica pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma, analizējot esošos normatīvos aktus un praksi Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, kas skar īpašumu atsavināšanu. Edgars Pastars, iepazīstinot ar apjomīgā pētījuma secinājumiem, klāstīja, ka Latvijas likumdošana īpašumu atsavināšanai un taisnīgas atlīdzības noteikšanai kopumā atbilst citu ES valstu praksei un nodrošina Satversmes 105. panta prasības, t.i., šī prakse ir vērtējama kā laba, kā arī iepazīstināja ar īpašumu atsavināšanas, kompensāciju kārtību un priekšlikumiem likumdošanas pilnveidei. Vairāk par Borenius pētījumu varat lasīt šeit.

Papildu informācijai:
Ar IVN ziņojumu un tam pievienotajiem materiāliem detalizētāk varat iepazīties šeit.

Ar karšu materiāliem varat iepazīties vortālā railbaltica.info

Google Map kartē apskatāmas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica visas alternatīvas. Karte pieejama šeit
Rakstiskus priekšlikumus vai viedokļus par ziņojumu var iesniegt līdz 2015. gada 11. decembrim LR Satiksmes ministrijā, sūtot tos pēc adreses Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1743, (tālrunis 67028275, elektroniskā pasta adrese: kaspars.vingris@sam.gov.lv, tīmekļa vietne www.sam.gov.lv), un Vides pārraudzības valsts birojā Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045 (tālrunis 67321173, elektroniskā pasta adrese: vpvb@vpvb.gov.lv, tīmekļa vietne www.vpvb.gov.lv

Foto no sabiedriskās apspriedes Ķekavā: