Ķīna izrāda interesi ne tikai par konteinervilcienu satiksmes uz Latviju attīstīšanu, tā būtu ieinteresēta arī investēt nozīmīgos transporta projektos un uzņēmumos, tai skaitā – jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektā Rail Baltica.

Par to informē Satiksmes ministrija (SM), kurā 18. februārī tika uzņemta augsta līmeņa delegācija no Ķīnas Tautas Republikas Nacionālās attīstības un reformu komisijas vicepriekšsēdētāja Ning Jizhe vadībā, lai pārrunātu iespējamo sadarbību transporta jomā, kā arī investīciju iespējas Latvijas transporta infrastruktūras projektos.
Delegācija, kurā bija iekļautas augsta līmeņa amatpersonas no Ķīnas Tautas Republikas Nacionālās attīstības un reformu komisijas, Ķīnas Transporta ministrijas, Ārlietu ministrijas, kā arī vairāku transporta un loģistikas nozares uzņēmumu pārstāvji, tikās ar SM vadību, t.sk. satiksmes ministru Uldi Auguli, valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu, kā arī citiem ministrijas un nozares uzņēmumu pārstāvjiem. U. Augulis, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka sadarbības veicināšana ar Ķīnu transporta un loģistikas jomā ir Latvijas prioritāte. „Pēdējo gadu laikā Latvijas un Ķīnas divpusējā sadarbība ir padziļinājusies. Īpaši to var attiecināt uz transporta sektoru. Latvija ir aktīvs Eirāzijas piegāžu ķēdes posms, tādējādi intensificējot ne vien sadarbību ar Ķīnu, bet nodrošinot lielisku platformu arī sadarbībai starp Eiropu un Āziju,” uzrunājot klātesošos, norādīja satiksmes ministrs, piebilzdams, ka Latvija cītīgi strādā, lai popularizētu sevi kā Ziemeļeiropas loģistikas platformu – gan piesaistot partnerus no Ķīnas un Centrālāzijas, gan arī transporta un loģistikas jomas partnerus Rietumvalstīs.
Ķīnas Tautas Republikas Nacionālās attīstības un reformu komisijas vicepriekšsēdētājs Ning Jizhe atzina, ka Ķīnai ir svarīgi attīstīt konteinervilcienu satiksmi uz Latviju, nodrošinot pieeju Ziemeļeiropas tirgum, kā arī pauda interesi investēt gan dzelzceļa projektā Rail Baltica, gan nacionālās aviokompānijas  airBaltic attīstībā. Ķīnas pārstāvji arī atbalstīja priekšlikumu sadarboties transporta koridoru definēšanā starp TEN-T tīklu un Ķīnas izstrādāto OBOR (One Belt, One Road) iniciatīvu, kas paredz savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā.
Tikšanās laikā Ķīnas pārstāvji tika informēti par aktuālo Latvijas tranzīta un loģistikas nozarē, kā arī ar lielākajiem transporta infrastruktūras projektiem, tā, piemēram, par aktualitātēm Rail Balticaprojektā Austrumu viesiem stāstīja dzelzceļa projekta kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Jāatgādina, ka projekts Rail Baltica paredz līdztekus esošajam – Austrumu valstīs tradicionālajam 1520 mm sliežu ceļam atjaunot Baltijas valstu tiešo saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu, izbūvējot jaunu 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Baltijas valstīs un savienojot metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai un Somijai (Helsinkiem)).  Tāpēc līdztekus pasažieru pārvadājumiem, šis projekts kļūs par nozīmīgu transporta un loģistikas nozares dzinējspēku ar vismaz 13 miljoniem tonnu kravu gadā, paverot jaunas iespējas sasvstarpējai tirdzniecībai ar ES valstīm (Ziemeļu-Dienvidu kravu koridors), un, iespējams, nākotnē savienojot transporta pārvadājumu koridoru arī ar Eirāzijas valstīm.
Jau iepriekš gan Latvijas, gan Ķīnas amatpersonas ir atzinušas: Latvijai ir sava vieta Zīda ceļa projektā, savienojot Ķīnu un Eiropu. Tā kā daļa kravu no Ķīnas tiek sūtītas uz Ziemeļeiropu, Latvija var izmantot vienāda (ar Kazahstānu, Krieviju un Baltkrieviju) sliežu platuma priekšrocības, novirzot kravas uz Eiropu. Rīgai ir jūras osta un Rīgas priekšrocība ir arī gaisa savienojumi ar pārējo Eiropu. Tādējādi šis transporta koridors varētu tikt izmantots, apkalpojot arī transporta plūsmas starp Ķīnu un Ziemeļeiropu, kā arī izveidojot šeit loģistikas, distribūcijas centrus.
Tas nozīmē, ka jaunbūvējamais Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekts Rail Baltica radīs daudzveidību transporta jomā (divu platumu sliežu līnijas Latvijā), papildus kravu plūsmu, iespēju integrēt arī Latvijas ražotājus un loģistikas uzņēmumus globālajās piegādes ķēdēs. Globālā mērogā skatoties, ilgtermiņā Rail Baltica trase sniegs iespēju piesaistīt augstas pievienotās vērtības kravas, akcentu mainot no līdz šim aktuālajiem ogļu un naftas produktu pārvadājumiem uz konteineru pārvadājumiem un aviokravām, tai skaitā: dzelzceļa kravu pārvadājumiem ar Austrumu puses valstīm: Krieviju, Kazahstānu, Ķīnu, Dienvidkoreju u.c. tālo Austrumu valstīm, kā arī izveidojot aviokravu sadales centru Rīgas lidostā.