Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas augsts atbalsts jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica: to atbalsta 86 % aptaujāto iedzīvotāju, turklāt 79 % saskata projekta pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Latvijas iedzīvotājiem ir visaugstākais atbalsts triju Baltijas valstu vidū: Igaunijā projektu atbalsta 84 %, bet Lietuvā – 73 % iedzīvotāju.            

Salīdzinot ar līdzīgu aptauju pirms pusgada, Latvijas iedzīvotāju atbalsts Rail Baltica projektam ir audzis par procentpunktu, bet to iedzīvotāju skaits, kuri no šī projekta saskata pozitīvus ieguvumus mūsu valsts ekonomikai, palicis līdzīgā līmenī kā 2015. gada jūnijā veiktajā aptaujā.
Par to liecina 2015. decembra sākumā notikušās Rail Baltica projekta iedzīvotāju informētības un attieksmes aptaujas dati, kuras gaitā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums Berg Research interneta vidē aptaujāja 1000 Latvijas iedzīvotājus – interneta lietotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Vislielākais atbalsts Vidzemē
Visvairāk Rail Baltica projektu atbalsta Vidzemē – 92 % aptaujāto, tad seko kurzemnieki ar 89 % atbalstu un Rīgas un Pierīgas reģions: katrā bija 85 % atbalstītāju, liecina 2015. gada decembrī veiktās aptaujas dati. Minot iemeslus, kāpēc aptaujātie atbalsta Rail Baltica projektu, visbiežāk tiek teikts, ka būs ērtāk un vieglāk ceļot (to min 20 % respondentu), būs ātrāka ceļošana/pārvietošanās starp Baltijas valstīm, uz Eiropu: šiem pozitīvajiem ieguvumiem nozīmība respondentu vidū ir pieaugusi, salīdzinot ar iepriekš veiktajām aptaujām. Visvairāk pozitīvu ieguvumu mūsu valsts tautsaimniecībai saskata vidzemnieki: 84 % šī reģiona iedzīvotāju uzskata, ka no Rail Baltica būs ļoti pozitīva/pozitīva ietekme, arī 80 % kurzemnieku un 78 % Zemgalē mītošie domā līdzīgi. Minot pozitīvos ieguvumus Latvijas tautsaimniecībai no jaunbūvējamā dzelzceļa projekta, aptaujātie atzīst, ka Rail Baltica – tā ir Latvijas un tās ekonomikas attīstība, papildinājumi valsts budžetā, kā arī uzskata, ka tiks sakārtota un attīstīta infrastruktūra, uzlabosies satiksme starp Eiropas valstīm, integrācija Eiropā, palielināsies pasažieru un kravu pārvadājumi (tranzīts), būs iespēja pārvietoties videi draudzīgāk, būs vairāk tūristu un radīsies jaunas darba vietas.

Iedzīvotāji – arvien vairāk informētāki
Savukārt gada laikā, kopš tika veikta pirmā iedzīvotāju attieksmes aptauja, Latvijas iedzīvotāju informētība par Rail Baltica  projektu ir augusi par 30 procentpunktiem: 2014. gada decembrī par šo projektu bija dzirdējuši 58 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet pērnā gada decembrī – jau 88 %. Pusgada laikā – kopš 2015. gada jūnijā veiktās aptaujas – iedzīvotāju informētība par Rail Baltica ir augusi par 7 procentpunktiem, kad par to bija dzirdējis 81 % aptaujāto.
Teju ceturtdaļa jeb 24 % no 2015. gada decembrī aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka ir labi informēti par šo projektu. Visinformētākie ļaudis dzīvo Pierīgā (96 % aptaujāto atzīst, ka ir informēti par Rail Baltica), Vidzemē (92 %) un Rīgā (88 %). Šobrīd tikai 10 % respondentu neko nav dzirdējuši par Rail Baltica projektu.
Atbildot uz jautājumu, kādas asociācijas respondentos raisa Rail Baltica, 63 % aptaujāto atbildējuši, ka tas ir „dzelzceļš, vilciens, dzelzceļš/vilciens caur Baltijas valstīm, uz Eiropu”; šī asociācija, kas arī iepriekš veiktajās aptaujās tika minēta kā galvenā, ir pieredzējusi aptaujāto atbilžu pieaugumu par vidēji 10 procentpunktiem, tādējādi apliecinot, ka Latvijas iedzīvotāju informētība par projektu ir augusi.
Tāpat aptaujas laikā 78 % aptaujāto pauduši uzskatu, ka projekta realizācijas laikā viņu ikdienas dzīve netikšot ietekmēta: tas ir tikpat daudz aptaujāto, cik bija pirms pusgada veiktajā aptaujā.
Tie, kas ir skeptiski noskaņoti pret projektu (to neatbalsta 14 % no aptaujātajiem jeb par 2 procentpunktiem mazāk nekā tādu bija pirms pusgada), uzskata, ka šāds projekts šobrīd nav nepieciešams, domā, ka tas būs dārgs projekts, kā arī neredz sev personīgus ieguvumus no šī projekta.

Kaimiņos – līdzīgi domājošie
Arī mūsu kaimiņvalstīs ir apzināts sabiedrības noskaņojums par Rail Baltica projektu. Tā, piemēram, 73 % Lietuvas iedzīvotāju atbalsta Rail Baltica projektu, 85 % no aptaujātajiem uzskata, ka projekts spēs atdzīvināt ekonomiku, īpaši tajos reģionos, kuros trase tiks būvēta. Par to liecina 2014. gada jūlijā Lietuvā veiktā iedzīvotāju aptauja, kuru pēc kaimiņvalsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai pasūtījuma veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs Vilmorus.
Līdzīgi kā Latvijas iedzīvotāji, arī leiši kā trases izbūves ieguvumus min to, ka tiks uzlaboti transporta sakari ar Eiropu, radīsies daudz jaunu darba vietu, aktivizēsies tūristu un kravu plūsma.
Līdzīgu iedzīvotāju attieksmes pret Rail Baltica projektu aptauju 2014. gada nogalē Igaunijā veica uzņēmums Faktum & Ariko, aptaujājot 1027 Igaunijas iedzīvotājus, un atklāja, ka 84 % no Igaunijas iedzīvotājiem, kuri ir informēti par jaunbūvējamo Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektu Rail Baltica, atbalstīja to.

DNB Latvijas Barometrs: būs ērtāka ceļošana, ieguvums ekonomikai
Arī citā, Latvijā veiktajā – jaunākajā „DNB Latvijas barometra” – aptaujā iedzīvotāji, aicināti izvērtēt dažādus izteikumus par Rail Baltica, visbiežāk (jeb 40 % aptaujāto) pauda uzskatu, ka, pateicoties Rail Baltica projekta attīstībai, būs ērtāka ceļošana starp Baltijas valstīm un uz Eiropas valstīm.
Salīdzinoši bieži jeb 27 % respondentu norādījuši, ka tiks veicināta ekonomiskā attīstība, bet 24 % domā, ka projekts stiprinās Latvijas integrāciju Eiropā. Savukārt 17 % pauda viedokli, ka līdz ar šo projektu tiks sakārtota un attīstīta satiksmes infrastruktūra, vēl 13 % uzskata, ka tas uzlabos satiksmes drošību. „DNB Latvijas barometrs» ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Jaunākajā aptaujā, kura tika veikta pērn decembrī, tika aptaujāti 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.