Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā Mārupē, kas notika 21. novembrī, novada iedzīvotāji ar izpratni uzņēma piedāvāto trases alternatīvu, saņēma individuālās konsultācijas, kā arī bija aktīvi diskusijās pēc sanāksmes.

Ņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības viedokļus, tika izstrādāta Rail Baltica trases alternatīva jeb jauns trases novietojums Mārupes novadā. Ar Mārupes pašvaldības pārstāvjiem, kā arī trases pētniekiem individuāli sadarbojoties ar trases skartajiem iedzīvotājiem vairāk nekā pusgada garumā tika nonākts pie risinājuma, kā apiet teritorijas, par kurām ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā pavasarī tika saņemti Mārupes iedzīvotāju protesti. Tika izvērtēts risinājums, kā apiet Vētras ciemu un tuvināt Rail Baltica trasi Rīgas apvedceļam (A5), vienlaikus ieplānojot vietu arī ilgtermiņa vajadzībām – esošā dzelzceļa sliežu platuma (1520 mm) līnijas izbūvei uz ostas teritorijām Daugavas kreisajā krastā.

Rekomendētā alternatīva atbilst nākotnes iecerēm

C3 alternatīvas – Rail Baltica posma Mārupes novadā, trases garums ir 12,4 km un tas nodrošina, ka netiek skarts Vētras ciems un dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota vienotā transporta koridorā ar autoceļu A5 (Rīgas apvedceļš) jau no autoceļu A5 un P132 mezgla. Pirms autoceļu A5 un P132 mezgla Rail Baltica šķērso lauksaimniecības teritorijas un meža zemes. Alternatīvā trase nešķērso īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Pilnsabiedrības RB Latvija eksperti – Rail Baltica  trases izpētes veicēji kopā ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem katrā no sabiedrisko apspriešanu sanāksmju norises vietām divas stundas pirms sanāksmes sniedz individuālas konsultācijas.
Līdzīgi kā Rail Baltica alternatīvās trases sabiedriskajā apspriedē 17. septembrī, arī  21. novembrī, IVN ziņojuma sabiedriskās apspriedes sākumā, individuālajās konsultācijās pie ekspertiem, mārupiešus interesēja jautājumi saistībā ar zemes gabalu atsavināšanu un kompensācijām, to, kā tiks risināts jautājums ar pievedceļiem, kā arī prettrokšņu barjeras, kā arī konkrētais trases novietojums. Vortāls railbaltica.info novēroja, ka, piemēram, viena no pirmajām ģimenēm, kas ieradās uz konsultācijām, aplūkojot trasi kartē, noteica: „Paldies Dievam, alternatīvā trase tagad ir daudz tālāk no mūsu mājām.”

Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, iepazīstinot ar pētnieku rekomendējamo trasi, pateicās par konstruktīvo sadarbību gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem, jo „izveidotā alternatīva ir labākais risinājums novadam. Jau septembrī, apspriežot šo alternatīvu, saņēmām atbalstu no iedzīvotājiem un uzņēmēju biedrības turpināt šo darbu. Būtisks ir arī izstrādātais Jaunmārupes krustojums, kur dzelzceļa trase veidota vienotā koridorā ar blakus esošo A5 autoceļu, jo tas vismazāk traucēs nākotnes iecerēm novadā. Turklāt rekomendējamā trase skar vairs kādus 10 mazdārziņus, apejot strīdīgākos punktus, kas bija iepriekš izstrādātajā variantā.”

Ietekme uz vidi un cilvēkiem – normas robežās

Evija Brante, SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE) eksperte, iepazīstināja ar IVN ziņojumu un tā secinājumiem. Ziņojumā analizēta gan būvniecības, gan trases ekspluatācijas laikā radītā ietekme uz vidi, iedzīvotājiem, kultūrvēsturiskajām vietām u.tml.
Eksperte piebilda, ka būvniecības laikā Mārupes novadam ietekme tiek novērtēta kā nebūtiska. Rail Baltica trase novadā šķērso esošās meliorācijas sistēmas, tāpēc, lai pēc iespējas mazāk tās skartu, dzelzceļš tiek plānots plānots uzbērumā, lai nodrošinātu esošo meliorācijas sistēmu funkcionēšanu. Nav paredzams arī, ka mainīsies gruntsūdeņu līmenis. Kā skaidroja eksperte, apjomīgajā IVN ziņojumā analizēta arī piesārņojuma (putekļu, būvniecības tehnikas, vilcienu) iespējamība, kā arī vibrāciju (ko rada būvniecības laikā un ekspluatējot trasi), trokšņa un elektromagnētiskā lauka ietekme. Tā kā ārvalstu pieredze liecina, ka šādu objektu būvniecībā ik pa 10 km tiek veidotas darbam nepieciešamās novietnes (izejmateriāli, tehnika u.tml.), modelējot gaisa kvalitāti būvniecības laikā (šķembu putekļi, transporta izplūdes emisijas u.c.), nav paredzams, ka Mārupes novadā tiktu pārsniegti pieļaujamie limiti.
Eksperte skaidroja: tā kā Latvijā nav likumdošanas, kas normētu vibrāciju apjomu, izpētē tika izmantota Vācijas pieredze. Modelējot situāciju būvniecības un trases lietošanas laikā, eksperti secinājuši, ka 12 m no būvdarbu vietas vibrācija neietekmē pat visjūtīgākās ēkas, bet ekspluatācijas laikā – 20 m robežās no ārējās sliedes nav ietekmes nedz uz ēkām, nedz cilvēkiem (no vilcieniem, kuri kursē ar maksimālo ātrumu 240 km/h), bet vietās, kur ātrums samazināts, t.sk. Mārupes novadā, kur vilcieni brauks lēnāk, šāda ietekme samazinās jau no 5 m robežas no ārējās sliedes. Runājot par trokšņu izvērtējumu, eksperte teica, ka Mārupes novadā tika ņemts vērā jau esošie trokšņu avoti (piem., lidosta) un plānotie, tāpēc novadā esošās trases ietvaros identificētas vietas, kur būtu jāplāno prettrokšņu pasākumi.
Analizējot ietekmi uz dabu, eksperti secinājuši, ka trasei nav būtiska ietekme uz dabas vērtībām Mārupes novadā. Savukārt, lai nodrošinātu migrācijas iespējas plēsējdzīvniekiem, vairākās vietās veidotas dzīvnieku pārejas, kas būtu plānojamas kontekstā ar autoceļiem, jo trase daudzviet stiepjas vienotā koridorā ar tiem.
Atbildot uz mārupieša jautājumu par elektromagnētiskā lauka ietekmi, E. Brante norādīja, ka diemžēl Latvijā nav normatīvu, pēc kuriem mērīt šī lauka ietekmi, tāpēc eksperti ņēmuši vērā Rietumeiropas pieredzi, kas uzrādījusi, ka šīs ietekmes nebūs, un, pat, izmantojot ASV praksi, kur kā maksimālais pieļaujamais līmenis ir vēl mazāks nekā Eiropā – 0.4 mikroteslas (µT), šis līmenis netiek pārsniegts jau 20 m aiz ārējās vilciena sliedes. Tāpēc bažām par to, ka Jaunmārupes skolā ejošajiem bērniem būtu kāda ietekme no jaunbūvējamā vilciena, neesot. „Turklāt skolā noteikti ir daudz elektroierīču, kuras šo mērījumu varētu pat pārsniegt,” uz mārupieša jautājumu atbildēja E. Brante.

Nākamgad sāks trases projektēšanu

 Kaspars Vingris, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta projektu vadītājs, sanāksmē iepazīstināja ar Rail Baltica projekta gaitu, norādot, ka Eiropas Komisija atbalstījusi finansējuma piešķiršanu projekta 1. kārtai, un jau līdz novembra beigām tiks parakstīts līgums par šī finansējuma piešķiršanu. „Tas nozīmē, ka varēsim pilnvērtīgi uzsākt projekta realizāciju. Rail Balticaprojekta ieviešanas grafiks paredz, ka nākamgad noslēdzas projekta nacionālā izpēte, pašvaldības pieņem lēmumu par konkrēto trases novietojumu un jau nākamgad varam sākt trases projektēšanu, līdz 2019. gadam pabeigt zemju atsavināšanu, bet 2025. gadā jau braukt pa jaunbūvēto Rail Baltica,” ar projekta ieviešanu iepazīstināja ierēdnis.  Jau ziņots, ka Rail Baltica pirmajā kārtā Latvijai piešķirtie Briseles 238 miljoni eiro galvenokārt tiks izmantoti „Rīgas loka” dzelzceļa posma būvniecībai no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai, kuru plānots sākt būvēt 2018. gadā un pabeigt līdz 2022. gadam. K. Vingris piebilda, ka Pierīgas zemju, kuras tieši skar Rail Baltica trase, atsavināšanas process varētu sākties 2017. gadā.

Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja Borenius pārstāvis, klātesošos iepazīstināja ar apjomīgo pētījumu, kuru juristi veica pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma, analizējot esošos normatīvos aktus un praksi Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, kas skar īpašumu atsavināšanu. Edgars Pastars, iepazīstinot ar apjomīgā pētījuma secinājumiem, klāstīja, ka Latvijas likumdošana īpašumu atsavināšanai un taisnīgas atlīdzības noteikšanai kopumā atbilst citu ES valstu praksei un nodrošina Satversmes 105. panta prasības, t.i., šī prakse ir vērtējama kā laba, kā arī iepazīstināja ar īpašumu atsavināšanas un kompensāciju kārtību un priekšlikumiem likumdošanas pilnveidei. Vairāk par Borenius pētījumu varat lasīt šeit.

Aktīvi diskusijās

Mārupieši bija aktīvi jautājumu uzdevēji ekspertiem diskusiju laikā. Tā, piemēram, uz jautājumu, kad novada būvvalde zinās, kādi ierobežojumi ir konkrētās novada vietās, jurists Edgars Pastars atbildēja, ka šobrīd būvvalde nav ierobežota ļaut īpašniekiem izmantot savus īpašumus atbilstoši uzsāktajai atļautajai izmantošanai, bet būvvaldei gan vajadzētu brīdināt par esošo situāciju tos, kuri potenciālās trases vietās plāno savu nākotni. Kaspars Vingris, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta projektu vadītājs, piebilda, ka valdībai ir jāatzīst Rail Baltica par nacionālās nozīmes tiesību objektu, lai būvvalde būtu informēta par visiem ierobežojumiem, bet to valdība var izdarīt tikai pēc tam, kad novada domnieki ir akceptējuši konkrētās trases novietojumu. Tāpēc aptuveni līdz martam vietējai pašvaldībai būtu jāpieņem lēmums, bet valdība savu vārdu varētu teikt pēc tam. „Nākamā gada pirmajā pusē būtu jābūt skaidrībai par ierobežojumiem,” piebilda ministrijas ierēdnis.
Mārupietis, meliorators, Uģis Jegorovs interesējās, kad būs zināmas trases tehnoloģiskās izbūves lietas, piemēram, kur būs būvniecības novietnes. Uz to eksperti atbildēja: „Tikai tad, kad būs zināms trases būvnieks, kurš arī plānos savu darbu.” Arnis Skrastiņš, RB Latvija izpētes grupas vadītājs, piebilda: „Ņemot vērā novadā paredzētās trases kopgarumu: ap 40 km, visticamāk, vismaz viena būvdarbu novietne novadā būs izvietota.” Uz vairāku mārupiešu interesējošo jautājumu, kad būs zināmi konkrēti pievadceļi, N. Balgalis atbildēja, ka jau šobrīd trases plānojumā tādi ir iezīmēti, bet „pavasarī būs zināms konkrētās trases novietojums (par ko būs lēmuši domnieki), tāpēc vasarā runāsim ar zemju īpašniekiem arī par šo jautājumu”.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.

Papildu informācijai:
Ar IVN ziņojumu un tam pievienotajiem materiāliem detalizētāk varat iepazīties šeit.

Mārupes  novada karte:

Karte

Google Map kartē apskatāmas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica visas alternatīvas. Karte pieejama šeit
Rakstiskus priekšlikumus vai viedokļus par ziņojumu var iesniegt līdz 2015. gada 11. decembrim LR Satiksmes ministrijā, sūtot tos pēc adreses Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1743, (tālrunis 67028275, elektroniskā pasta adrese: kaspars.vingris@sam.gov.lv, tīmekļa vietne www.sam.gov.lv), un Vides pārraudzības valsts birojā Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045 (tālrunis 67321173, elektroniskā pasta adrese: vpvb@vpvb.gov.lv, tīmekļa vietne www.vpvb.gov.lv