Ņemot vērā mārupiešu skeptisko attieksmi pret jaunbūvējamo Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektu Rail Baltica, pilnsabiedrības RB Latvija Izpētes grupas eksperti 24. februārī plkst. 10 Mārupē, ciematā „Vētras” tiksies ar Mārupes uzņēmēju biedrību, lai sniegtu papildu informāciju par Rail Baltica projekta gaitu un uzklausītu uzņēmējus pirms 7. martā plānotās sabiedriskās apspriedes.

Tikšanās mērķis ir sniegt papildus informāciju par argumentiem, kas bija noteicošie, veidojot trases maršrutu, kas skar Mārupes novadu. Kopējais mērķis ir rast vislabāko risinājumu – gan ekonomiski izdevīgāko, gan sabiedrības interesēm atbilstošāko –  Rail Baltica trases novietojumam, kas sniegs ieguldījumu biznesa un iedzīvotāju ienākumu izaugsmē.

Veidojot trases maršrutu, kas skar Mārupes novadu, izdevies sasniegt rezultātu – netiek nojaukta neviena dzīvojamā māja, savukārt  300 m platajā trases koridorā ciematā „Vētras” atrodas 3 savrupmājas, bet plašākā dzelzceļa trases 2 km zonā atrodas 90 savrupmājas.
Realizējot dzelzceļa savienojumu caur Mārupes novadu, tiks nostiprinātas lidostas „Rīga” kā galvenā Baltijas reģiona „spēlētāja” pozīcijas, līdztekus veidojot jaunas iespējas loģistikas biznesam (t.sk. aviokravām), radot jaunas darba vietas, nodokļu ieņēmumus gan novada, gan valsts budžetā.
Kā būtisks ieguvums jāmin tas, ka tālākā nākotnē būs iespēja attīstīt vietējo dzelzceļa satiksmi posmā Bauska – Iecava – Ķekava – Olaine – Mārupe – Lidosta – Rīgas Centrālā stacija, ļaujot Jaunmārupes un Mārupes iedzīvotājiem sasniegt Rīgas centru 15 minūtēs. Trases izbūve dos arī iespēju sakārtot vietējo novada infrastruktūru.

Sarunās ar Mārupes uzņēmējiem paredzēts sniegt detalizētāku informāciju par novadu skarošo trases projektu, kā arī to, kādu pienesumu sniegs Rail Baltica izbūve Rīgai un tuvējiem Pierīgas novadiem. Plānots pilnībā renovēt Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju, izveidojot modernu transporta mezglu, pasažieriem būs iespējas pārvietoties ar vilcienu no Rīgas centra uz lidostu. Savukārt, runājot par argumentiem, kas ir par labu t.s. Mārupes lokam (cauri šim novadam braucošajam vilcienam), RB Latvija eksperti norāda, ka uz šo jaunbūvējamā dzelzceļa projekta plānojumu jāskatās ne tikai šaurā novada ietvaros, kurā ir izvēlēts esošo apbūvi maksimāli neskarošs trases projekts, bet arī jāapzinās, ka kopīgi būvējam infrastruktūru nākamajām paaudzēm.

Jau iepriekš pilnsabiedrības RB Latvija Izpētes projekta vadītājs Arnis Skrastiņš izteicies, ka „grūta būs lēmuma pieņemšana tieši Mārupes novadā, kurā plānotā trase vairāk nekā citviet skar iedzīvotāju intereses, ir vistuvāk jau izbūvētajām mājvietām. Ceru, ka, izprotot trases nozīmību Baltijas un Eiropas kontekstā, spēsim rast Baltijas kopprojekta Rail Baltica attīstībai labvēlīgu risinājumu”.

Kā zināms, kopš pagājušā gada norit projekta Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, kuru veic  pilnsabiedrība RB Latvija. Pētnieki ir identificējuši iespējamo trases novietojumu Latvijas teritorijā, kuram februārī tiek uzsākts ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) process. Tā sākotnējā sabiedriskā apspriešana ilgs no šī gada 23. februāra līdz 15. martam.
Mārupes novada iedzīvotāji uz sabiedrisko apspriedi ir aicināti 2015. gada 7. martā, plkst. 11.00, Mārupes Kultūras namā, Daugavas ielā 29.
Atbilstoši sākotnējās sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemtajiem sabiedrības ierosinājumiem, nosacījumiem un Vides pārraudzības valsts biroja programmai tiks sagatavots IVN ziņojums, nodrošinot šī ziņojuma sabiedrisko apspriešanu līdz 2015. gada beigām. Tādējādi tiks iegūts turpmākas darbības akcepts galvenajam Rail Baltica trases variantam Latvijā.

Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka Rail Baltica trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu. Informācija par plānotajām sabiedriskajām apspriedēm atrodama  http://railbaltica.info/ sadaļā Sabiedriskā apspriešana; šajā interneta vietnē ir atrodami arī piedāvātie trašu varianti konkrēto novadu kartogrāfiskajos materiālos (sadaļā Informācija- Ietekmes uz vidi novērtējums).

Rail Baltica ir lielākais publiskās dzelzceļa lietošanas infrastruktūras izbūves projekts pēdējos 100 gados un tas ir starptautisks pārrobežu projekts ar lielu Eiropas pievienoto vērtību, veidojot savienojumu trūkstošajā Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūras posmā. Projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs (izveidojot līdztekus jau esošai dzelzceļa sistēmai jaunu, modernu dzelzceļa sistēmu), lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.